Paplašinātā meklēšana

strũkla,

1): "ein Wolkenstreif; ein Haufen zusammengeworfener Wurzeln in der Erde"
BielU.;

2): strūklām bira asariņas BW. 34846;

4): dzirksteļu s. šņākdama uzvērpās pret debesīm A. Upītis Pirmā nakts 385; ‡

5) gulbju s. BielU., ein Zug Schwäne;
‡

6) zemes s. Frauenb. "eine Spalte in schlechtem Boden"
(?): kad dikti līst, tad zeme pārsprāgst un tad var redzēt zemes strũklas (mit Bed. 1 ?); ‡

7) eine Strähne
(?): līdz pat kupli viļņuojuošām matu strūklām Janš. Dzimtene II, 245.

Avots: EH II, 591

strũkla C., Karls., Līn., Iw., strùkla ² Prl.,

1) strũkla PS., strūkle, eine Wasserader
U.; eine besondere Schicht (Ader, Metallader) in der Erde, z. B. Granitschicht Biel. n. U.;

2) strũkla C., Nötk., Ermes, Arrasch, Jürg., Bauske, Dunika, Dond., strùkla ² Sessw., strũkle Wandsen, strùkle ² Schwanb., Golg., Gr. - Buschh., strūkle Memelshof, der Strahl, Wasserstrahl:
ūdens strūkle Kaudz. ūdens te̦k strūklām Dunika, Bauske. lietus strūklas Stari I, 377. lietus gāžas strūklēm Iw. (mit ũ), Memelshof, Wandsen. asins strūkle Schwanb., Golg., Gr. - Buschh. asins te̦k strūklām Arrasch, Jürg. šķidrumu smalkās strūkliņās šļircina gaisā Konv. ² 697. - strūklām stiepdamās ceļas uz augšu... migla Vēr. 1, 1027. uzpīpējis, tas izpūta dūmu strūklu MWM.;

3) strũkla Dond., strũklis (li. strūklys "Rinnsel"
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 178) Dond., Wandsen, ein Eiszapfen (am Dach);

4) ein Lichtstrahl, z. B. Lichtsäulen des Nordlichts
Kronw. n. U. Nebst li. struklė "Wasserstrahl" zu straujš, s. Leskien Abl. 310.

Avots: ME IV, 1097

strūklaîns,

1) geschichtet
U.: strūklaiņa siêna, eine geschichtete Felswand U.;

2) strahlig
V., streifig: strũklaiņām mākuoņām Janš. Dzimtene V, 59. sārtums... bija kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši 63.

Avots: ME IV, 1097, 1098

strūklaka,* strūkļaka* MWM. XI, 250, strūklu aka U., der Springbrunnen: nāsis šļāc ūdeni gaisā kâ strūklaka Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 360.

Avots: ME IV, 1098

jaûnuôt, = jaunināt; das Part. jaûnuôts, neu, erneuert, verjüngt: jaunuots spē̦ks MWM. VI, 538. jaunuotas strūklas tur jaunuotuo dziesmu skaistajai līgavai - zemei teic Akur. tik zaļuoksnēji spirgts nuo skata, tīri kâ jaunuots U. b. 110, 54. [Refl. - tiês, sich verjüngen Wid.]; s. auch jaûnêtiês.

Avots: ME II, 103

laîstîgs ,* schillernd, glänzend: nuo svārkstūŗiem divas asins strūklas laistīgā rencelē līst Bārda; laistīgs atlass Egl. laistīgs tīkls zaļu pavedienu sāk mirdzēt trīsē̦dams starp zaļiem zariem Fr. Bārda. S. laîstîtiês.

Avots: ME II, 413

pãršļàkt, tr., mit Geräusch hinüber-, übergiessen: ūdeni. Refl. -tiês, hinüberstürzen, sich mit Geräusch ergiessen: tumsuoņu me̦lnā drūzmā pāršļācās lielas asiņu strūklas R. Kam. 195.

Avots: ME III, 181

‡ šlākata Gramsden "ūdens strūkla".

Avots: EH II, 642

staraîns, Strahlen werfend U., strahlig U., Brasche, strahlenartig, mit Ausstrahlungen, Strahlen versehen; (čūskai) staraina mēle Etn. III, 50. staraini raksti (Strahlenmuster) Konv. ² 1390. ar starainajām le̦dus palmēm Saul. III, 184. starainu ziediņu Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 26. sārtums... kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši Janš. Dzimtene V, 63. starainiem caurumiņiem Poruk; = skarains; starainai auziņai BW. 28245, 4 var.

Avots: ME III, 1045

I stḕrdele ² Mar., Schwanb., Saikava, = strūkla, der (Wasser)strahl Wid.: ūdens nuo jumta stērdelēm vien tecēja Mar. n. RKr. XV, 137. ūdens skrien me̦tamam (slūžām) cauri stērdelēm vien (mit starkem Strahl) Schwanb. Zur WurzeI von stara?

Avots: ME IV, 1063

stirgla, stīrgla Wid., der Strahl, = strūkla: stirglām vien abējāds ārā tam nāca Lapsa - Kūm. 281. - Vgl. stīrgala.

Avots: ME IV, 1072

stràujš (li. sraũjas) Serbigal, AP., Neuenb., straûjš ² Ruj., Salis, Lin. Iw., stràujš ² Kl., Lös., Nerft,

1) rasch fliessend
Bielenstein Holzb. 630, 636, reissend, wirbelnd Bergm. n. U.: strauja Daugaviņa BW. 6702. straujš ūdentiņš 6702, 1 var.;

2) hitzig, hastig
U., streng L., schnell; heftig; temperamentvoll: straujš zirgs, ein hitziges Pferd U, čigānam strauji zirgi BW. 31425. strauji... kumeliņi 18319 (ähnlich: 13797, 1; 17972; 20017). straujš raksturs Dr. tev, tautieti, strauja (Var.: ātra, barga, sīva) daba 21706 var. kur es iešu, tikai strauja uzauguse? 6630 var. straujas pārmaiņas Apsk. v. J. 1903, S. 434. straujš darba laiks - pats mē̦slu vešanas laiks Janš. Bandavā II, 360. Ve̦rnulis tikšuot strauji (schnell, eilig) nuotiesāts uz nāvi Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 15. straujas asaras Kaudz. M. 127. straujuo dziesmu R. Sk. lI, 43. strauji prieki Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37. augumi straujāk griežas kruogā Aps. III, 4. - straujš vējš, ein schneidender Wind U.;

3) steil
U.: straujš kalns, ein steiler Berg U. - Subst. stràujums,

1) rasches Fliessen; der Strom, die Strömung:
viļņu straujuma Asp. avuotiņš rit straujumā Asp. upes straujums Kaudz. straujums nuorāva ķēvi tāļu lejup LP. VI, 503. kuģīt[i]s straujumuos Rainis;

2) die Hastigkeit, Hitzigkeit, Heftigkeit:
aiz straujuma kumeliņš nesa laužņu iemauktiņus BW. 11615. ne uz viena neraudāju, kâ uz sava straujumiņa: ne+viens mani neieduotu, kad es pate negājuse BW. 21996. atmest jaunekļa straujumu Krišs Laksts 28. ieduomu straujums dziest JR. IV, 57. jūsmas plūst un burbuļuo vārdu straujumā Kaudz. M. 62;

3) ein heftiger, hitziger Mensch
Bandr.;

4) die Steilheit
Brasche. Nebst strauls, straume, strauts, strava, stravêt, strāva, struvêt, strutas, strūkla zu li. srúti "fliessen" RSI. VI, 19, slav. ostrovъ "Insel", poln. strumień "Bach", ai. srávati, gr. ρ'έει "fliesst", ρ'όος "Strömung", air. srúaim, an. straumr "Strom" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 702 f., Trautmann Wrtb. 279 f., Būga PФB. LXXV, 147.

Avots: ME IV, 1082

strũgle Dond., = strūkla 2: lietus nāk strūglēm zemē Dond. n. RKr. XVII, 54.

Avots: ME IV, 1097

strūkle, s. strūkla.

Avots: ME IV, 1098

strūklis, s. strūkla 3.

Avots: ME IV, 1098

strūkuls Kawall n. U., strūkulis, der Eiszapfen. Zu strūkla (vgl. strūgala)? Anders (zu schwed, struga "strammen" u. a.) Persson Beitr. 443 und 865 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 634.

Avots: ME IV, 1098

tērkt,

1) "?": jaunuotas strūklas tur jaunuotu dziesmu skaistajai līgavai - zemei tē̦rc (Reim zu vē̦rts) Akurater Astras 53;

2) tḕ̦rkt ^2, -cu Saikava, Warkl., schnell und wiederholt mit dem Schnabel gegen den Baumstamm anschlagend gewisse Töne hetvorbringen (vom Specht).

Avots: ME IV, 173

tvertne,

1) "pajumte cilvē̦kiem" (mit er̂ ) Warkl.;

2) der Behälter, der Bassin:
ūdens (ūdeņu Domas III, 361) tvertne Dr. strūklakas tvertne Dr.

Avots: ME IV, 291

‡ uzšalkt Jürg., = uzšļàkt 2: ūdens strūkla uzšalca gaisā.

Avots: EH II, 735

uzšļàkt,

1) (Wasser) aufstürzen, aufspritzen
(tr.): uzšļākt kam ūdeni. ievilcis šļircenē... zâles un uzšļācis ve̦lnam LP. V, 264;

2) aufspritzen
(intr.), hinaufstürzen (vom Wasser): augstu uzšļāca... asins pavedieni Stari II, 686. ūdens uzšļāc strūglām liegām A. XI, 484. vilnis uzšļāc... kalna augstumā. Refl. -tiês, = uzšļàkt 2: ūdens man uzšļācās uz ruokām. (fig.) gaisā uzšļāksies taisnības avuota strūkla Poruk Dzīve u. s. 45. augstu uzšļācās nevaldāma spē̦ka bangas VeseIis Saules kapsēta 39.

Avots: ME IV, 389

uzvḕrpt, ‡

2) auf etwas (und in die Höhe?) spinnen:
augsti dziju u. spuolē Orellen; ‡

3) hinaufwirbeln (tr.):
vējš uzvērpa dūmus līdz priežu viducim A. Upītis Laikmetu griežos I, 194. Refl. -tiês;

1): ja āķis uzvērpjas tâ augstu, dzija nuobrūk Orellen; ‡

2) hinaufwirbeln, -flattern:
sīki putni izbiedā iebrē̦kdamies uzvērpās gaisā A. Upītis Pirmā nakts 242. dzirksteļu strūkla šņākdama uzvērpās pret debesīm 385. tvaiks vē̦rpdamies uzvērpjas augšā Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 58.

Avots: EH II, 739