Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stūre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stūre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
stūre
I stũre,
1): stūres galiņā BW. 30725. (fig. von der Peitsche) bez stūres nav ne˙kāda druoša braukšana Frauenb.;
2): ein gewisser Bestandteil eines Wagens
AP.
Avots: EH II, 597
1): stūres galiņā BW. 30725. (fig. von der Peitsche) bez stūres nav ne˙kāda druoša braukšana Frauenb.;
2): ein gewisser Bestandteil eines Wagens
AP.
Avots: EH II, 597
stūre
I stũre Karls., PS., U., stūris U.,
1) das Steuerruder
U., Karls., (stūre u. stūris) Bielenstein Holzb, 611, das Hauptsteuer am Hintersteven der Struse (stūre, stūris) Bielenstein Holzb. 632: nuo maza stūra Glück Jakobus 3, 4;
2) der Langbaum zwischen Vorder - u. Hinterachse
U., Bielenstein Holzb. 547 (stūre, stūris); das Eisen, mittels dessen die Femerstränge an der Achse befestigt sind Biel. n. U., der Strick (die Kette) an der Wagenachse (stūre) Dobl. n. Bielenstein Holzb. 549, Schwarden;
3) ein Döbel
Karls. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stûr(e) "Steuer".
Avots: ME III, 1109
1) das Steuerruder
U., Karls., (stūre u. stūris) Bielenstein Holzb, 611, das Hauptsteuer am Hintersteven der Struse (stūre, stūris) Bielenstein Holzb. 632: nuo maza stūra Glück Jakobus 3, 4;
2) der Langbaum zwischen Vorder - u. Hinterachse
U., Bielenstein Holzb. 547 (stūre, stūris); das Eisen, mittels dessen die Femerstränge an der Achse befestigt sind Biel. n. U., der Strick (die Kette) an der Wagenachse (stūre) Dobl. n. Bielenstein Holzb. 549, Schwarden;
3) ein Döbel
Karls. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stûr(e) "Steuer".
Avots: ME III, 1109
stūre
stūre
stūre
stūrenieks
stūreniski
stūreniski
stùreniski 2 Sessw., Adv., mit einer Ecke oder Seite voran: izsviest kuo stūreniski pa durim.
Avots: ME III, 1110
Avots: ME III, 1110
trijstūrene
Šķirkļa skaidrojumā (12)
kluģis
kluģis,
1) ein Klötzchen
Gold., ein Hölzchen: kluotiņi (plūdiņi) ir iegaŗeni egļu kluģīši Etn. II, 105; Hölzer verschiedener Grösse zum Spielen für Kinder (vgl. klauģis 2); kluģītis, ein Zapfer an der Brettersäge, Sense, am Steuer: tur ruokā stūres kluģi Janš., Kurs.; [dauzīdams... izkapts turekļa kluģi Janš. Dzimtene 2 II, 176];
3) ein hölzerner Vorschieber an Türen und Fensterläden
Nigr., N. - Bartau, [Salis]. Nach U. auch noch; ein hölzerner Nagel; eine Krücke; das krumme Hölzerchen bei der Garnwinde, darauf das Garn ruht [s. Bielenstein Holzb. 388 und 389];
4) ein Mass:
kluģis ir kāds sevišks mē̦rs kuoku izmērīšanai Ahs.
Avots: ME II, 233
1) ein Klötzchen
Gold., ein Hölzchen: kluotiņi (plūdiņi) ir iegaŗeni egļu kluģīši Etn. II, 105; Hölzer verschiedener Grösse zum Spielen für Kinder (vgl. klauģis 2); kluģītis, ein Zapfer an der Brettersäge, Sense, am Steuer: tur ruokā stūres kluģi Janš., Kurs.; [dauzīdams... izkapts turekļa kluģi Janš. Dzimtene 2 II, 176];
3) ein hölzerner Vorschieber an Türen und Fensterläden
Nigr., N. - Bartau, [Salis]. Nach U. auch noch; ein hölzerner Nagel; eine Krücke; das krumme Hölzerchen bei der Garnwinde, darauf das Garn ruht [s. Bielenstein Holzb. 388 und 389];
4) ein Mass:
kluģis ir kāds sevišks mē̦rs kuoku izmērīšanai Ahs.
Avots: ME II, 233
kultieris
‡ kul˜tiẽris NB. "līks kuoks, kuo uzmauc uz stūres, lai valdītu stūri". Vgl. ‡ kul˜ciẽres und ‡ II kulturis.
Avots: EH I, 672
Avots: EH I, 672
sānvicas
šmigiski
stodere
stūraniski
stūraniski Bers., stùrãniski Wolm., PS., Adv., mit einer Ecke nach vorn: nuolikt galdu pret siênu stūraniski; auch = stūreniski.
Avots: ME III, 1109
Avots: ME III, 1109
stūrēt
stũrêt, -ẽju,
1) steuern;
2) stolzieren
Golg., Lind., Infl. n. U. (unter stuorēt); "wiederholt an einen und denselben Ort hingehn (wie es klatschhafte Weiber u. heiratslustige Mädchen zu tun pflegen)" Gr. - Buschh. (mit ù 2 ): kur nu tâ stūrē? Golg. Dārtīte atkan stūre uz viņiem sātiem Gr. - Buschh. Aus mnd. sturen "steuern".
Avots: ME III, 1110
1) steuern;
2) stolzieren
Golg., Lind., Infl. n. U. (unter stuorēt); "wiederholt an einen und denselben Ort hingehn (wie es klatschhafte Weiber u. heiratslustige Mädchen zu tun pflegen)" Gr. - Buschh. (mit ù 2 ): kur nu tâ stūrē? Golg. Dārtīte atkan stūre uz viņiem sātiem Gr. - Buschh. Aus mnd. sturen "steuern".
Avots: ME III, 1110
stūris
I stùris Wolm., C., PS., Serbig., AP., Neuenb., stùris 2 Prl., Kl., stūris 2 Ruj., Salis, Lin., Iw., stūris U., Bielenstein Holzb. 549, Mag. V, 2, 176, stūrs 2 Preili, stūrs U., stūrs 2 Nerft, stūre Glück, die Ecke, der Winkel U.; ein (eckiges) Stück; eine Strecke, eine Gegend U.: ir viņa... uz ielām un glūnē pie visām stūrēm Glück Spr. Sal. 7, 12. nuo tām četrām stūrēm (altāra) Offenb. 9, 13. stūri, zari... vaiņagam BW. 6151. maizes stūri ar labu kārtu sviesta Poruk III, 96. zemes stūriņš Launitz Stāsti 59. apaļ[a] mana tē̦va zeme̦... kad pārveda... māršas, stūru stūris (Var.: stūru stūr˙us, stūru stūriem) izdalīja BW. 3770, 1, labs stūrs (eine gute Strecke Weges) kuo iet U. mūsu stūrī; in unserer Gegend U. Die Bed. "Ecke" geht wahrscheinlich auf eine Bed. "Spitze" zurück; in diesem Fall wohl zu gr. στῦλος "Säule, Griffel", στύραξ "das untere Ende der Lanze", av. stunā "Säule", an, staurr "Pfahl", norw, styr lange Stange" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 608); Būga KSn. I, 288 stellt hierher auch r. стырить "sich widersetzen", das aber eher zu mnd. stûr "widetspenstig" (woraus le. stūrs) gehört.
Avots: ME III, 1110
Avots: ME III, 1110
stūris
tureklis
tureklis, die Handhabe, der Griff: durvju tureklis Upītis Sieviete 233. spieķa tureklis 269. zvaniņa tureklis Zeltmatis Sark. lilijas 13. braģītis ar skaistu kaula turekli Janš. Bandavā I, 284. turēja stūres turekli D. Goŗkijs 46. mašīnas turekli A. v. J. 1902, S. 202. sveces de̦guot ze̦lta turekļuos (in goldenen Leuchtern) LP. VII, 620. Vgl. li. turẽklė "ein Geländer".
Avots: ME IV, 268
Avots: ME IV, 268
ungurkoks
zeņģele
zeņģele,
1) = zentele 1 (?): stūres buomī apakšā piesisla zeņģele, kuo uzmauc vāģu tapai galā A. XI, 171;
2) "pie arkla kuoka daļas, kur striķi piesien" Selb.;
3) "= zveņģele" Lis. (mit èņ 2 ).
Avots: ME IV, 714
1) = zentele 1 (?): stūres buomī apakšā piesisla zeņģele, kuo uzmauc vāģu tapai galā A. XI, 171;
2) "pie arkla kuoka daļas, kur striķi piesien" Selb.;
3) "= zveņģele" Lis. (mit èņ 2 ).
Avots: ME IV, 714