skrūvsteķis, skrūvstiķis Mag. III, 1, 130, U., der Schraubenstock. Nebst estn. krūwstÜk aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 900

skrūvsteķis: auch (> ostle. skryustečs) Strods Par. vōrdn. 159.

Avots: EH II, 513