strīzdeklis

strīzdeklis Bw. 21056 var., strīzdeķis JK. II, strīzdiķis Konv. ¹ 780, = trīdeksnis, eine Art bei Hochzeiten gebrauchtes Musikinstrument: strīzdiķi strubulķi, eim[a] abi kāzās! man bij ēst, man bij dzert, tev galdiņu rībināt BW. 15998, 4.

Avots: ME IV, 1092