strīzdeklis
strīzdeklis Bw. 21056 var., strīzdeķis JK. II, strīzdiķis Konv. 1 780, = trīdeksnis, eine Art bei Hochzeiten gebrauchtes Musikinstrument: strīzdiķi strubulķi, eim[a] abi kāzās! man bij ēst, man bij dzert, tev galdiņu rībināt BW. 15998, 4.
Avots: ME IV, 1092
Avots: ME IV, 1092