Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stilba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stilba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

garstilbains

gaŗstil˜baîns, langschenkelig, langbeinig: gaŗstilbaini vīri JR. IV, 18.

Avots: ME I, 607


stilba

stil˜ba: liêli, ceļi, luocīklas, stilbas Janš. Līgava I, 326.

Avots: EH II, 579



stilbainis

stil˜bainis,

1): tevi jau tāds liels stilbains sauc par papu Latv. liter. piel. 1907, S. 199.

Avots: EH II, 579


stilbainis

stilbaĩnis C.,

1) ein langbeiniger Mensch
U.;

2) der (hohe) Wasserstiefel:
viņš apmauca stilbaiņus Stari II, 591.

Avots: ME IV, 1068


stilbains

stilbaîns: auch (stil˜bans) Salis, (stil˜be̦ns) Seyershof.

Avots: EH II, 579


stilbains

stilbains, mit einem Schaft versehen: stilbainajiem zābakiem MWM. X, 334.

Avots: ME IV, 1068


stilbakāja

stilbakāja, Schimpfwort: ai, nāburga stilbakāja, kuo ar mani tinājies? BW. 9322.

Avots: ME IV, 1068

Šķirkļa skaidrojumā (12)

aproce

aprùoce C., apruocis (li. apìrankė, apýrankis),

1) Querl um das Handgelenk, das untere Ende des Ärmels, der Ärmelaufschlag:
meita aizbāzuse zīmīti aiz šineļa apruoces atluoka LP. VI, 805;

2) die Spange, das Armband:
nuoņēma nuo ruokas stilba skaistu apruoci;

3) wollene Manschetten, im Winter von Frauen und Männern getragen, vielfach
Demin. apruociņa: ada dzīparainas apruoces A. XV, 189; Konv. 1;

4) leinene Manschette, Stulpe (neuerdings)
LP. VII, 762.

Avots: ME I, 117



liekkauls

lìekkaũls, stilba liekkauls, Überbein, Knochenauswuchs Preip.; vēzīša liekkauls, Ringbein Luopk. II, 57.

Avots: ME II, 495


rūceklis

rũceklis: rũcekli (= rūceni 1) pagatavuo nuo cūkas kājas stilba kauliņa Neuhausen.

Avots: EH II, 386


stalte

stàlte 2 Erlaa "stilba kauls"; vgl. stelte.

Avots: EH II, 569


stilbenieks

stilbeniẽks,

1) "?": siksnes ple̦ci, lūku krūtis, kaņe̦pāju stilbenieki BW. 31380;

2) Plur. stilbenieki, die Beinrüstung
Bergm. n. U.;

3) einer, der Stiefel trägt
Mag. IV, 2, 148, (im Scherz) U.;

4) auch stìlbinieks 2 Warkl., Lubn., = stilbainis">stilbainis 2 Schwanb., Festen, Sessw. (mit ìl 2 ), C. (mit il˜).

Avots: ME IV, 1068


stilbs

stilbs (r. столбъ "Säule"), Serbig., AP., Lin., stìlbs 2 Nerft, stilbs Lös., stilbs U., stil˜ba Iw., stilba">stilba U., L., der Vorderarm U., (mit -il˜-) Salisb.; das Bein vom Knie bis zur Fusssohle, das Wadenbein (stil˜bs) Wolm., PS., Jürg., Arrasch, Ermes, Ruj., Salisb., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Dunika, (stilˆbs) KL, Lis., Selsau, Gr. - Buschh., (stil˜ba) Wandsen, (stìlba 2 ) Schwanb., Selsau, (stil˜bis) C., (stìlbis 2 ) Golg.; (beim Vieh) das Bein vom Mittelgelenk bis zur Klaue U.; der Röhrknochen U.; (stil˜ba 2 ) der Armknochen BL; der Stiefelschaft U., (stil˜bs) Salisb.: zaļuoksnīgi slaidās stilbas Janš. Bandavā I, 54. ielaidīšu suni stilbuos! Salisb.; stìlbs 2 Warkl., stil˜bs Lubn., Saikava, stìlbis 2 Golg., der obere, das Bein umgebende Teil von Socken. Zu li. stalbúotis "apsistoti", an. stolpi "Säule", and. stelpon, mnd. stalpen "stagnare", norw. stolpa "mit steifen und langen Schritten, mühsam gehen" u. a., s. Būga KSn. l, 285 f., Persson Beitr. 427, Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21.

Avots: ME IV, 1068


stulpe

stulpe,

2): lielu, pliku kaulu - visu guovs stulpi Pas. IX, 425. (zirgam) aste nuogriezta līdz stulpei A. Upītis Pirmā nakts 241; "kājas stilbs, kam pē̦da amputē̦ta" (mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.; ein Arm, dessen Hand amputiert ist
(mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.: jī gūn bē̦rnu ar tām pašām stulpēm, te uz reizes ruokas jai ataug Pas. IX, 205 (aus Lettg.);

3): auch Pilda; ‡

4) stulˆpīte 2 AP. "nuo vilnas dzijas adīts uzmaucamais ruokas stilbam".

Avots: EH II, 594


tievs

tiêvs: tievu sprēst BW. 6994. nu mums ies t. (schlecht) Seyershof. Subst. tiêvums,

1): pazinu ... brāliņu ... tievumā, gaŗumā BW. 32003, 1. augu smilgas tievumiņu 5382 var.; ‡

2) "stilba apakšējā daļa" (mit 2 ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Waide Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 688


tināties

tinâtiês, -ãjuôs Bers., Schwanb., Warkl., = tiņâties, tîties: ai nāburga stilbakāja, kuo ar mani tinājies! BW. 9322.

Avots: ME IV, 192


ūkšķis

I ūkšķis,

2): "cūkas stilba kauls" (mit û 2 ) Siuxt.

Avots: EH II, 741


vistilbe

vistilbe U., RKr. Vlll, 97; Natur. XXXVII, 201, vistilbīte Angern, Markgrafen, vistilbis Saikava, die Moorschnepfe, Haarschnepfe (ascalopax gallinula L.); vistilbs Etn. III, 10, vistilba, ein Vogel: Sprw. kam nu vistilbas dziesmu dziedāt, kad par cīruli piedzimis Br. sak. v. 1465. Zu vista˙stilbs? Vgl. (zur Porm) auch stiditbis, titilbis.

Avots: ME IV, 626, 627