Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stallis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stallis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aitstallis

‡ àitstal̃lis, der Schafstall BW. 33455.

Avots: EH I, 5

cūkstallis

‡ cũkstal̃lis, der Schweinestall: es pielēcu cūkstallim BW. 33455.

Avots: EH I, 281

govstallis

‡ gùovstal̃lis, der Kuhstall: guovju Laime guovstallī BW. 32449 var.

Avots: EH I, 424

stallis

stal̃lis: aitu s. BW. 10564; Demin. loc. s. stalliņā 25875, 5 var. (aus Ugalen).

Avots: EH II, 569

stallis

stal̃lis, der Stall, vorzugsweise der Pferdestall; zirgu veda stallītī BW. 13250, 13. kumeliņi stāv manā stallītī 15950, 3. Nebst estn. tal̃l̃ aus mnd. stal.

Avots: ME III, 1042

zosstallis

‡ zùosstal̃lis BW. 33455, ein Gänsestall.

Avots: EH II, 813

Šķirkļa skaidrojumā (7)

aitāda

àitâda, Schafsfell; àitcirpis, der Schafscherer Dr.; àitu diena, der 25. November Etn. II, 121; àitgans, aitu gans, Schäfer; àitu kūts, Schafsstall; àitu suns, Schäferhund; àitstallis, Schafsstall.

Avots: ME I, 14

apbrukt

apbrukt: apbrūk ("dažās vietās izirst") riestuvis (kad aude̦kla me̦ti nuoslīd tam pārgaliem nuost) Kaltenbr.; ‡

2) unversehens verschüttet werden
Oknist: kad stallis gāzēs, cilvē̦ki apbruka.

Avots: EH I, 74, 75

bruklains

bruklains [vielleicht mit ū zu lesen]"?": pilns stallis baltu aitu, viens pats ave̦ns bruklains RKr. VII, 657, 2.

Avots: ME I, 339

kūts

kũts,

1): zirgu k. auch AP.; aitu k. (Var.: stallis ) BW. 10564 var.; luopu k. 6616;

3): auch Siuxt. Zur Etymologie s. jetzt FBR. XI, 200 f.

Avots: EH I, 684

slēgt

slêgt,

3): cietuma s., ins Gefängnis einstecken
Stender Deuisch-lett. Wrtb. (unter "einstecken"). Subst. slê̦gums,

1): stallis vakarēju slē̦gumiņu BW. 31064; slèdzējs,

1): labi slēdzējiņi BW. 27553.

Avots: EH II, 524

strāķis

I strãķis Dond., Amboten, eine kotige Stelle; ein Pfuhl (strāķe, strāķa Mag. IV, 2, 148, U. ["nicht bekannt"] strāķis U.): stallis kâ strāķis; jāgādā pakaiši Dond. kas te par strāķi! nevar ne izbrist ebenda. elles strāķe Alm. Mit sekundärem s- aus mnd. rache "Kot, Unflat".

Avots: ME III, 1084

svēdra

svè̦dra 2 Lis., Golg., der Streifen; die Maser Mar.; Plur. svē̦dras, Maser im Holz L., U.; das Geäder in Steinen Dr.: kāju... vilkdams pa arumiem tâ, ka paliek re̦dzama svē̦dra Janš. Dzimtene 2 III, 81. lindrukiem gar apakšu gājusi... sarkana svē̦dra Nīca 42. par putnu ceļu nuosauc pie debesīm bālu svē̦dru A. v. J. 1893, S. 480. dvēselē iešķīlās nuojautu un atmiņu kristalliskas svē̦dras Veselis Tīrumu ļaudis. Vgl. zvē̦dra(s).

Avots: ME III, 1152