Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stingt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stingt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

apstingt

apstiñgt [li. apstìngti], erstarren L., U.

Avots: ME I, 126


atstingt

atstiñgt [li. atstìngti], intr., inch., sich von Erstarrung, Starrheit befreien: sastingušie gabali atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME I, 198


iestingt

ìestiñgt, irgendwohin geraten bleiben: iestingt klizmā LA. smaids pārskrēja pār ģīmi, iestinga lūpās Saul.

Avots: ME II, 73


sastingt

sastiñgt: mit in̂ 2 Dunika, Rutzau.

Avots: EH XVI, 451


sastingt

sastiñgt, intr., erstarren Ruhental: sastindzis... kâ rags Kaudz. M. 47. sastingu, nuosalu tēvis gaidīdama BW. 18509, 2. tikkuo nesastinga nuo smiekliem, nuo liela aukstuma Sassm. tuo sastingušu nuo ūdens izvilkuši LP. VlI, 984. Ķencis sastinga aiz bailēm Kaudz. M. 155. vinš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. II, 31. ūdeņi sastinguši jūŗas vidū II. Mos. 15, 8. vārds uz lūpām... sastingst Vēr. I, 783. viņas sausajā, krunkainajā, it kâ sastingušā sejā 1283. sastingušas acis, starre Augen Heniņ. -Subst. sastiñgums, das einmalige Erstarren, die Erstarrung: abinieki un rāpuļi pavada ziemu sastingumā Sassm. viņam uznāca kâ auksts sastingums Vēr. I, 827.

Avots: ME III, 747, 748


stingt

stiñgt (li. stìngti "steif werden") C., PS., stin̂gt Kl., Gr. - Buschh., stingt 2 Dunika, stingstu, stingu, intr., starr, steif, kompalct werden U., erstarren (eig. u. fig.): jūra guļ kâ stingusi Vēr. I, 1324. stingušiem spārniem A. XX, 335. Subst. stingums (kann anch zu stings gehören), das (einmalige) Erstarren, die Starre Wid.: lauki atdusas cē̦lā, mierīgā stingumā JR. IV, 80. nāves stingums Niedra. Zu ste̦ngrs (s. dies).

Avots: ME IV, 1070, 1071


uzstingt

uzstingt, an der Oberfläche gefrieren: šuorīt drusku uzstindzis (= uzsalis) Bauske.

Avots: ME IV, 385

Šķirkļa skaidrojumā (6)

drūdzēt

drūdzêt,

1) "sastingt, sasalt. erstarren vor Kälte"
Lös. n. Etn. IV, 18;

2) [drũdzêt, trösteln C., N. - Peb.]; frierend zittern:
sāk man jau ruokas drùdzêt 2 Vīt. 67, [kuo drùdzi 2? strādā! būs silti Fest. (III prs. drùdz 2). Wenigstens in der Bed. 2 zu drudzis, slav. drygati "zittern"; zur Bed. 1 vgl. drūvêt u. drūzêt.]

Kļūdu labojums:
2:trösteln = frösteln

Avots: ME I, 506


sastipt

sastipt (prs. -stìpu) Hasenpot, Grob. n. Etn. IIl, 67, = stingt">sastingt, erstarren: zvelšu tam ar vāli tâ, ka tas uz vietas sastips Janš. Bandavā I, 174; Part. sastipis, starr V., Brasche.

Avots: ME III, 748


stengrs

ste̦ñgrs Iw. n. FBR. VI, 51; Schlehk n. FBR. VII, 40, Dunika, Turlau, Gramsden, ste̦ngrs Rothof, Suhrs, Popen n. FBR. VIII, 115,

1) = stingrs, kräftig, stark U., prall, straff V.: vajaga ste̦ngram būt, lai darbuos izturē̦tu Dond. lai bē̦rns nebūtu izļuris kâ plausis, lai būtu ste̦ngrs JK. VI, 9;

2) streng, trotzig
U. - Subst. ste̦ngrums, die Steifheit V. Nebst ste̦ngs und stingrs als ein Kuronismus zu li. sténgti "sich anstrengen", stangris "widerspenstig", stingti "steif werden" und wohl auch ahd. stanga "Stock, Pfahl, Stange", stengil "Stengel" u. a., s, Walde Vrgl. Wrtb. II, 623.

Avots: ME IV, 1061, 1062



stindzināt

stiñdzinât (li. stinginti "gerinnen machen") C., Nötk., AP., Autz, Grünwald, Ekau, Wenden, Smilten, Burtn., Schujen, Roop, Sermus, Ermes, Wohlfahrt, Bauske, Schibbenhof, Libau, Auermünde, Funkenhof, Hofzumberge, (mit ìn 2 ) Mar., Selsau, Aahof, Golg., Sessw., Oppek., Meselau, Odsen, Stomersee, tr., fakt. zu stingt, erstarren lassen, machen Baldohn, Bers., Laud., Lubn., Lasd., Erlaa: sals stindzina luocekļus. sals stindzināja... zemi Stari I, 141. bailes stindzināja viņas luocekļus Vēr. ll, 294. gurde̦nums, kas stindzina luocekļus JR. IV, 79. visi dzīves pulsi stindzināti MWM. Vlll, 902. laiks stìndzina 2 Stockm., das Wetter ist sehr kalt.

Avots: ME IV, 1070


stingrs

stiñgrs (li. stingras "stingrs" Miežinis) C., Wolm., stìngrs 2 Prl., stin̂grs Kl., Adv. stingri,

1) stramm, starr (vor Frost
Manz. Lettus), zusammenhaltend, gespannt, steif U.: stingrās (māla) zemēs Konv. 2 657. stingri jūgt Biel. 1531;

2) fig., streng:
stingra audzināšana. sieva, kas viņu tur stingrās ruokās A. XX, 938;

3) biegsam, elastisch
(?) Lind. n. U. - Subst. stiñgrums (li. stingrumas Miežinis), die Strammheit, Starrheit, das Zusammenhalten. Nebst stings zu stingt, ste̦ngrs (s. dies); vgl. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 28.

Avots: ME IV, 1070