Paplašinātā meklēšana

‡ âkstiens ² Wainsel n. FBR. XIV, 88 "?"

Avots: EH I, 193

[augstiens Werssen, eine Öffnung in der Oberlage (griesti); vgl. li. augštinis dass.]

Avots: ME I, 217

blãukstiens, blaukšiens, der Knall, Schall, ein mit einem Schall verbundener Schlag: tur laikam kas smags krita; juo bija dzirdams liels blaukstiens. pielūkuo tikai, ka neizrausi kādu blaukstienu.

Avots: ME I, 310

cikstiens, eine Strecke Weges, die mit Strauchwerk bedeckt ist Janš., Katzd.

Avots: ME I, 380

‡ čikstiens, = cikstiens (?): straignainā metā, kur ceļš gāja pa ... čikstieniem vien Janš. Mežv. ļ. Il, 252.

Avots: EH I, 290

čĩkstiens, das einmalige Knarren: laikam viņš maldījies čīkstienu dzirduot Etn. II, 89.

Avots: ME I, 416

[čir̂kstiens Selb., Kreuzb., čir̂kstiens ² Ruj., ein Milchstrahl beim Melken.]

Avots: ME I, 415

‡ čukstiens PV., = ‡ čukstējiens: klusā čukstienā viņš pateica svarīgu ziņu.

Avots: EH I, 294

‡ gãrkstiens Dunika, einmaliges Röcheln: nuo slimnieka rīkles atskanēja g.

Avots: EH I, 390

‡ klakstiens Warkl. "klakšiens".

Avots: EH I, 608

klun̂kstiẽns, klunkšķiẽns, das einmalige Schluckern einer Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume.

Avots: ME II, 236

‡ knakstiens, ein einmaliges Knakken: ... tikreiz rīklē tai kas ieknākstējās, tuos knakstienus Annele sāka skaitīt Brigadere Skarbos vējos 188.

Avots: EH I, 627

kuñkstiêns, das Gestöhne, Gewinsel: pamanījis kunkstienus aiz lielām dzelzs durvīm LP. III, 58.

Avots: ME II, 315

ņàukstiens, ņàukšķiens, ņaukšiens, das einmalige Katzengeschrei.

Avots: ME II, 896

‡ nuošvīkstiens, der Knall: sabiedē̦ti ar pātagas nošvīkstienu Janš. Bandavā II, 306.

Avots: EH II, 99

I plikstiens, in acu plikstiens Ahs. (od. acu plikstiņš Sassm.), das Augenlid; vgl. plaksts und pliksnis II.

Avots: ME III, 345

II plikstiens, das eininalige Klatschen: laiks aizskrien kâ vēveŗa spuole, kâ plaukstas plikstiens Lub.

Avots: ME III, 345

pulkstiens (unter pùlkstenis),

1): auch BW. 8680, 1 var., Kal., NB.; vīra māmiņai p. mēles galiņā Tdz. 46677 (aus Felixberg). izdzirda pulkstiena skanēšanu Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 324

rakstiens,* das Schriftstück; Artikel einer Zeitung B. Vēstn. n. U.: šai rakstienā jau runāju par tuo Vēr. II, 879. tas ļuoti pievilcīgs rakstiens Seibolt. spriest bargu tiesu par visiem blēņu un briesmu rakstieniem B. Vēstn.

Avots: ME III, 474

‡ sačukstiens, ein zeitlich begrenztes Einanderzuflüstern: nakts tumsa ... bija pilna savādu drausmīgu sačukstienu Veselis Netic. Toma mīlest. 129.

Avots: EH XVI, 401

skūpstiêns, der Kuss: cik jūsmu tavuos skūpstienuos! Rainis. glāsti un skūpstieni JR. IV, 65.

Avots: ME III, 908

skurstiens (unter skur̃stenis): auch Rutzau; (mēles) pakariet skurstienāt VL. aus NB. RKr. XX, 56.

Avots: EH II, 516

šļakstiêns, das einmalige Plätschern, Spritzen: lietus šļakstieni Vēr. II, 432. duobji atskanēja bangu šļakstieni Vēr. v. J. 1904, S. 646.

Avots: ME IV, 62

šļur̂kstiens Saikava, Sessw., das Geräusch, das man hört, wenn man einen Stiefel anzieht, der Wasser enthält.

Avots: ME IV, 76

šmaũkstiens C., (mit àu ²⁾ Meiran, Sessw., šmàukstienis ² Warkl., der Schall vom Schlagen mit einer Rute oder Peitsche; der Schall von lautem Küssen (mit aũ) Bauske.

Avots: ME IV, 83

šmeikstiêns, das (einmalige) Knallen (der Peitsche): pātagas šmeikstienus dzirdē̦dama Krišs Laksts 8.

Avots: ME IV, 84

smilkstiêns, das einmalige Winseln: suņu smilkstieni A. Brigadere Daugava I, 826.

Avots: ME III, 963

šņukstiêns, das (leise) Aufweinen, der Schluchzer: satrīcinuoši šnukstieni Apsk. v. J. 1905, S. 341.

Avots: ME IV, 97

stiens (unter stiẽnis 1): stiena kalējam BW. 21318 var.

Avots: EH II, 583

‡ sũrstiens Lems., Seyershof, leichter Schmerz: s. rīklē.

Avots: EH II, 609

svārstiens, Schwingung MWM. X, 124: lē̦ni ūdens svārstieni Jauna R. IV, 149.

Avots: ME III, 1145

švīkstiens (unter švīksts 2): kuŗš laidis švīkstienu, tam teicis: "nepūt! nav jau karsts" Pas. XII, 398.

Avots: EH II, 662

švipstiens Vīt., schnell Erzähltes (vai tik vien bij tā švipstiena?); ein misslungener, schwacher Pfiff; eine Art Nebengeräusch beim Sprechen.

Avots: ME IV, 117

švukstiens, švukstins Wessen, ein Nichts: nuo tā darba iznāca tik švukstiens.

Avots: ME IV, 120

žvakstiens, ein (kurzer) dumpfer Schall: skan cirvja žvakstieni A. Up. J. l. 3.

Avots: ME IV, 841

žvākstiêns, ein dumpfer Schall: izdzird tādu žvākstienu LP. VII, 545, Etn. II, 89.

Avots: ME IV, 843

‡ žvīkstiens "?": skanēja ķērcieni, lamas un žvīkstieni A. Upītis Pirmā nakts 246.

Avots: EH II, 824

[džùksnis Drosth., Fehgen, džūkstiens, der Sumpf Wid. Hierher wohl auch der] acc. s. džūkslieni MWM. 1899, 561.

Avots: ME I, 565

[gar̃kstêt Dunika, röcheln; gar̃kstiens, Geröchel. Vgl. gārkstêt.]

Avots: ME I, 603

klun̂kšķis, klun̂kšis, ein Schluck, Zug, = stiens">klunkstiens: ķēves dē̦ls iedzēra labu klunkšķi nuo stipruma zālēm LP. VI, 509. viņš iemeta pa klunkšam MWM. VII, 883.

Avots: ME II, 236

pãrsàukt,

2): (berufen)
sieva aiz˙vien atsaucas: "vīrs, vīrs, mans vīrs"; tad viņu pārsauc: "kuo nu vīruo?" PV.; (verrufen, rügen) par vienu lìetu gan Šilingu pārsauca: nav ļāvis zemnieku bē̦rnus laist tālākās skuolās Austriņš Raksti IV, 502. dzīves laikā Mārtiņš tika ... pārsaukts se̦klu rakstu pēc Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224. ‡ Subst. pãrsaukums, Rüge, Vorwurf (?): sāka dzirdēt pārsaukumus, ka nedrīkstuot rādīties gaismā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 116. par tuo sāka celties pret "Mājas viesi" lieli pārsaukumi Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 265. ass pārsaukumu rakstiens ebenda 82; ‡ pãrsaucējs (f. -ēja Austriņš Gaŗā jūdze I, 184), ein Rüger: ne˙viens Mārtiņa pārsaucējs nav iespējis ne˙kā šai ziņā svarīgāka izmeklēt Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224.

Avots: EH XIII, 210

plaksts, plakste Für., plakstiņš, plakstiens LP. V, 7, Serbigal, plakstenis, plakstene Adsel, das Augenlid: plaksti tai aizvērās Apsk. v. J. 1903. S. 365. plaksti kuopā vāzās MWM, VII1, 74. acu plakstiņi kâ svina pielieti krituši cieti Etn. II, 22. par acu bedrēm jau plaksti drūmīgi ir puri klājušies Aps. VI, 35. lai tavas acis taisni rauga un tavi acu plaksteņi taisni tavu priekša turas Glück Spr. Sal. 4, 25. tā plakstus piemiedza un pasmaidīja maigi MWM. VIII, 2. muļķītis ieliek acīs spīles, lai miegs nedabūtu plakstienus kuopā savilkt LP. IV, 150. šī nuolaida šmaugas plakstu skruopstas Apsk. v. J. 1903, S. 332. pirmais miegs uz plakstiem krīt Austrira. mirkšķināt plakstus Duomas II, 871. Zum Suffix von plakstiens vgl. Li. blakstíena dass.; Reimwort zu blakstiņš; wohl zu plaks II.

Avots: ME III, 316, 317

II pliksnis "plītne" (ein kleiner, breiter Fisch, plaudenis) Etn. IV, 166. Nebst plikstiens I anscheinend zu li. pleĩkti "(einen Fisch) aufspalten und breitlegen", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 91.

Avots: ME III, 344

plīksts, = plaksts, das Augenlid: acu plīkstiņi raustās MWM. Vl, 360. Vgl. plikstiens I.

Avots: ME III, 347

pùlkstenis Serbigal, (mit ùl ² ) Lis., pulˆkstenis Golg., pulˆkstenis ² AP., Kand., Dond., Lautb., Selg., Widdrisch, Salis, pùlkste̦ns C., pùlkste̦ns ² Sessw., Selsau, Heidenfeld, Tirsen, pulˆkste̦ņs Gr.-Buschhof, pulˆkstens ² Ruj., pulkstens Wessahten, pùlkstins Ronneb., Trik., Smilt., Salisb., pulkstiņš Aahof, pùlkstins ² Kl., pulkstienis Wid., stiens">pulˆkstiens ² Dunika, Lin., Iw., stiens">pulkstiens Schnehpeln, Ed- wahlen, Preekuln (in Kurl.), Demin. auch pulkstentiņš,

1) pùlkstenis Jürg., Arrasch, die Glocke:
baznīcas pulkstenis, die Kirchenglocke. dvēseļu pulkstenis Salis, die Totenglocke. ilkses pulkstens Mag. XIII, 2, 54, die Fahrglocke. tuornī bijis liels zvanāms pulkstens Smilga Aizsn. ceļi 35. vai nedzird zirgu kakla pulkstentiņu LP. VII, 947. gauži skan visi Rīgas pulkstenīši (Var.: pulksteniņi) BW. 30691. (māmulīte) iet pa ciemu vainādama, kâ pulkstenis zvanīdama 23445 var.;

2) pùlkste̦ns Arrasch, Jürg., die Uhr:
sienas, kabatas p., die Wand-, Taschenuhr. cik ir pulksten(i)s? wieviel ist die Uhr? pulksten(i)s ir viens, divi usw., die Uhr ist eins, zwei usw. pulksten od. pulkstens (nach U. auch: pulksteņa) vienuos, astuoņuos, um ein, um acht Uhr. pulkstenis sit, iet, stāv (nach U.: guļ), die Uhr schlägt, geht, steht. = nāves pulkstens, das Hämmern des Holzwurmes (von abergläubischen Menschen so genannt) Konv. ² 1786;

3) pulkstenis, die Schlagader, der Puls
U.: pulkstenīši le̦c, der Puls schlägt Austrums. pulksteņa dzīsla, Pulsader Celm. pulkstenis iet pacēlies, der Puls geht voll U.;

4) Demin. pulkstenītis, der Schellenzug od. Zymbelzug an der Orgel
U.;

5) pulkstenītes od. pulkstenīši, Glockenblumen (campanula):
starp viršiem te auga ciesas, ...zâle un lielās pulkstenītes Aps. VII, 28; platlapainā pulkstene, campanula latifolia Konv. ² 2099;

6) pulkstenis, anobium pertinax L.;

7) pulksteņu dzija, lötiges Garn (auf der Zahlhaspel gemessen)
Oppek. n. U. Wohl - mit sekundärem k-, aus *puls-s(i)tenis resp. *puls-s(i)tiens gekürzt (zur Kürzung vgl. z. B. ačgārni aus atžagārni), zu sist "schlagen", mit puls- aus mnd. puls "Anschlagen (der Glocken); Aderschlag". Weniger wahrscheinlich dürfte Ableitung von der deutschen Nebenform pulst dass. sein.

Avots: ME III, 407, 408

skur̃stenis PS., Karls.,

1) skur̃stenis Wolm., skùrstinis ² Mar. n. RKr. XVII, 136, skur̃stîns Dunika, skur̃stins Gramsden, Kalleten, skurstiens Manz. Lettus, der Schornstein, der Kamin
Manz. Lettus: būdiņa bij bez luogiem un skursteņa JK. V, 77. krāsnēm skurstiņa nav Etn. II, 167. dūmi nuo... skursteņa tuop aizdzīti Glück Hos. 14, 3;

2) ein Schacht
Bielenstein Ho1zb. 161. Nebst estn. korsten aus mnd. schorstên.

Avots: ME III, 906

stiẽnis C., stìenis ² Prl., stiẽne Karls.,

1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;

2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;

3) die Brechstange
Kurl. n. U.;

4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi

und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".

Avots: ME IV, 1078, 1079

švīksts,

1) Geraschel: izdzirda vieglu drānu švīkstu Turg. Pav. ūd. 82;

2) auch švīkstiens, hörbar ausströmender Dampf
(tvaika katls izlaida tādu švīkstu); = bezdējiens Vīt.

Avots: ME IV, 119

tirkšêt, -u, -ẽju,

1) (mit der Schnarre
U. [tirkšêt]) schnarren (tir̃kšēt) AP., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Orellen, Salis, (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Sessw., (tir̃kšķêt) Bauske, Pe̦nkule, Selg., Stenden, (mit ìr ² ) Kl., rasseln, klirren: vērpj meitiņas, tirkš ratiņi BW. 7073. tirkšēj[a] (Var.: čīkst) ... ratenīši 700, 1. tarkšķa puiksteņi tirkš R. Sk. II, 24. sabuojātais pulkstiens tirkšēja, līdz apstājās Dunika. vāģi braucuot tirkšķ Kl., Sessw. ar... raganu gaisa vāģiem, kas iet tirkšē̦dami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 119. zuobeņi... tirkšķēja Asp. IV, 28. visi trauki tirkšķ Druva I, 1099; vom Geräusch, das beim Entzweireissen eines Kleiderstoffes entsteht (tir̃kšêt) Dunika: kuo tur nu tâ plēš, ka tir̃kšķ vien? in Wain. gehört;

2) zirpen
Wid., (tikšķêt) Wahnen: sienāži tirkšķ Wahnen;

3) "?": vienumē̦r ar lūpām tirkšējis it kâ zirgus turē̦dams Etn. II, 156;

4) lange und schwer verständlich sprechen
(tir̃kšêt) Dunika, (schnell) dummes Zeug sprechen (tir̃kšêt) AP., C., faseln (tirkšķêt) V.: kuo tu te tirkši tik daudz? Dunika u. a. Zu terkšêt.

Avots: ME IV, 195, 196