Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'steķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'steķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

skrūvsteķis

skrūvsteķis: auch (> ostle. skryustečs) Strods Par. vōrdn. 159.

Avots: EH II, 513

steķis

I steķis, Plur. steķi U., Salis, steķes U., eine Unterlage, ein Gerüst Spr.; ein Holzklotz, auf dem man die Hufe eines Pferdes beschlägt Bers., Lasd.; die Sägeböcke, auf denen die Sägebalken ruhen U., Selb., Selsau; Klötze unter Tonnen U.; Stützgerüste unter Brücken U., Bielenstein Holzb. 715; ein Steg, eine Anlegebrücke Salis, Pernigel; Baugerüste U.; der Umlauf, auf welchem die untersten Lubben des Daches ruhen U.; "ein dickes Brett auf 4 Beinen" Freiziņ; kreuzweise miteinander verbundene Stangen od. Bretter, die durch ein horizontales Holz verbunden sind Konv. 2 4010; der Steg an der Violine Dr.; Uosis atsē̦stas uz malkas zāgējamā steķa JR. IV, 87. uzliktu... muciņu uz steķiem MWM. VII, 86. glābšanas laiva, kas atruodas uz ratiem līdzīgiem steķiem Jaunības Draugs 1902, S. 334. nuo steķēm nuolaist, vom Stapel lassen U. laiva atstāja nuo steķa Purap. raisīja kuģi nuo steķa Dūnsb. vai diegu nebalēja steķēs Plūd. Rakstn. I, 64. garām kajām, - tāds kâ steķis! Selb. piedzēries kâ steķis, steif getrunken U. Aus mnd. stech (steck) "Steg".

Avots: ME III, 1059

steķis

II steķis, lange Heede L.; fehlerhaft für streķis?

Avots: ME III, 1059

Šķirkļa skaidrojumā (3)

steģis

steģis,

1) ein schon stramm und sicher gehendes Kind
Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617;

2) ein dicker Mensch
Alksnis - Zundulis;

3) = steķis 1 (ein Holzklotz, auf dem man die Hufe eines Pferdes beschlägt) Adiamünde; ein Gerüst, auf dem man Holz sägt Odsen.

Avots: ME III, 1058

stēķis

II stēķis, in der Verbind.: piedzēries kâ stēķis (odet steķis), steif getrunken U. stēmêt, sich mit Schmutz bedecken Domopol.

Avots: ME IV, 1063