Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stiepa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stiepa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

stiepa

*stiepa, = stĩpa: sastiepuoja (kannu) ar sudraba stiepiņām (Var.: stīpiņām) BW. 32934 var. (aus Kaltenbrunn).

Avots: ME IV, 1079


stiepači

stiepači Lindenhof, Freudenberg, eine Art (kleinere) Fische.

Avots: ME IV, 1079



stiepats

stiepats,

2): auch Lng. (unter alands).

Avots: EH II, 583


stiepats

stiepats,

1) der Alant (inula helenium L.)
RKr. II, 72, Konv. 1 48;

2) ein Fisch, Alantsbleyer
L., St.; Dickkopf, Turle, Grosskopf (leuciscus cephalus L.) RKr. VIII, 104. Die Bed. 1 in RKr. und Konv. kann auf missverstandenem "Alant" bei U. beruhen; sicher belegt ist also nur die Bed. 2.

Avots: ME IV, 1079

Šķirkļa skaidrojumā (17)

kupaprecē

kupaprecê paņemt, nest, = kukarigâs n., huckepack nehmen, auf dem Rücken tragen: viņš paņēma mani kupaprecē un pārstiepa pār upi Latv.

Avots: ME II, 317


laidiens

laîdiẽns, die einmalige Fahrt, der Lauf, Sprung, der Wurf: tas tik bij laidens! das war mal eine schnelle Fahrt, ein schneller Lauf, ein weiter Wurf. runcis lieluos laidienuos stiepa pār sē̦tu Aps. gan tev viss vedīsies kâ pa laidienam, es wird dir alles herrlich von statten gehen LP. VII, 758. Zu laîst.

Avots: ME II, 403, 404


nostiept

nùostìept, tr.,

1) hinstrecken, niederstrecken:
biju reiz nuostiepis briedi gar zemi Purap. [vilks ir beigts. es viņu nuostiepu Janš. Dzimtene 2 II, 94;]

2) mit Mühe etw. hin-, herabschleppen:
viņš nuostiepa mucu uz upi;

[3) wegnehmen, wegstibitzen
Wid., Dond.];

4) langziehen, dehnen:
"pagastskuolä, Jānis nuostiepa MWM. X, 434;

[5) "gerade und schnell herunterlaufen":
zaķis nuostiepa vien nuo kalna Vank.] Refl. -tiês, sich hinziehen, sich hinstrecken: nuo debesīm krita zvaigzne gari nuostiepdamās A. XX, 121. šī ruobeža lai nuostiepjas I V Mos. 34, 11. balts un zils abiem nuostiepās gar acīm Blaum. nuostiepies, krepiert PS.

Avots: ME II, 860


paķele

paķele, paķelis Gold. nach BW. III, 1, 77,

1) (echt le. pacele) das Strumpfband (das Band unter dem Knie)
Rutzau, Grob., Ekau, Grünw., Alt-Rahden, Bauske, Nerft, Sussei, Sissegal, Drosth., Nitau, Stelp. BW. 2157; 33879, 13, [Bielenstein Holzb. 416]: auž juostinas, paķelītes, auž baltās villānītes BW. 7492. cimdu, zeģu gribē̦dama, ne paķeļu nedabūju 25377. kādas viņai paķeles! izšūtas ruozītes uz me̦lnas, platas bantes Jauns. izstiepa kājas, tâ ka zeķes līdz pat raibajām paģelēm nāca re̦dzamas A. XVIII, 498. paķeles pītas trim pielupiem RKr. XVI, 106. paķeles pa lielākai daļai vitas nuo vilnas dzijas, pie kam katram ievītajam pavedienam (trīs un vairāk) savāda krāsa. paķeli apsien lejpus ceļgala, lai gaŗas zeķes nenuobrūk Ekau. paķele izšķiŗas nuo prievieta ar tuo, ka pirmējā ir pīnes veidā, pusapaļa, kamē̦r pēdējā plakana Grob. Etn. 1V, 162;

2) das Hosenband
Elv., Manz. [paķele], der Gürtel: paķeles jeb grieztas juostas: - šaurākās lietuo. lai zeķes apsietu, platākās, lai sasietu virsdrēbes Plutte 73. So ist wohl auch paķele als Gürtel zu verstehen BW. 21342: sen tuo lielu lielināja, sen s1ave̦nu s1avināja; - ne lielāka, ne mazāka, līdz brālīša paķelēm. Aus li. pakelė˜ "Strumpfband".

Avots: ME III, 53


pastiept

pastìept,

1): galuotni -as teicēja pastiepa FBR. XIX, 208. Refl. -tiês: atļaun man pazastiept! Pas. IX, 260.

Avots: EH XIII, 177


pienest

pìenest,

1) zutragen; herbei-, herantragen:
pienest ziņas;

2) volltragen; hineintragend anfüllen:
ve̦lns stiepa, ka stiepa, kamē̦r maisu pienesa pilnu LP. VII, 489.

Avots: ME III, 276


pušu

pušu, ‡

3) zur Hälfte, auf die Hälfte:
viņi vakaruos savus cisu maisus izstiepa, rītuos atkal pārlieca p., nuovietuoja vienu uz uotra ... Jauns. J. un v. 16.

Avots: EH II, 337


šļūkas

šļūkas,

1) ein kleiner Schlitten, auf dem beim Transportieren eines Balkens dessen Toppende ruht
(mit ù 2 ) Odensee: baļķiem, kam ragavas vienā un š. uotrā gala A. Upītis Ģertr. 352;

2) Äste, auf denen etwas geschleppt wird:
ņēma gaŗus, kuplus egļu zarus par šļūkām, lika ve̦lē̦nas tur virsū un vilka, šļūca un stiepa tās mežmalē Janš. Mežv. ļ. II, 368.

Avots: EH II, 647


sprikans

sprikans, = sprigans: avis viegli un sprikaņi izstiepa . . . kājeles Veselis Trīs laimes. Etwa von einer mit spr(e)ig- (s. spridzêt) gleichbedeutenden Wurzelform spr(e)ik- (vgl. ide. sprek- in d. schweiz. spregel "Flecken" < *Spritzer neben spreg- in le. spre̦gans u. a.)?

Avots: ME III, 1019


stakle

stakle (li. atãklė "Risse von Leiterwagen", apr. stacle "Stütze"),

1) auch staklis L., U. (stakle Wolm.), ein gabelförmiger Ast U., Kurs.; die Gabelung (z. B. eines Baumes); ein zackiger Pfahl U.: beē̦rza staklē ietupiem Upīte Medn. laiki 91. agrāki visi aruši ar paegļa stakli 130; stakle Janš., ein Buchzeichen;

2) die Zacke, Zinke
(staklis) U.: dakša ar pieci stakļiem, ein Gabel mit fünf Zinken U.;

3) ein gabelförmiger Schwanz;
ķikutam ir gaŗa stakle VL.;

4) die Dolle am Boot;
aiŗi, kuŗus ieliek laivas malās iedzītās staklītēs Antrop. II, 73;

5) staklis Mag. IV, 2, 148, U., (bikšu Karls.) stakle Wolm., Etn. IV, 151, der Schluss bei Hosen, die Stelle zwischen den Beinen
U., die Gabelung der (Hosen)beine;

6) ceļa staklis (Mag. IV, 2, 165, U., Brasche) od. stakle, die Stelle, da der Weg sich gabelt, der Scheideweg;
ceļa staklē bijuse viena liepa LP. VI, 920;

7) Plur. stakles Karls., Saikava, das Gerüst, die Stützen;
linu suseklis atbalstās uz staklēm Saikava, šūpuolēm divi stakles, kas apakšā sastiprinātas ar balzienu ebenda. lāvai sauc par stakli mietu, uz kā lika lāvu N. - Schwanb. Indriķis lai pacē̦rtuot stakles, kur katlu pakārt Aps. VI, 11. īpašu krāgu galdiem nebij, tāpēc nuocirta mežā stakles Kaudz. M. 258. pie... galda, kas bija... nuostatīts uz stiprām staklēm Janš. Bandavā I, 15; staklis, das Gerüst einer Heukuije U. gultas stakle, das Bein des Bettes, der Bettpfosten; gultai četras stakles Saikava. manai gultai nuopuvuse stakle Kurs. gultu taisu uz uozuola staklītēm BW. 8722. stakle od. staklis, jeder der 4 Eckpfosten des Webstuhls Bielenstein Holzb. 398; 406. stakle, das Holz am Webstuhl, darauf der krūšu buomis ruht U., Mag. XX, 3, 223 (nach Bielenstein Holzb. 402 heissen stakles od. stakļi 2 Einschnitte in den vorderen Pfosten des Webstuhls, darin der kr. buomis ruht);

8) stakles (li. stãklės) Rutzau n. FBR. VIII, 141, Dunika, Bielenstein Holzb. 398, V., stakle Lixna, auch stakļi Bielenstein I. c., der Webstuhl;
prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs Plutte 73;

9) stakļi, senkrechte Zaunhölzer
Bielenstein Holzb.;

10) staklis, Stelze
Bergm, n. U.; stakļi U., stakles, die Beine; viņam gaŗi stakļi U. viņš stiepa savas me̦lnās, strupās stakles Alm.;

11) bada stakle (Etn. IV, 146) od. staklis, verächtliche Bezeichnung für einen Nimmersatt;

12) stakļa mēle, Zweizüngigkeit
U. Wohl mit -kl- aus -tl- und zur Wurzel von stāt, s. Trautmann Wrtb. 283, Walde Vrgl. Wrtb. II, 606.

Avots: ME III, 1041


stiepot

‡ *stiepuôt, zu erschliessen aus sastiepuoja (unter *stiepa).

Avots: EH II, 583


stīpa

stĩpa, gen. pl. stīpju (neben nom. s. stīpa) LP. IV, 183,

1) der Reif, das Tonnenband
U., Bielenstein Holzb. 233, 258, 324: sē̦rmuokšļa stīpas Dīcm. pas. v. I, 14; stīpiņa, ein feines Holzbändchen um die Ausgussröhre der hölzernen Bierkanne Bielenstein Holzb. 311;

2) der Bügel (am Kessel)
U. Nebst stiepa und li. stypė "Tonnenband" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 177) nach Leskien Nom. 275 und Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 19 zu stìept.

Avots: ME IV, 1076


tuznīt

tuznît (mit -s- zu lesen?) "?": vīrs stiepa tuznīdams mālu puodus nuo rijas ārā DL.

Avots: ME IV, 277


uzgrābstīt

uzgrābstît,

1) = uzgrãbât 1: uzgrābstīt kuo izbirušu. pa tumsu duris uzgrābstīt. viņš izstiepa ruokas uz priekšu, lai varē̦tu uzgrābstīt gultu Vēr. II, 198;

2) (von neuem etwas) harken
(perfektiv): uzgrābstīt pagalmu Seyershof;

3) (leeres Gerede) aufgreifen:
vaļinieces uzgrābstījušas visādus niekus par jaunuo saimnieku Nigr.

Avots: ME IV, 333


vaļāt

II vaļât (li. valióti "vermögen; bezwingen"), -ãju, seiner Macht und Willkür unterwerfen L.; behetrschen, zügeln, bändigen, bezwingen; "vermögen" Ahs., Frauenb.: viņš nav vaļājams, er ist nicht zu bändigen Salisb. n. U. spēja jaunās ķēves vaļāt un cieti turēt gruožuos Janš. Čāp. 22. B. bija viņu jau vaļājis un nākuošā acumirklī nuostiepa gulus Janš. Bandavā I, 151. vīriešu darbus vaļāja Ernestelis II, 352. Ernestelis... sāk jau arklu vaļāt Dzimtene IV, 198. es brāliņa vaļātāja (ich beherrsche, leite den Bruder) VL. n. U. viņš nezin, kur savus nagus vaļāt Stenden. Refl. -tiês, = vaļuôtiês: kuo tu vaļājies? nāc labāk sienu pļaut! Dunika. kur lai vaļājas visu vakaru? iesim kārtis spēlēt! Stenden. Zu vaļa; s. Būga KSn. l, 36 f.

Avots: ME IV, 464


vickulis

vickulis Stenden, vickuls Frauenb., Nigr., eine Menge Frauenb.; ein dichter Wirrwarr Frauenb., Nigr., "save̦lts muckulis" Stenden: siena, matu vic kulis Stenden. lini savē̦lušies tādā vickulā, ka nevar ne izsukāt Nigr. dzijas samudžinājušās visas vienā vickulā ebenda. strazds iestiepa īstu vickulu pakulu burķinā ebenda. vilnas vickuliņu Janš. (lūkus) savicināšu vickulā Janš. Mežv, ļ. I, 71 (ähnlich II, 349). kādu paunas vickulu Dzimtene 2 I, 315. miglas vickuliem Dzimtene IV, 34. dūmu vickuļi JR. VII, 1. nuokrīt pa uguns vickuļam zemē Upītis St. 35. bites sacēlās vienā vickulā Frauenb. Zur Form vgl. muskul(i)s I.

Avots: ME IV, 577


virpināt

virpinât,

1) kreisen lassen, drehen
(mit ir̃ ) Frauenb.; zwischen den Fingern drehen, rollen (mit ir̂ 2 ) Selg., (mit ir̃ ) Stenden, Wandsen; von einer Spule, einer Garnwinde (etwas Rundem überhaupt) abwickeln (mit ir̂ 2 ) Schibbenhof; wirbeln: viņš pajēma diegu un virpināja Selg. saslapināja zābaku auklu un galu virpināja pirkstuos Jaun. mežkungs 183, virpinādams pirkstuos ... zariņu A. Brigader Daugava I, 1208. gre̦dze̦nu virpināt LP. lV, 84; VI, 855. irbu galus virpinādami (riņķī ātri griezdami, ritinādami) Populāra astronomija 22. rūķīši stiepa un virpināja un vērpa Kurbads. virpinādami ar vārpsti starp pirkstiem garu, smalku sūcienu Janš. Mežv. ļ. I, 382. virpinuot ar vārpsti pakulas Il, 97. vējš virpina putekļus B. Vēstn.;

2) zittern machen
Rutzau. Refl. -tiês, sich drehen, kreisen, wirbeln (intr.): tâ virpinājās viņa duomas A. Brigader Daugava I, 1208.

Avots: ME IV, 609