stabulniẽks, f. stabulniẽce, stabulnica Prl. n. FBR. VI, 94, stabulnīce, der Pfeifer U., die Pfeiferin: pagādā... laulībām stabulniekus un tauriniekus LP. IV, 125. netrūka ne stabulnieku, ne dūkuotāju Libek Pūķis 37. stabulnieki stabulēja BW. 987, 2. stabulnīce, bāliņ, tava līgaviņa 30172, 1 var.

Avots: ME III, 1037

stabulniẽks: auch Elger (Günther Altle. Sprachd., I, 206); tava sieva stabulniece (Var.: stabulnīca) BW. 20931, 2.

Avots: EH II, 567