Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stilba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stilba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
stilba
stilba
stilbainis
stil˜bainis,
1): tevi jau tāds liels stilbains sauc par papu Latv. liter. piel. 1907, S. 199.
Avots: EH II, 579
1): tevi jau tāds liels stilbains sauc par papu Latv. liter. piel. 1907, S. 199.
Avots: EH II, 579
stilbainis
stilbaĩnis C.,
1) ein langbeiniger Mensch
U.;
2) der (hohe) Wasserstiefel:
viņš apmauca stilbaiņus Stari II, 591.
Avots: ME IV, 1068
1) ein langbeiniger Mensch
U.;
2) der (hohe) Wasserstiefel:
viņš apmauca stilbaiņus Stari II, 591.
Avots: ME IV, 1068
stilbains
stilbains
stilbakāja
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aproce
aprùoce C., apruocis (li. apìrankė, apýrankis),
1) Querl um das Handgelenk, das untere Ende des Ärmels, der Ärmelaufschlag:
meita aizbāzuse zīmīti aiz šineļa apruoces atluoka LP. VI, 805;
2) die Spange, das Armband:
nuoņēma nuo ruokas stilba skaistu apruoci;
3) wollene Manschetten, im Winter von Frauen und Männern getragen, vielfach
Demin. apruociņa: ada dzīparainas apruoces A. XV, 189; Konv. 1;
4) leinene Manschette, Stulpe (neuerdings)
LP. VII, 762.
Avots: ME I, 117
1) Querl um das Handgelenk, das untere Ende des Ärmels, der Ärmelaufschlag:
meita aizbāzuse zīmīti aiz šineļa apruoces atluoka LP. VI, 805;
2) die Spange, das Armband:
nuoņēma nuo ruokas stilba skaistu apruoci;
3) wollene Manschetten, im Winter von Frauen und Männern getragen, vielfach
Demin. apruociņa: ada dzīparainas apruoces A. XV, 189; Konv. 1;
4) leinene Manschette, Stulpe (neuerdings)
LP. VII, 762.
Avots: ME I, 117
cimbaks
liekkauls
lìekkaũls, stilba liekkauls, Überbein, Knochenauswuchs Preip.; vēzīša liekkauls, Ringbein Luopk. II, 57.
Avots: ME II, 495
Avots: ME II, 495
rūceklis
stalte
stilbenieks
stilbeniẽks,
1) "?": siksnes ple̦ci, lūku krūtis, kaņe̦pāju stilbenieki BW. 31380;
2) Plur. stilbenieki, die Beinrüstung
Bergm. n. U.;
3) einer, der Stiefel trägt
Mag. IV, 2, 148, (im Scherz) U.;
4) auch stìlbinieks 2 Warkl., Lubn., = stilbainis">stilbainis 2 Schwanb., Festen, Sessw. (mit ìl 2 ), C. (mit il˜).
Avots: ME IV, 1068
1) "?": siksnes ple̦ci, lūku krūtis, kaņe̦pāju stilbenieki BW. 31380;
2) Plur. stilbenieki, die Beinrüstung
Bergm. n. U.;
3) einer, der Stiefel trägt
Mag. IV, 2, 148, (im Scherz) U.;
4) auch stìlbinieks 2 Warkl., Lubn., = stilbainis">stilbainis 2 Schwanb., Festen, Sessw. (mit ìl 2 ), C. (mit il˜).
Avots: ME IV, 1068
stilbs
stilbs (r. столбъ "Säule"), Serbig., AP., Lin., stìlbs 2 Nerft, stilbs Lös., stilbs U., stil˜ba Iw., stilba">stilba U., L., der Vorderarm U., (mit -il˜-) Salisb.; das Bein vom Knie bis zur Fusssohle, das Wadenbein (stil˜bs) Wolm., PS., Jürg., Arrasch, Ermes, Ruj., Salisb., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Dunika, (stilˆbs) KL, Lis., Selsau, Gr. - Buschh., (stil˜ba) Wandsen, (stìlba 2 ) Schwanb., Selsau, (stil˜bis) C., (stìlbis 2 ) Golg.; (beim Vieh) das Bein vom Mittelgelenk bis zur Klaue U.; der Röhrknochen U.; (stil˜ba 2 ) der Armknochen BL; der Stiefelschaft U., (stil˜bs) Salisb.: zaļuoksnīgi slaidās stilbas Janš. Bandavā I, 54. ielaidīšu suni stilbuos! Salisb.; stìlbs 2 Warkl., stil˜bs Lubn., Saikava, stìlbis 2 Golg., der obere, das Bein umgebende Teil von Socken. Zu li. stalbúotis "apsistoti", an. stolpi "Säule", and. stelpon, mnd. stalpen "stagnare", norw. stolpa "mit steifen und langen Schritten, mühsam gehen" u. a., s. Būga KSn. l, 285 f., Persson Beitr. 427, Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21.
Avots: ME IV, 1068
Avots: ME IV, 1068
stulpe
stulpe,
2): lielu, pliku kaulu - visu guovs stulpi Pas. IX, 425. (zirgam) aste nuogriezta līdz stulpei A. Upītis Pirmā nakts 241; "kājas stilbs, kam pē̦da amputē̦ta" (mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.; ein Arm, dessen Hand amputiert ist
(mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.: jī gūn bē̦rnu ar tām pašām stulpēm, te uz reizes ruokas jai ataug Pas. IX, 205 (aus Lettg.);
3): auch Pilda; ‡
4) stulˆpīte 2 AP. "nuo vilnas dzijas adīts uzmaucamais ruokas stilbam".
Avots: EH II, 594
2): lielu, pliku kaulu - visu guovs stulpi Pas. IX, 425. (zirgam) aste nuogriezta līdz stulpei A. Upītis Pirmā nakts 241; "kājas stilbs, kam pē̦da amputē̦ta" (mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.; ein Arm, dessen Hand amputiert ist
(mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.: jī gūn bē̦rnu ar tām pašām stulpēm, te uz reizes ruokas jai ataug Pas. IX, 205 (aus Lettg.);
3): auch Pilda; ‡
4) stulˆpīte 2 AP. "nuo vilnas dzijas adīts uzmaucamais ruokas stilbam".
Avots: EH II, 594
tievs
tiêvs: tievu sprēst BW. 6994. nu mums ies t. (schlecht) Seyershof. Subst. tiêvums,
1): pazinu ... brāliņu ... tievumā, gaŗumā BW. 32003, 1. augu smilgas tievumiņu 5382 var.; ‡
2) "stilba apakšējā daļa" (mit iê 2 ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Waide Vrgl. Wrtb. I, 724.
Avots: EH II, 688
1): pazinu ... brāliņu ... tievumā, gaŗumā BW. 32003, 1. augu smilgas tievumiņu 5382 var.; ‡
2) "stilba apakšējā daļa" (mit iê 2 ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Waide Vrgl. Wrtb. I, 724.
Avots: EH II, 688
tināties
ūkšķis
vistilbe
vistilbe U., RKr. Vlll, 97; Natur. XXXVII, 201, vistilbīte Angern, Markgrafen, vistilbis Saikava, die Moorschnepfe, Haarschnepfe (ascalopax gallinula L.); vistilbs Etn. III, 10, vistilba, ein Vogel: Sprw. kam nu vistilbas dziesmu dziedāt, kad par cīruli piedzimis Br. sak. v. 1465. Zu vista˙stilbs? Vgl. (zur Porm) auch stiditbis, titilbis.
Avots: ME IV, 626, 627
Avots: ME IV, 626, 627