Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stūre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stūre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

pastūre

pastūre Segew., das krumme Eisen unter der stūre beim Wagen.

Avots: EH XIII, 177


stūre

I stũre,

1): stūres galiņā BW. 30725. (fig. von der Peitsche) bez stūres nav ne˙kāda druoša braukšana Frauenb.;

2): ein gewisser Bestandteil eines Wagens
AP.

Avots: EH II, 597


stūre

I stũre Karls., PS., U., stūris U.,

1) das Steuerruder
U., Karls., (stūre u. stūris) Bielenstein Holzb, 611, das Hauptsteuer am Hintersteven der Struse (stūre, stūris) Bielenstein Holzb. 632: nuo maza stūra Glück Jakobus 3, 4;

2) der Langbaum zwischen Vorder - u. Hinterachse
U., Bielenstein Holzb. 547 (stūre, stūris); das Eisen, mittels dessen die Femerstränge an der Achse befestigt sind Biel. n. U., der Strick (die Kette) an der Wagenachse (stūre) Dobl. n. Bielenstein Holzb. 549, Schwarden;

3) ein Döbel
Karls. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stûr(e) "Steuer".

Avots: ME III, 1109


stūre

II stũre: auch (mit ū ) Für.

Avots: EH II, 597


stūre

II stũre Sassm., stūre Konv. 2 2320, = stuore I. Nebst li. stūrỹs und estn. tūr aus nd. stur (bei Schilter und Lübben unter stôr).

Avots: ME III, 1109


stūre

III stūre, s. stūris I.

Avots: ME III, 1109


stūrenieks

stùrenieks 2 Kokn., der Steuermann eines Bootes.

Avots: EH II, 597



stūreniski

stùreniski 2 Sessw., Adv., mit einer Ecke oder Seite voran: izsviest kuo stūreniski pa durim.

Avots: ME III, 1110


Šķirkļa skaidrojumā (12)

kluģis

kluģis,

1) ein Klötzchen
Gold., ein Hölzchen: kluotiņi (plūdiņi) ir iegaŗeni egļu kluģīši Etn. II, 105; Hölzer verschiedener Grösse zum Spielen für Kinder (vgl. klauģis 2); kluģītis, ein Zapfer an der Brettersäge, Sense, am Steuer: tur ruokā stūres kluģi Janš., Kurs.; [dauzīdams... izkapts turekļa kluģi Janš. Dzimtene 2 II, 176];

3) ein hölzerner Vorschieber an Türen und Fensterläden
Nigr., N. - Bartau, [Salis]. Nach U. auch noch; ein hölzerner Nagel; eine Krücke; das krumme Hölzerchen bei der Garnwinde, darauf das Garn ruht [s. Bielenstein Holzb. 388 und 389];

4) ein Mass:
kluģis ir kāds sevišks mē̦rs kuoku izmērīšanai Ahs.

Avots: ME II, 233


kultieris

kul˜tiẽris NB. "līks kuoks, kuo uzmauc uz stūres, lai valdītu stūri". Vgl.kul˜ciẽres undII kulturis.

Avots: EH I, 672




stodere

stuõdere,

1): eine Holzstange mit einem Strohbündel am oberen Ende (von der Länge einer
bìrze 3), die man beim Furchenziehen am gegenüberliegenden Rande des Ackers einsteckt, um eine gerade Furche ziehen zu können Siuxt; ‡

2) "stūre" (mit ùo 2 ) Holmhof.

Avots: EH II, 598



stūrēt

stũrêt, -ẽju,

1) steuern;

2) stolzieren
Golg., Lind., Infl. n. U. (unter stuorēt); "wiederholt an einen und denselben Ort hingehn (wie es klatschhafte Weiber u. heiratslustige Mädchen zu tun pflegen)" Gr. - Buschh. (mit ù 2 ): kur nu tâ stūrē? Golg. Dārtīte atkan stūre uz viņiem sātiem Gr. - Buschh. Aus mnd. sturen "steuern".

Avots: ME III, 1110


stūris

I stùris Wolm., C., PS., Serbig., AP., Neuenb., stùris 2 Prl., Kl., stūris 2 Ruj., Salis, Lin., Iw., stūris U., Bielenstein Holzb. 549, Mag. V, 2, 176, stūrs 2 Preili, stūrs U., stūrs 2 Nerft, stūre Glück, die Ecke, der Winkel U.; ein (eckiges) Stück; eine Strecke, eine Gegend U.: ir viņa... uz ielām un glūnē pie visām stūrēm Glück Spr. Sal. 7, 12. nuo tām četrām stūrēm (altāra) Offenb. 9, 13. stūri, zari... vaiņagam BW. 6151. maizes stūri ar labu kārtu sviesta Poruk III, 96. zemes stūriņš Launitz Stāsti 59. apaļ[a] mana tē̦va zeme̦... kad pārveda... māršas, stūru stūris (Var.: stūru stūr˙us, stūru stūriem) izdalīja BW. 3770, 1, labs stūrs (eine gute Strecke Weges) kuo iet U. mūsu stūrī; in unserer Gegend U. Die Bed. "Ecke" geht wahrscheinlich auf eine Bed. "Spitze" zurück; in diesem Fall wohl zu gr. στῦλος "Säule, Griffel", στύραξ "das untere Ende der Lanze", av. stunā "Säule", an, staurr "Pfahl", norw, styr lange Stange" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 608); Būga KSn. I, 288 stellt hierher auch r. стырить "sich widersetzen", das aber eher zu mnd. stûr "widetspenstig" (woraus le. stūrs) gehört.

Avots: ME III, 1110



tureklis

tureklis, die Handhabe, der Griff: durvju tureklis Upītis Sieviete 233. spieķa tureklis 269. zvaniņa tureklis Zeltmatis Sark. lilijas 13. braģītis ar skaistu kaula turekli Janš. Bandavā I, 284. turēja stūres turekli D. Goŗkijs 46. mašīnas turekli A. v. J. 1902, S. 202. sveces de̦guot ze̦lta turekļuos (in goldenen Leuchtern) LP. VII, 620. Vgl. li. turẽklė "ein Geländer".

Avots: ME IV, 268


ungurkoks

uñgurkuoks Salis "stūres vadāmais kuoks zvejas laivai".

Avots: EH II, 713