Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'strādnieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'strādnieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
dižstrādnieks
gadstrādnieks
laukstrādnieks
līdzstrādnieks
melnstrādnieks
me̦l˜nstràdnieks ,* einer, der grobe Arbeiten verrichtet, ein einfacher, gemeiner Arbeiter (nach dem russ. чернорабочiй) Duomas III, 316.
Avots: ME II, 599
Avots: ME II, 599
mežstrādnieks
[mežstràdniẽks Salis] od. meža stràdniẽks, der Waldarbeiter: meža strādnieks ruok mežā grāvjus Dond.
Avots: ME II, 611
Avots: ME II, 611
nedēļstrādnieks
pastrādnieks
[pastrādnieks, der Arbeiter Glück II Tim. 2, 15 (in der neusten Ausgabe dafür strādnieks).]
Avots: ME III, 109
Avots: ME III, 109
priekšstrādnieks
pusstrādnieks
strādnieks
stràdniẽks: fem. Demin. strādniecīte BW. 23143 var.; sauc strādniekus BW. 31879. kad nebūtu strādnieciņa 23143 var.
Avots: EH II, 585
Avots: EH II, 585
strādnieks
stràdniẽks, f. -niẽce, stràdnica 2 Prl. n. FBR. VI, 94, der Arbeiter, die -in: nav bijis... ne+kāds darba strādnieks Etn. II, 86. nuo dē̦la iznāktu krietns darbu strādnieks JR. IV, 83. lauka (Sassm.), meža strādnieks, ein Feld-, Waldarbeiter; vgl. aruss. страдьникъ "Arbeiter".
Avots: ME IV, 1084
Avots: ME IV, 1084
Šķirkļa skaidrojumā (40)
algot
àlguôt, tr., besolden, belohnen: Kurzeme skrīveli alguoja kungs Apsk. I, 437. lai nebūtu jāņem un jāalguo lieks strādnieks BW. III, 1, 45.
Avots: ME I, 67
Avots: ME I, 67
aptiesāt
aptìesât,
1) tr., verurteilen (von vielen Objekten):
zagļus, visus blēžus. J. Kaln.;
2) aufessen:
aptiesās (werden aufessen), ka nemanīs Blaum. strādnieks pusdienā divas siļķes aptiesāja J. Kaln.
Avots: ME I, 131
1) tr., verurteilen (von vielen Objekten):
zagļus, visus blēžus. J. Kaln.;
2) aufessen:
aptiesās (werden aufessen), ka nemanīs Blaum. strādnieks pusdienā divas siļķes aptiesāja J. Kaln.
Avots: ME I, 131
ārdīt
ā`rdît, -u, -ĩju (li. ardýti dass.), auch ãrdît [Salis, Matk.], tr., freqn. zu ḕrst (s. dieses),
1) Zusammengefügtes trennen:
vìli, šuvumu; adīkli ārdīju ārā BW. 7157;
2) Zusammengelegtes auseinanderbreiten, spreiten:
sienu, sūdus;
3) etw. Aufgebautes auseinandernehmen, niederreissen:
krāsni. ve̦lns vairs nav baznīcu ārdījis nuost LP. VII, 370;
4) übertr., zerstören:
laimi LP. II, 82;
5) Geläufigkeit, Gewandtheit der Rede verleihen:
dievs, - ārdi manu valuodiņu BW 1175; viņš valuodu kā ārdīt ārda, er spricht geläufig, gewandt;
6) geschwind, gewandt etw. verrichten:
tas visu kā ārdīt izārda Etn. III, 145. Refl. -tiês,
1) sich trennen:
ārdāties, riķu puosmi BW. 31399;
2) im Wetteifer trennen, spreiten:
iesim ārdīties;
3) eifrig arbeiten:
strādnieks ārdās;
4) im Übereifer toben, wüten, sich unbändig gebärden:
gan spārdījās, gan ārdījās vecene pa krāsni LP. VII, 1007. suns ārdījās kā traks Alm. viņš tai neganti ārdījās pretī Alm. - ā`rdîtãjs, einer, der trennt, spreitet zerstört.
Kļūdu labojums:
LP. VII, 370 = LP. VII, 374
Avots: ME I, 241
1) Zusammengefügtes trennen:
vìli, šuvumu; adīkli ārdīju ārā BW. 7157;
2) Zusammengelegtes auseinanderbreiten, spreiten:
sienu, sūdus;
3) etw. Aufgebautes auseinandernehmen, niederreissen:
krāsni. ve̦lns vairs nav baznīcu ārdījis nuost LP. VII, 370;
4) übertr., zerstören:
laimi LP. II, 82;
5) Geläufigkeit, Gewandtheit der Rede verleihen:
dievs, - ārdi manu valuodiņu BW 1175; viņš valuodu kā ārdīt ārda, er spricht geläufig, gewandt;
6) geschwind, gewandt etw. verrichten:
tas visu kā ārdīt izārda Etn. III, 145. Refl. -tiês,
1) sich trennen:
ārdāties, riķu puosmi BW. 31399;
2) im Wetteifer trennen, spreiten:
iesim ārdīties;
3) eifrig arbeiten:
strādnieks ārdās;
4) im Übereifer toben, wüten, sich unbändig gebärden:
gan spārdījās, gan ārdījās vecene pa krāsni LP. VII, 1007. suns ārdījās kā traks Alm. viņš tai neganti ārdījās pretī Alm. - ā`rdîtãjs, einer, der trennt, spreitet zerstört.
Kļūdu labojums:
LP. VII, 370 = LP. VII, 374
Avots: ME I, 241
ārdonis
ā`rduonis,
1) ein Maulheld;
2) ein eifriger Arbeiter:
viņš ir liels ārduonis = liels mutelnieks, vai arī tāds strādnieks, kas visu ārdīt izārda Lös. n. Wid. Auch ārduoņa: kuo tu tur ārdies kā ārduoņa Duomas IV, 235.
Avots: ME I, 242
1) ein Maulheld;
2) ein eifriger Arbeiter:
viņš ir liels ārduonis = liels mutelnieks, vai arī tāds strādnieks, kas visu ārdīt izārda Lös. n. Wid. Auch ārduoņa: kuo tu tur ārdies kā ārduoņa Duomas IV, 235.
Avots: ME I, 242
biezādis
bìezâdis, ‡
2) ein Faulpelz, ein träges Pferd
Ahs.: b. strādnieks. b. zirgs grūti padze̦nams.
Avots: EH I, 224
2) ein Faulpelz, ein träges Pferd
Ahs.: b. strādnieks. b. zirgs grūti padze̦nams.
Avots: EH I, 224
bītnieks
bītnieks, Pfuscher, der nicht zur Zunft gehort Riga St., L.: (prātīgs strādnieks) visur guodā pastāvēs, kur bītnieks..., kas amatu nepruot un visu amatu samaitā, kaunā paliek A., St. Scheinbar zu bīte 3.
Avots: ME I, 305
Avots: ME I, 305
brīvnieks
brĩvnieks, ‡
4) "liecinieks ... Arbeiter zu öffentlichen Baulen" BielU.; "ve̦cāks strādnieks" Puhren; ‡
5) Volontär
Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH I, 243
4) "liecinieks ... Arbeiter zu öffentlichen Baulen" BielU.; "ve̦cāks strādnieks" Puhren; ‡
5) Volontär
Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH I, 243
cītīgs
cìtîgs, eifrig, strebsam, tüchtig: cītīgs cilvē̦ks, strādnieks, skuolē̦ns, žūpuotājs Aps. J. III, 8; cītīgi mācīties, pelnīties, strādāt, dzert JK. III, 78.
Avots: ME I, 392
Avots: ME I, 392
durstīt
dur̃stît, -u, -īju (li. dùrstyti), iter. zu durt, wiederholt stechen, stochern: strādnieks durstījis vilku LP. VII, 853. viņai bij sācis durstīt deniņuos Up. Refl. -tiês,
[1) einander wiederholt stechen;]
2) hapern, stottern, stolpern:
Miķelītis durstīdamies sāk lasīt MWM. VII, 533. "es gribēju tev kuo ieduot, kuo parādīt ", vecis durstījās. viņš tuo darīja veikli bez durstīšanās MWM. VIII, 649. zirgs... pie grāvīša tuomē̦r sāka durstīties Duomas II, 288.
Kļūdu labojums:
VII, 853 = VII, 858
Avots: ME I, 519, 520
[1) einander wiederholt stechen;]
2) hapern, stottern, stolpern:
Miķelītis durstīdamies sāk lasīt MWM. VII, 533. "es gribēju tev kuo ieduot, kuo parādīt ", vecis durstījās. viņš tuo darīja veikli bez durstīšanās MWM. VIII, 649. zirgs... pie grāvīša tuomē̦r sāka durstīties Duomas II, 288.
Kļūdu labojums:
VII, 853 = VII, 858
Avots: ME I, 519, 520
izkāmēt
izkãmêt, intr., sehr hungrig werden PS.: izkāmējis kâ vilks Nötk., Jan. lietū samircis, nuoruris un izkāmējis A. XX, 641. Gew. refl. - tiês: strādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tâ ka bija lieliski izkāmējies Druw., [Fest.], Wend., Mesoten.
Avots: ME I, 749
Avots: ME I, 749
izmudžīt
iznākt
iznãkt [li. išnókti "созрѣть"], intr.,
1) herauskommen:
vai nuo elles tas iznācis? BW. 15627, 4;
2) heraus -, aus -, hervorgehen, zustande kommen, werden:
kur ne+kas nav, tur ne˙kas neiznāk. dievs duod tur aiziet, kur māmiņa iznākusi Ltd. 1614. izsitumi iznāk. nuo viņa ne˙kas labs (labs strādnieks) nevar iznākt. meitai nuo precībām ne˙kas neiznācis LP. III, 99. ja brūte, brūtgāns saķeŗas, tad iznāks precības LP. II, 4. nuo viņiem iznākšuot reiz pāris Wil. te jau lemeši neiznāk LP. V, 235. nuo tā pūliņa viņam ne˙kas neiznāca Etn. II, 180. iznāca strīdi, kautiņi. iznāca viss gaismā LP. VI, 716. valuodas bij iznākušas MWM. XI, 263;
3) sich treffen
(mit abhäng. Inf.): saimniekam iznācis ap pusnakti jāt LP. VII, 983. viņam ne˙kad nebij iznācis nuoiet cirkū Poruk. [Refl. - tiês,
1) sich treffen:
man tâ iznācās, ka es viņam aizgāju līdz Nigr.;
2) wiederholt vergebens kommen:
iznācies par velti.]
Avots: ME I, 775
1) herauskommen:
vai nuo elles tas iznācis? BW. 15627, 4;
2) heraus -, aus -, hervorgehen, zustande kommen, werden:
kur ne+kas nav, tur ne˙kas neiznāk. dievs duod tur aiziet, kur māmiņa iznākusi Ltd. 1614. izsitumi iznāk. nuo viņa ne˙kas labs (labs strādnieks) nevar iznākt. meitai nuo precībām ne˙kas neiznācis LP. III, 99. ja brūte, brūtgāns saķeŗas, tad iznāks precības LP. II, 4. nuo viņiem iznākšuot reiz pāris Wil. te jau lemeši neiznāk LP. V, 235. nuo tā pūliņa viņam ne˙kas neiznāca Etn. II, 180. iznāca strīdi, kautiņi. iznāca viss gaismā LP. VI, 716. valuodas bij iznākušas MWM. XI, 263;
3) sich treffen
(mit abhäng. Inf.): saimniekam iznācis ap pusnakti jāt LP. VII, 983. viņam ne˙kad nebij iznācis nuoiet cirkū Poruk. [Refl. - tiês,
1) sich treffen:
man tâ iznācās, ka es viņam aizgāju līdz Nigr.;
2) wiederholt vergebens kommen:
iznācies par velti.]
Avots: ME I, 775
izplēst
izplêst, ‡
3) rodend erweitern (einen Acker)
Kaltenbr.: izplêse laukus lielus; ‡
4) mežsargs) bija it kâ izplē̦sts nuo ... baruona Janš. Dzimtene I 2 ; 71, war dem Baron frappant ähnlich.
abi bē̦rni vienādi kâ izplē̦sti Frauenb., beide Kinder sind einander frappant ähnlich: kâ izplē̦sts pēc tevis Schnehpeln. Refl. -tiês,
3): sieh abplagen, sich müde und matt abarbeiten
Ahs.: strādnieks cauru dienu ižplēsies ar grūtiem darbiem.
Avots: EH I, 473
3) rodend erweitern (einen Acker)
Kaltenbr.: izplêse laukus lielus; ‡
4) mežsargs) bija it kâ izplē̦sts nuo ... baruona Janš. Dzimtene I 2 ; 71, war dem Baron frappant ähnlich.
abi bē̦rni vienādi kâ izplē̦sti Frauenb., beide Kinder sind einander frappant ähnlich: kâ izplē̦sts pēc tevis Schnehpeln. Refl. -tiês,
3): sieh abplagen, sich müde und matt abarbeiten
Ahs.: strādnieks cauru dienu ižplēsies ar grūtiem darbiem.
Avots: EH I, 473
jestīgs
[jestîgs,
1) tüchtig, ordentlich:
tas bija jestīgs iemetējs Riga. šuogad uzauguši jestīgi gurķi Garrosen, Siuxt;
2) "energisch, hurtig, gewandt"Arrasch:
j. puisis, j. strādnieks, j. zaglis Bers. (hier sei es erst während des Weltkrieges aufgekommen);
3) "lustig":
j. puisis Salis, Mitau, Wenden, Stolben;
4) "leicht begreifend, scharfsichtig"
Serbigal. Vielleicht Ableitung von einem * je̦sts (wohl verwandt mit je̦strs), wovon wohl auch das Adv. je̦sti (zur Bed. desselben vgl. je̦strs 1).]
Avots: ME II, 110
1) tüchtig, ordentlich:
tas bija jestīgs iemetējs Riga. šuogad uzauguši jestīgi gurķi Garrosen, Siuxt;
2) "energisch, hurtig, gewandt"Arrasch:
j. puisis, j. strādnieks, j. zaglis Bers. (hier sei es erst während des Weltkrieges aufgekommen);
3) "lustig":
j. puisis Salis, Mitau, Wenden, Stolben;
4) "leicht begreifend, scharfsichtig"
Serbigal. Vielleicht Ableitung von einem * je̦sts (wohl verwandt mit je̦strs), wovon wohl auch das Adv. je̦sti (zur Bed. desselben vgl. je̦strs 1).]
Avots: ME II, 110
krošķis
kruôšķis,
1): kruošķi "muošķi, pesteļi" Lubn.; kruôšķi Meselau "pesteļuošana";
2): kruôškis Saikava "kas labi nestrādā": tas nav ne˙kāds strādnieks, tas ir tikai tāds k.; ‡
3) kruošķi "nieki, blēņas" Druw.; ‡
4) = pestelis (mit uô ) Meselau; ‡
5) einer, der sich zu zieren pflegt
(mit uô ) Golg.
Avots: EH I, 664
1): kruošķi "muošķi, pesteļi" Lubn.; kruôšķi Meselau "pesteļuošana";
2): kruôškis Saikava "kas labi nestrādā": tas nav ne˙kāds strādnieks, tas ir tikai tāds k.; ‡
3) kruošķi "nieki, blēņas" Druw.; ‡
4) = pestelis (mit uô ) Meselau; ‡
5) einer, der sich zu zieren pflegt
(mit uô ) Golg.
Avots: EH I, 664
mājrūpniecība
mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv 2.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mazrocīgs
nāvīgs
nâvîgs,
1) tödlich, todbringend:
ve̦lns bij aplaidis pasauli ar nāvīgiem, kaitīgiem knišļiem LP. V, 179; nāvīga ruoze Tr. IV, 182; nāvīgi trāpīt Etn. III, 142;
2) ungemein, gewaltig, heftig, eifrig, stark:
nāvīgs ienaidnieks, der Todfeind; nāvīgs strādnieks, ein überaus eifriger Arbeiter. bija reizi nāvīgi dzē̦rājs LP. VII, 1150. nāvīgs sašutums tuo sagrāba Degl. e̦suot jāstrādā līdz nāvīgam nuogurumam Vēr. I, 1164. tē̦vs tâ nāvīgi bij piekuodinājis LP. VI, 974. augstprātību nāvīgi es nīdu JR. IV, 62. tad nu ļaudis nāvīgi ņe̦mas pa pļavu. nâvīgs uz, verpicht auf etw.: dažs sievietis uz dzeršanu vēl niknāks un nāvīgāks nekâ vīrietis Janš.
Avots: ME II, 704
1) tödlich, todbringend:
ve̦lns bij aplaidis pasauli ar nāvīgiem, kaitīgiem knišļiem LP. V, 179; nāvīga ruoze Tr. IV, 182; nāvīgi trāpīt Etn. III, 142;
2) ungemein, gewaltig, heftig, eifrig, stark:
nāvīgs ienaidnieks, der Todfeind; nāvīgs strādnieks, ein überaus eifriger Arbeiter. bija reizi nāvīgi dzē̦rājs LP. VII, 1150. nāvīgs sašutums tuo sagrāba Degl. e̦suot jāstrādā līdz nāvīgam nuogurumam Vēr. I, 1164. tē̦vs tâ nāvīgi bij piekuodinājis LP. VI, 974. augstprātību nāvīgi es nīdu JR. IV, 62. tad nu ļaudis nāvīgi ņe̦mas pa pļavu. nâvīgs uz, verpicht auf etw.: dažs sievietis uz dzeršanu vēl niknāks un nāvīgāks nekâ vīrietis Janš.
Avots: ME II, 704
nokusēt
nùokusêt, sich dahinbewegen: krūmi vien nuokustēja BW. 25872, 13. [Refl. -tiês,
1) sich eine Weile bewegen:
aste nuokustējās; strādnieks nuokustējās visu dienu;
2) sich fortbewegen:
nevar vien nuokustēties nuo vietas Bers.]
Avots: ME II, 803
1) sich eine Weile bewegen:
aste nuokustējās; strādnieks nuokustējās visu dienu;
2) sich fortbewegen:
nevar vien nuokustēties nuo vietas Bers.]
Avots: ME II, 803
notušīt
‡ nùotušît,
1) ersticken (tr.):
kam ... sedzi ... bē̦rnam tik biezu deķi uz mutes? tâ jau tu viņu vari n. Lubn. n. Etn. III, 1;
2) mit Mühe abschlachten
Vank.: tad jūs tuo vepri nuotušījāt gan;
3) mit Mühe aufessen
Vank.: ak tad tu nuotušīji gan visu plāceni! Refl. -tiês, sich abarbeiten Kalz., Saikava, "nuostaipīties" Kalz.: strādnieks mežā līdz pašam vakaram nuotušījās Saikava.
Avots: EH II, 103
1) ersticken (tr.):
kam ... sedzi ... bē̦rnam tik biezu deķi uz mutes? tâ jau tu viņu vari n. Lubn. n. Etn. III, 1;
2) mit Mühe abschlachten
Vank.: tad jūs tuo vepri nuotušījāt gan;
3) mit Mühe aufessen
Vank.: ak tad tu nuotušīji gan visu plāceni! Refl. -tiês, sich abarbeiten Kalz., Saikava, "nuostaipīties" Kalz.: strādnieks mežā līdz pašam vakaram nuotušījās Saikava.
Avots: EH II, 103
pagrūt
[pagrût, vollständig verschüttet werden: namam gāžuoties kāds strādnieks pagruvā zem mūŗa drupām Jürg.]
Avots: ME III, 31
Avots: ME III, 31
pūst
pùst,
1): kulā viens strādnieks pūte ar ruokām rudzus Pas. XII, 353;
2): viņš tâ iekuodies mantā, ka nevar atkratīties, kamē̦r pūšamais ārā (= bis er stirbt)
Seyershof;
5): auch (mit ù 2 ) Linden in Kurl., (mit û 2 ) Salis;
6): tas nu var gan p. Orellen. niekus p. Kand.;
7): pūtām (= braucām) iekšā Rīgā, ka nuorīb vien Austriņš Raksti VII, 170. vai nepūtīsim mājā? Jauns. Raksti V, 294; ‡
8) p. vaļā (vaļām), anfangen:
pūtu es vaļā skriet Sonnaxt; anfangen zu singen: pūt tik vaļā, tâ ka lai visa Kursa trīc! Janš. Dzimtene V, 476. viņš tad arī ... pūta vaļam I, 487; ‡
9) = pìepùst 2: kad guovs negre̦mā, tad juo pūš. Refl. -tiês,
2): atmen
- auch Auleja: sāk un sāk dzist ārā, kamē̦r nepūšas vair Salis. cau[r]dure duŗ sānā, kâ pūties Kaltenbr. jis vēl pūšas Lixna; sich blähen: rupucis pūšas, kad tuo aizkaŗ Sonnaxt. nuo ābuliņa guovis pūšas AP. maize ceplī smagi pūšas Kaltenbr.; sich erholen - auch AP., Saikava, Salis, Skaista, Sonnaxt, Spr.; = nùopùstiês: kuo tu grūši nuosapūti? - kai man grūši ne-sapūst ... Tdz. 53038; ‡
4) schmollen (?):
tu, cilvē̦ks, ne˙maz neatjēdz, kuo esi nuodarījis, bet viņš jau pūšas Jauns. J. un v. 212. viņš sēdēja ievilcies vaguona stūrī un pūtās pats uz sevi A. Brigadere Daugava 1928, S. 314. Subst. pùtẽjs,
1): nav raga pūtējiņa BW. 3330 var.;
2): auch (mit û 2 ) Salis; ‡
3) der Atem :
tâ skrien, lai koč p. iziet pa muti laukā Saikava. lai koč man p. iziet, ar darbiem ņe̦muoties ebenda.
Avots: EH II, 343
1): kulā viens strādnieks pūte ar ruokām rudzus Pas. XII, 353;
2): viņš tâ iekuodies mantā, ka nevar atkratīties, kamē̦r pūšamais ārā (= bis er stirbt)
Seyershof;
5): auch (mit ù 2 ) Linden in Kurl., (mit û 2 ) Salis;
6): tas nu var gan p. Orellen. niekus p. Kand.;
7): pūtām (= braucām) iekšā Rīgā, ka nuorīb vien Austriņš Raksti VII, 170. vai nepūtīsim mājā? Jauns. Raksti V, 294; ‡
8) p. vaļā (vaļām), anfangen:
pūtu es vaļā skriet Sonnaxt; anfangen zu singen: pūt tik vaļā, tâ ka lai visa Kursa trīc! Janš. Dzimtene V, 476. viņš tad arī ... pūta vaļam I, 487; ‡
9) = pìepùst 2: kad guovs negre̦mā, tad juo pūš. Refl. -tiês,
2): atmen
- auch Auleja: sāk un sāk dzist ārā, kamē̦r nepūšas vair Salis. cau[r]dure duŗ sānā, kâ pūties Kaltenbr. jis vēl pūšas Lixna; sich blähen: rupucis pūšas, kad tuo aizkaŗ Sonnaxt. nuo ābuliņa guovis pūšas AP. maize ceplī smagi pūšas Kaltenbr.; sich erholen - auch AP., Saikava, Salis, Skaista, Sonnaxt, Spr.; = nùopùstiês: kuo tu grūši nuosapūti? - kai man grūši ne-sapūst ... Tdz. 53038; ‡
4) schmollen (?):
tu, cilvē̦ks, ne˙maz neatjēdz, kuo esi nuodarījis, bet viņš jau pūšas Jauns. J. un v. 212. viņš sēdēja ievilcies vaguona stūrī un pūtās pats uz sevi A. Brigadere Daugava 1928, S. 314. Subst. pùtẽjs,
1): nav raga pūtējiņa BW. 3330 var.;
2): auch (mit û 2 ) Salis; ‡
3) der Atem :
tâ skrien, lai koč p. iziet pa muti laukā Saikava. lai koč man p. iziet, ar darbiem ņe̦muoties ebenda.
Avots: EH II, 343
ringt
riñgt, -gstu, -gu, frieren Sessau, Ruhental: pie laternes staba strādnieks ringst Līguotnis. Vgl. li. ringa "wer vor Frost krumm dasitzt".
Avots: ME III, 528
Avots: ME III, 528
sadarināt
sadarinât, ‡
3) zerspleissen:
kad saskaldīja darvaukšļus, tad tuos sadarināja, saplēsa smalkāk ar cirvi un tad tik ar nazi plēsa Iw.; ‡
4) = sadarît; ‡ 6: vezumu var s. viens pats strādnieks Āboliņš Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" 36.
Avots: EH XVI, 402
3) zerspleissen:
kad saskaldīja darvaukšļus, tad tuos sadarināja, saplēsa smalkāk ar cirvi un tad tik ar nazi plēsa Iw.; ‡
4) = sadarît; ‡ 6: vezumu var s. viens pats strādnieks Āboliņš Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" 36.
Avots: EH XVI, 402
sadzievāt
sadziêvât 2 ,
1) = sadzīvuot O.-Bartau;
2) herstellen, anfertigen
Dunika: par visu nedēļu varēs daudz sadzievāt;
3) beschmieren; zerschlagen, verderben
(tr.) Dunika. Refl. -tiês,
1) sich bei der Arbeit überanstrengen;
2) sich (bei der Arbeit) verletzen, sich einen Schaden antun:
strādnieks sadzievājies ruoku Dunika.
Avots: ME III, 622
1) = sadzīvuot O.-Bartau;
2) herstellen, anfertigen
Dunika: par visu nedēļu varēs daudz sadzievāt;
3) beschmieren; zerschlagen, verderben
(tr.) Dunika. Refl. -tiês,
1) sich bei der Arbeit überanstrengen;
2) sich (bei der Arbeit) verletzen, sich einen Schaden antun:
strādnieks sadzievājies ruoku Dunika.
Avots: ME III, 622
samaktēties
samaktêtiês, sich überanstrengen, sich überarbeiten: strādnieks, samaktējies ar grūtiem darbiem, palika slims Ahs.
Avots: ME II, 679
Avots: ME II, 679
sārtvaidzīgs
sārtvaidzîgs, sārtvaidzaîns, rote Wanzgen hahend: sārtvaidzīga meita Saul. III, 68. drukns, sārtvaidzīgs kungs JR. IV, 49. sārtvaidzainais strādnieks Latv.
Avots: ME III, 808
Avots: ME III, 808
šķipēt
šķipêt, -ẽju, schaufeln Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lis., Lubn., N. - Peb., Odsen, Saikava; mit der Schaufel ebnen Fest.: sniegu Bers., Golg. u. a. strādnieks šķipē grāvi Saikava, Wessen. kad kūti izmēž, tad šķipē kulu ar lāpstu nuo sūdu atliekām. kas vairs nestāv uz se̦kumiem Fest., Meselau. dubļus gubā šķipēt Fest., Aahof Adleenen, Druw., Drobbusch, Golg., Lös., Lub., Selsau, Sessw., Schwanb. Aus nd. schuppen "schaufeln".
Avots: ME IV, 42
Avots: ME IV, 42
šķirtin
šķir̃tin, zur Verstärkung von šķir̃t: veikls strādnieks, kam darbs šķirtin šķīrās Janš. Dzimtene 2 I, 475.
Avots: ME IV, 46
Avots: ME IV, 46
skrandenieks
skrañdeniẽks, skrañdiniẽks,
1) ein Lumpenaufkäufer, Lumpensammler
N.Peb., Arrasch, Alswig, Nötk., (skràndenieks 2) Kokn.: kâ skrandenieks var apkārt maldīties Dzelme 1907, 21;
2) ein Zerlumpter
Annenburg, (mit -en-) Kokn., (mit -in-) Nötk.: ja viņš (= strādnieks)... pārvēršas par skrandinieku Druva III, 101.
Avots: ME II, 887
1) ein Lumpenaufkäufer, Lumpensammler
N.Peb., Arrasch, Alswig, Nötk., (skràndenieks 2) Kokn.: kâ skrandenieks var apkārt maldīties Dzelme 1907, 21;
2) ein Zerlumpter
Annenburg, (mit -en-) Kokn., (mit -in-) Nötk.: ja viņš (= strādnieks)... pārvēršas par skrandinieku Druva III, 101.
Avots: ME II, 887
šluksts
‡ šluksts N.-Peb., ein Schluck, Zug: strādnieks nuome̦tas pie skābuma krūzes un ieve̦lk kādu šlukstu. Aus d. Schluck umgebildet.
Avots: EH II, 643
Avots: EH II, 643
smērtīgs
smḕrtîgs 2, kräftig: sm. strādnieks. smērtīgi (Adv.) brauce Gr.-Buschhof, Selb. Zu smarti?
Avots: ME III, 960
Avots: ME III, 960
stendzīgs
stīvenis
ticīgs
ticîgs,
1) = ticis, wacker, hurtig, fleissig PS. u. a.: ticīgs strādnieks Plūd. Rakstn. I, 143. tik uzmanīgu kuršanu... nebiju vēl redzējuse... nuo kā tad tu tik ticīgu kuršanu nuoskatījusēs? Janš. Mežv. ļ. I, 213;
2) worauf man trauen kann
U., treu Spr., zuverlässig Spr.: ticīgie suņi sargāja Lautb. ticīgs zirgs, ein Pferd, auf das man sich vollkommen verlassen kann U.;
3) gläubig. -
Adv. ticîgi,
a) "ganz sicher"
Kav.: es itin ticīgi tur būšu;
b) immer, beständig
Altenwoga, Bers., Gr.-Buschh.: ticīgi vien salst Lubn. lietus līst ticīgi Kl, vai tu nestāsies ar vaidēšanu? bet ticīgi un ticīgi - tâ katram var apnikt Gr.-Buschh. viņš ticīgi brauce uz pilsē̦tu ebenda. viņi strādā ticīgi Wolm., Etn. III, 150 (ähnlich: Neik. 35). viņš ticīgi baŗas Etn. III, 150. ve̦lns paņēmis iesmu un drāzis ticīgi vien LP. VI, 160. šie ticīgi vien ruok VII, 1059. tie ticīgi vien ara Seibolt MWM. VI, 637;
c) gläubig.
Avots: ME IV, 181
1) = ticis, wacker, hurtig, fleissig PS. u. a.: ticīgs strādnieks Plūd. Rakstn. I, 143. tik uzmanīgu kuršanu... nebiju vēl redzējuse... nuo kā tad tu tik ticīgu kuršanu nuoskatījusēs? Janš. Mežv. ļ. I, 213;
2) worauf man trauen kann
U., treu Spr., zuverlässig Spr.: ticīgie suņi sargāja Lautb. ticīgs zirgs, ein Pferd, auf das man sich vollkommen verlassen kann U.;
3) gläubig. -
Adv. ticîgi,
a) "ganz sicher"
Kav.: es itin ticīgi tur būšu;
b) immer, beständig
Altenwoga, Bers., Gr.-Buschh.: ticīgi vien salst Lubn. lietus līst ticīgi Kl, vai tu nestāsies ar vaidēšanu? bet ticīgi un ticīgi - tâ katram var apnikt Gr.-Buschh. viņš ticīgi brauce uz pilsē̦tu ebenda. viņi strādā ticīgi Wolm., Etn. III, 150 (ähnlich: Neik. 35). viņš ticīgi baŗas Etn. III, 150. ve̦lns paņēmis iesmu un drāzis ticīgi vien LP. VI, 160. šie ticīgi vien ruok VII, 1059. tie ticīgi vien ara Seibolt MWM. VI, 637;
c) gläubig.
Avots: ME IV, 181
tielēt
I tielêt, -ẽju,
1) auf jem. etwas schieben, ihm etwas zurechnen, aufbürden
L., St., U.;
2) überreden
Wessen, Wid.;
3) ahdingen, erfeilschen
(mit ìe 2 ) Saikava: saimniece sāka tielēt nuo žīda duci adatu Saikava;
4) widersprechen, in Abrede stellen
Wessen. Refl. -tiês, sich streiten, unverträglich sein Bergm. und Seew. n. U., Spr., N.-Peb., (mit iẽ ) C., Jürg., Pe̦nkule, Ramkau, Siuxt, (mit ìe 2 ) Adsel, Bers., Gr.-Buschh., Kl., Marzen, Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., hartnäckig auf etwas bestehn, sich steifen Serben n. U., Mag. XIII, 3, 51, Bers., Sessw., (mit iẽ) Nötk., (mit ìe 2 ) Lubn., Meiran, (mit iê) Bers., Kalzenau; feilschen Meselau, N.-Peb., Ruj., (mit ìe) Weissenstein, Wenden, (mit ìe 2 ) Bers., Lubn., (mit iê) Bers., Kalzenau, Stom.; sich zieren (mit iẽ) Bauske, Grünw., Jürg., Libau, Nötk.; stolz tun, sich brüsten Wid.; hartnäckig widersprechen Lennew., (mit iẽ) MSil.: duod, māmiņa, meitu savu! kuo tik ilgi tielējies? BW. I32681 (ähnlich: 14710, 1 var.). netielējies tik daudz un sit saujā! Grünw. netielēšuos ar jums par tuo. sāks šī tielēties ar sulaini LP. VI, 1008, tielējušies, kamē̦r atdevis spieķīti 1022, tirgū kaulēties un tielēties ar zirgu mietniekiem RA. strādnieks tielējas algas dēļ Schibbenhof. tielējas kâ žīdi Ramkau. talka tielē jas (ziert sich) nākt pie galda Bauske. Subst. tielêšana L., St., die Beschuldigung; tielê̦tā]s L., St., wer andern gern was zur Last legt. Wohl von tielis resp. tiele abgeleitet, das nebst tieņus zur Wurzel von tītīt(ies) gehören könnte; anders (zu osset. telun "schütteln, erschüttern") Petersson Etymol. Miszellen 8.
Avots: ME IV, 210
1) auf jem. etwas schieben, ihm etwas zurechnen, aufbürden
L., St., U.;
2) überreden
Wessen, Wid.;
3) ahdingen, erfeilschen
(mit ìe 2 ) Saikava: saimniece sāka tielēt nuo žīda duci adatu Saikava;
4) widersprechen, in Abrede stellen
Wessen. Refl. -tiês, sich streiten, unverträglich sein Bergm. und Seew. n. U., Spr., N.-Peb., (mit iẽ ) C., Jürg., Pe̦nkule, Ramkau, Siuxt, (mit ìe 2 ) Adsel, Bers., Gr.-Buschh., Kl., Marzen, Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., hartnäckig auf etwas bestehn, sich steifen Serben n. U., Mag. XIII, 3, 51, Bers., Sessw., (mit iẽ) Nötk., (mit ìe 2 ) Lubn., Meiran, (mit iê) Bers., Kalzenau; feilschen Meselau, N.-Peb., Ruj., (mit ìe) Weissenstein, Wenden, (mit ìe 2 ) Bers., Lubn., (mit iê) Bers., Kalzenau, Stom.; sich zieren (mit iẽ) Bauske, Grünw., Jürg., Libau, Nötk.; stolz tun, sich brüsten Wid.; hartnäckig widersprechen Lennew., (mit iẽ) MSil.: duod, māmiņa, meitu savu! kuo tik ilgi tielējies? BW. I32681 (ähnlich: 14710, 1 var.). netielējies tik daudz un sit saujā! Grünw. netielēšuos ar jums par tuo. sāks šī tielēties ar sulaini LP. VI, 1008, tielējušies, kamē̦r atdevis spieķīti 1022, tirgū kaulēties un tielēties ar zirgu mietniekiem RA. strādnieks tielējas algas dēļ Schibbenhof. tielējas kâ žīdi Ramkau. talka tielē jas (ziert sich) nākt pie galda Bauske. Subst. tielêšana L., St., die Beschuldigung; tielê̦tā]s L., St., wer andern gern was zur Last legt. Wohl von tielis resp. tiele abgeleitet, das nebst tieņus zur Wurzel von tītīt(ies) gehören könnte; anders (zu osset. telun "schütteln, erschüttern") Petersson Etymol. Miszellen 8.
Avots: ME IV, 210
tikls
tikls (li. tiklus "sittsam" Miežinis), = ticis, tauglich, wacker, gewissenhaft tätig, ordentlich, anständig U.; artig, manierlich St.; sittsam, sittlich: tikls darba strādnieks Janš. Paipala 20. Subst. tiklums, das Tauglich-, Brauchbar-, Tüchtigsein U.; die Sittsamkeit, Sittlichkeit. Zu tikt I.
Avots: ME IV, 183
Avots: ME IV, 183
tvirts
tvir̂ts 2 (li. tvìrtas "fest") Bauske, Dunika, Rutzau, stark, fest U.; prall Dr.; drall; fest (im Gegensatz zu "flüssig"): skābe, caur kuo tas tiek ciets (tvirts) Mzv. m. 8. sūduos (tvirtajuos izme̦tumuos) 42. tvirts ēdiens (eine feste Speise) Römershof. tvirti (drall) diegi Kursa. tvirta (drall gesponnen) dzija Bauske. tvirta drēbe, fester, gut vorhaltender Stoff Rutzau. tvirts strādnieks, ein starker Arbeiter Kurl, n. U. tas cilvē̦ks ir diezgan tvirts Rutzau. ruokas tvirtiem stiepieniem Stari III, 21. nav tam cilvē̦kam reālistiski tvirta skata Druva I, 1539. ļauj man tvirtu mērķi! Rainis Zelta zirgs ;59. - Subst. tvirtums, die Tüchtigkeit, Festigkeit U., die Prallheit, Drallheit: aude̦kla, gruožu tvirtums N.-Bartau. lai ... duotu pavedienam vajadzīguo gluduo tvirtumu JR. VII, 71. krūtis... pilnā tvirtumā it kâ jaunai skuķei Janš. Dzimtene 2 I, 434. tam trūka vēl skaudra tvirtuma un brieduma Druva III, 456. Zu tver̂t.
Avots: ME IV, 291, 292
Avots: ME IV, 291, 292
vilmetis
vĩlmetis Frauenb., ein Faulpelz: tu tik tāds vilmetis, bet ne strādnieks Frauenb. Vielleicht aus *vil˜n-metis (zu mest); vgl. vilna I,3.
Avots: ME IV, 593
Avots: ME IV, 593
zvalsts
zvalsts,
1) "kas zvalstās" Vīt., (mit alˆ ) Bers., C., Erlaa, PS.; wer wankend geht
(mit alˆ ) Gr. - Buschh.; wer ungelenke Bewegungen hat (mit alˆ ) Lubn.; "slinks, neveikls cilvē̦ks" Nötk., (mit alˆ) Jürg.;
2) = svalsts 2, ein Herumtreiber, Faulenzer Bers., Bewershof, Nötk., N. - Peb., Pērse (mit alˆ ), C., Lennew., Sessw., Stockm., Vīt., Wessen: tas nav ne˙kāds strādnieks, tikai tāds zvalsts Nötk. vārtās kâ zvalsts ebenda.
Avots: ME IV, 764, 765
1) "kas zvalstās" Vīt., (mit alˆ ) Bers., C., Erlaa, PS.; wer wankend geht
(mit alˆ ) Gr. - Buschh.; wer ungelenke Bewegungen hat (mit alˆ ) Lubn.; "slinks, neveikls cilvē̦ks" Nötk., (mit alˆ) Jürg.;
2) = svalsts 2, ein Herumtreiber, Faulenzer Bers., Bewershof, Nötk., N. - Peb., Pērse (mit alˆ ), C., Lennew., Sessw., Stockm., Vīt., Wessen: tas nav ne˙kāds strādnieks, tikai tāds zvalsts Nötk. vārtās kâ zvalsts ebenda.
Avots: ME IV, 764, 765