Paplašinātā meklēšana

stìebrs,

1): (rudzim) viens stiebriņš BW. 27910. rudzi jau me̦tas stiêbruos ² Frauenb.;

2): juncus effusus (mit iê ² ) Dunika; die Binse
Nötk.; scirpus lacustris (mit ìe ² ) Oknist; juncus effusus, j. conglomeratus Ramkau; "sauss, pakaišiem pļaujams, neauglīgā, nekuoptā zemē un aizaugušuos grāvjuos auguošs augs" (mit ìe ² ) Warkl.; stiebru krê̦slu BW. 23252. stiebru juostu es apjuozu 4580, 4. ņiedru sijas, stiebru klūgas 13637. suņa stiebri, purva grīslis 32367, 4 var. ņiedrā kāru vaiņuceņu, stiebrā mauču gradzineņu 6150, 2.

Avots: EH II, 583

stìebrs Wolm., PS., C., Jürg., Ermes, Schujen, stiebrs ² Kl., Adl., Schwanb., Golg., Lis., Lubn., Saikava, Pilda, Kr., stiêbrs ² Iw., Widdrisch, Ruj., Salis, stiebris Spr., stiebris ² Warkh.,

1) stiebris Glück, der Halm (jeder runde Halm
Mag. IV, 2, 41): Sprw. divi vārpas uz viena stiebra neaug. septiņ[as] vārpas izauga nuo vienu stiebri Glück I Mos. 41, 22. apakš... linu stiebrīšiem, kas... uz jumtu izklāti bija Jos. 2, 6. zâles stiebriņi Vēr. I, 1172 (ähnlich S. 1285);

2) die Binse (scirpus L.)
RKr. II, 77, U.; die Simse (juncus L.) RKr. II, 72, U.; stiebri, das Schilf N. - Bartau n. Janš. Nīca 28; e̦ze̦ra stiebri, See - Binse (scirpus lacustris L.) RKr. II, 78; suņu stiebri, Schierling (conium maculatum) Mag. IV; 2, 79, Konv. ² 4072: ar stiebru krē̦slu A. Upītis Dzim. rītā 5. pa˙visam gaiši dze̦lte̦ns - bē̦rza lapās un suņu stiebru zieduos Etn. III, 58;

3) stiebris Glück, das Rohr
U.: deve tam vienu niedres stiebri Glück Matth. 27, 29;

4) der Flintenlauf
U.;

5) stiebriņš, die Zigarettenhtilse:
kastītes ar tabaku un stiebriņiem A. v. J. 1896, S. 751;

6) der Rüssel
(?): kukaiņa sūcamais stiebriņš SDP. VIII, 46. Gewöhnlich (so zuletzt bei Trautmann Wrtb. 284 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 624 f.) mit li. stem̃bras identifiziert; in diesem Fall aber sollte man ein le. *stè̦mbrs (vgl. stambans) erwarten. Somit eher zu li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten", stiebas "Stock", le. stiba (s. dies)?

Avots: ME IV, 1077, 1078

dùņas, dûņi ² [Salis], gew. Pl.; Sing. tant. in Saussen.

1) Schlamm:
dūņu purvs. [vai aši aug bez dūņiem ? Glück Hiob 8. 11]. iegrūdi kāju šķidrā dūņā Jauns. kur velēšu brāļa kre̦klu ? dūņa vien e̦ze̦rā BW. 7524;

2) dūņi Mag. II, 3. 118. nach der Blüte zu Boden sinkende und an dem Schlamm wachsende Wasserpflanzen:
tīkls piene̦sts dūņām; [in Zabeln: dûņa ^{2 =} "Schlamm" neben dûņas ² "schleimige Wasserpflanzen "];

3) dūņu niedras. Schilf. Rohr. Dazu die gleichbed. Ableitungen dūnis BW. 21331 var. [aus Absenau und Edwahlen] (tâ kâ dūnis [Var.: duonis] jūŗmalā) und dūniņi: dūniņi. duoniņi aug dumbra zemē pāris pē̦du gaŗumā un tai re̦snumā kâ rudzu stiebrs LP. IV. 179. [Nach Persson Beitr. 44 zu mndl. dūne "Düne ",
ae. dūn "Hügel" u. a.]

Avots: ME I, 528

stieblaks Segewold, eine untersetzte Mannsperson. Zur Wurzel von stiebrs?

Avots: ME IV, 1077

stiebs (woher?), hoher Baumstumpf bei Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16; vgl. stiebrs, li. stíebas.

Avots: ME IV, 1078

‡ stiẽrbs Frauenb., = stìebrs. Durch Metathese aus stiebrs od. aus *stir̃bs?

Avots: EH II, 583

stuôblāji ² Schibbenhof, Erbsen - und Bohnenstoppeln, (n. RKr. VII, m. 1148) Stoppeln; Pflanzen mit einem hohlen, fingerdicken Stengel Lennew., Ntitk.; stuoblājs Lennew., = stiebrs">stiebrs.

Avots: ME III, 1110

*stur̂bs ² (gespr.: stûrbs ² od. stuôrbs ² ) Ahs. n. RKr. XVII, 54, stiebrs">stiebrs, der Halm: rudzi jau me̦tas *sturbuos Ahs. n. RKr. XVII, 54. nuo vienas rudzu saknes vairāki *sturbiņi iznākuši ebenda rāceņu *sturbi ebenda. wahrscheinlich ist stuorbs (woraus stūrbs ) aus stuobrs oder struobs umgestellt.

Avots: ME III, 1108

III trùops ² Gr.-Buschh., Meiran, Warkl., = puosms, der Teil des Halmes zwischen zwei Knoten; eine Abteilung zwischen zwei Punkten überhaupt: labības stiebrs sastāv nuo truopiem Meiran. sarakst[i] man . . . vai-naceņu: div[i] truopeņi ze̦lta liec, trešu sīka sudrabiņa! BW. 6104, 4. truops uz truopa, kaķaste galā (Rätsel: Schilfrohr) Wessen. aizlauzt vārpas nuo truopiņiem Lettg. Etwa zur Wurzel trep "wenden" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 756)?

Avots: ME IV, 253