Paplašinātā meklēšana

krustakaŗš*, auch krusta kaŗš, der Kreuzzug LA. 1823.

Avots: ME II, 288

lakstakas Golg., = lāste̦kas.

Avots: ME II, 416

lãstakas, s. lastagas.

Avots: ME II, 442

pastakas "?": tas aizlaidās, ka pastakas [zu korrigieren in pastalas?] vien nuočabēja Sil.

Avots: ME III, 106

‡ plȩ̂staka ² Schlock, ein Raufbold: viņš ir mūžīgais p.

Avots: EH II, 294

staka, eine Speise - Erbsenbrei mit Fett und Grieben Ringmundshof. Zu staks I.

Avots: ME III, 1040

stakaļuogas N.- Schwanb., Stachelbeeren.

Avots: ME III, 1040

‡ stakanis Kaltenbr., = stakans I.

Avots: EH II, 569

I stakans Nerft, = staks I.

Avots: ME III, 1040

II stakans, ein untersätziger, wohlgepflegter Mann Lind. n. U.; ein starker Mann Ruj. n. U.; in Wolmarshof, Arrasch, C.: stakans. Wohl zu ai. stákati (Dhātup.) "stemmt sich", av. staxra- "stark, fest", ahd. stahal "Stahl", norw. staga "steif gehen" u. a., vgl. Uhlenbeck PBrB. XXII, 191, Walde Vrgl. Wrtb. II, 611, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 18.

Avots: ME III, 1040

III stakans Bershof, ein ausgegrabenes Wurzetstück; zum Vorigen?

Avots: ME III, 1040

žaûstaka Vīt., comm., wer (hin und her) klettert.

Avots: ME IV, 791

lastagas C., Lös., Kalzenau, Erlaa, Burtn., Mar., Serb., Kokn., Setzen, stakas">lãstakas (lãse + taka), laste̦gas, lãste̦kas Perk.,

1) das Strömen, Träufeln:
[pēc lietus nuo jumta te̦k laste̦gas Drosth.] svecei radās tauku lāste̦kas Niedra. pa pe̦lē̦kām eglēm sveķi uz leju lāste̦kām plūst AU.;

2) die Eiszapfen am Dache [lastagas Kl., Bers., Arrasch, laste̦gas N. - Peb.]: ja pie jumtiem gaŗas lastagas salst, gaidāmi labi lini RKr. Vi, 70. lāstakas sniegāa vai vasarā lietus, nuo jumta te̦cē̦dams, iztaisa mazu gŗuopīti ap māju DL. gaļas gabaliņš ieruokams istabas priekšā lāstakās Etn. II, 133. Jē̦kabs skatījās ārā, kur laste̦gas nuo istabas jumta tecēja zemē Blaum. Vgl. lataka.

Avots: ME II, 424

I piẽns: kuo tas pieniņš tev laba dara? BW. 2218. blašķītes salda piena 2108, 3 var. visādu pienu (Quark, Käse u. a.) bija Kaltenbr. n. FBR. XVII, 61. pirmuo pienu (zum erstenmal milchend) guovs Warkl. "sagājis lielā pienā" C., sagt man, wenn beim Buttern die Butter sich nicht absondert. sagājuši lielā pienā C., haben sich verzankt. viņš nu gan būs ar tevi lielai pienā ("saskaities") Smilt. n. FBR. XVI, 163; "Quark" Ramkau, Saikava. balts p. (um Jakobstadt), Quark; kaņipju p. Erlaa, = kaņepju p.; kaņepju pienu dabū pēc staka grūšanas piestu izmazgājuot Linden in Kurl.; kunkuļu p. od. sildītais p. Siuxt "rūgušpiens, kas sasilduot atdalīts nuo sūkalām"; kuopas p. Erlaa, Quark mit Butter gemischt; nuogrìezts p. Kaltenbr. "vājpiens"; rûguša-p. (nach biezapiens?) Warkl., gegorene Milch; sildīts p. Auleja, Kaltenbr., = bìezpiens; sveķu p. Fianden, Mahlup, Beestmilch; "Milch" ME. III, 276 unter vēršu p. in "Molken" zu verbessern; "euphorbia" ME. III, 276 unter vilka p. in "euphorbia" zu verbessern!

Avots: EH II, 264

stakāns (unter stakans II): "drukns, plecīgs, ļuoti stiprs, bet neveikls vīrietis" Saikava.

Avots: EH II, 569

staknît, -ĩju,

1) stossen; stopfen
Nerft;

2) "stehen bleiben":
zirdziņš var tikkuo demīt pa līdze̦numu, bet pretkaļņš braucuot vie˙nādi bij jāstaknī Vīt. 77;

3) schwerfällig, aber eilig gehen
C. Refl. -tiês,

1) ringen, kämpfen
C.;

2) sich auf die Beine stellen, sich erheben, aufstehen (von Rekonvaleszenten)
Nitau;

3) stehen bleiben
Bers. In der Bed. 2 zu li. stokà "Mangel" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 611)? In der Bed. 1 (wenn eigentlich: fest machen) nebst staks I zu stakans II?

Avots: ME III, 1041

I staks: auch Lauternsee n. FBR. XVII, 97 (mit einer Beschreibung), Auleja, Erlaa, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Līvāni, Lubn., Memelshof, Morizberg, Saikava, Warkl. (das Rezept dazu aus Warkl. Ceļi VIII, 224); staka ciba Tdz. 47440.

Avots: EH II, 569

I staks, gestossener Hanf U., Ogershof n. Etn. I, 20, Nerft, Bielenstein Holzb. 267 (hochle.), Stelph., Vīt. 52; vāli, ar kuŗu mē̦dz piestā staku grūst A. Grīns Septiņi un viens 118. kur būs ņemt staka piestu BW. 20213. ar tiem staka (Var.; kaņepju) pīrāgiem 33259, 1 var. jāsmērējuot ar staka sīvu, t. i. ar tuo sulu, kas izceļas staku grūžuot Etn. III, 174. viņš uz staka, kâ lācis uz me̦dus, er liebt so den Hanf, wie der Bär den Honig Saussen. vgl. staknît 1.

Avots: ME III, 1041, 1042

I sviêst: sievietes ... svieda (= ģērba) tuos (scil.: brunčus) nuost Janš. Nīca 33. svied acis (schau schnell hin), i[r] redzēsi! Auleja. divi stakanus (alkohola) sviede (trank), i[r] piedzēries ebenda. Refl. -tiês,

2): cik viegli dzīvuot sviežas (wie leicht sich's leben lässt)
Fausts (1936), 144;

3): tâ šūpājuot laiva sviežas (= gāžas) aplīk Saikava; ‡

4) um die Wette werfen
Saikava u. a.: uzaicinājis puisi s. Pas. XI, 77; ‡

5) = šūpatiês Warkl.: nevaru augsti s.: galva reibst; ‡

6) anziehen, umnehmen (ein Kleidungsstück)
Auleja: sviežuos kaidu skareņu i[r] nuoiemu da baznīcai; ‡

7) plötzlich (in einer andern Richtung) zu laufen od. schnell zu gehen anfangen:
zirgs tīri labi gāja pa vagu, bet sabaidījies sviedēs uz uotru pusi Kaltenbr., Saikava; ‡

8) s. (kam) klāt, sich anzufreunden versuchen:
s. klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56. sviežuoties viņam par draugu Dzimtene V, 215. Miķelis nu ir atkal sviedies pie Aijas Jauns. Raksti III, 91. Subst. sviêdums: pa tam šautru sviedumam BW. 13250, 6. par šautriņa sviedumiņu 33844. Subst. sviêdējs: svieżat mani, sviedējiņi! BW. 32285 var.

Avots: EH II, 620, 621

žaûstaļa,

1) comm., = staka">žaûstaka (mit aû ) Schwanb., Vīt.;

2) ein Schimpfwort Lubn. (mit aû ).

Avots: ME IV, 791

žaûstalnieks Vīt., = staka">žaûstaka.

Avots: ME IV, 791

žaûstava Lubn., Vīt., comm., = staka">žaûstaka; žaustuve Bers., ein Mädchen, das in Nachbarschaft umherzugehen und mit jungen Leuten zu toben pflegt.

Avots: ME IV, 791

žaûstavnieks Meiran, Lubn., Sessw., Selsau, Vīt., = staka">žaûstaka.

Avots: ME IV, 791