Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stomīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stomīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

iestomīt

ìestuomît, in den Anfangsgründen des Lesens unterrichten U.

Avots: ME II, 74


izstomīt

izstuômît, tr., stammelnd, stotternd hervorbringen: šādus vārdus tā izstuoma vēl JR., Jan. Refl. - tiês,

1) längere Zeit stammeln:
izstuomījās, izstuomījās, bet ne˙viens viņu nesaprata;

2) gehörig stolpern, zaudern, nicht vorwärtskommen:
izstuomījās, ne˙kā nepadarīja.

Avots: ME I, 807


nostomīties

nùostuômîtiês, nuostuôstîtiês,

1) sich abstottern:
"es tev!"viņa nuostuomījās Saul. skaldītājs nuostuomījās vien LP. IV, 16;

2) [nuostuomīties U.], nicht von der Stelle kommen, trödeln; [sich unnütz bemühen; sich nur so herumstossen
U.]

Avots: ME II, 861


pastomīties

[pastuomîtiês,

1) ein wenig stammeln, stottern:
atbildes vietā tikai pastuomījās Widdrisch;

2) eine Weile unschlüssig zaudern:
pastuomījās kādu brīdi, bet ne˙kurp neaizgāja Lis.]

Avots: ME III, 109


sastomīt

sastuomît, verblüffen, konfus machen Diet.

Avots: EH XVI, 452


sastomīties

sastuomîtiês, zaudern, nicht v orwärtswollen, sfehen bleiben (perfektiv): Uoliņš sastuomījās me̦klē̦dams labāka vārda Kaudz. M. 38. Maša apjuka un sastuomījās U. b. 41, 60.

Avots: ME III, 750


stomīt

‡ *stuômît, zu erschliessen aus izstuômît, ìestuomît undsastuomît.

Avots: EH II, 598


stomīties

stuômîtiês: auch (mit 2 ) Dunika; "stuostīties" Skaista; nedrīkstu vairs ne˙kur s. (mit 2 ), - ne atpakaļ, ne uz priekšu iet Seyershof; faulenzen, sich herumtreiben - auch (mit 2 ) Salis.

Avots: EH II, 598


stomīties

stuômîtiês Lis., Golg., Schwanb., PS., Arrasch, Kr., Wolm., Jürg., Drosth., Schujen, Kl., Saikava, Lubn., Gr.-Busch., stuômîtiês 2 Widdrisch, salis, Kurs., Wandsen, selg., -uôs, -ĩjuôs, stottern, stammeln U., PS., Lis., Drosth.; unsicher konfus antworten Erlaa; stolpern Mag. IV, 2, 148, U.; stehen bleiben, nicht worwärts wolen, sich bäumen, scheuen, (von Pferden) U., Kl., Gr.-Busch.; nicht flink bei der arbeit sein, zaudern U., Erlaa; sich umhertreiben U.: runādams tas stipri stuomījās Aps. kājas stuomās Vēr. I, 803. tie darās galu nestuomīdamies Pūrs I, 83. Subst. stuomītājs, ein Stotterer L. - Dürfte eher zu li. stuomuõ "Statur" (s. Grünenthal AfslPh. XXXIX, 291) und - wenn mit uo aus ide. ō- ahd. gistuomi "ruhig", sowie gr. στῶμιξ· δοχίς ξυλινη Hes. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 608) gehören als (s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 26 f., Bezzenberger KZ. XLII, 192, Būga KSn. I, 286, Walde 1. c. 626) zu li. stamantrùs "fest" ahd. stamēn "stammeln", mhd. stemen "Einhalt tun" u. a.

Avots: ME III, 1111, 1112