1)naher Blutsverwandter, ANgehöriger, ein treuer ANhänger: mana paša īstenieki nuoliek mani nuovāratā BW. 8489. ne tie visi īstenieki, kas bāliņa vedībās 16267. īstenieku bāleliņi par svešiem palikuši 3865, 3. es pie brāļu draudzes luocekļiem gan nepiede̦ru, bet pazīstu kādus nuo viņas īsteniekiemK. Müller.mājas vadītājs neuzlūkuoja sevi par īstenieku, bet par piemājuotāju Aps. [īsteniekiL., Geschwisterkinder];
2)der Echte: ķēniņš apmanījis, ka šis tikai viltnieks, bet stabulnieks tas īstais, tādēļ atdevis īstniekam meitu LP. V, 286;