uzvērpt
uzvḕrpt, noch, dazu spinnen: uzvērpt spuolei vēl vienu kārtu. Refl. -tiês: man par daudz uzvērpies, ich habe versehentlich zu viel gesponnen.
Avots: ME IV, 398
Avots: ME IV, 398
uzvērpt
uzvḕrpt, ‡
2) auf etwas (und in die Höhe?) spinnen:
augsti dziju u. spuolē Orellen; ‡
3) hinaufwirbeln (tr.):
vējš uzvērpa dūmus līdz priežu viducim A. Upītis Laikmetu griežos I, 194. Refl. -tiês;
1): ja āķis uzvērpjas tâ augstu, dzija nuobrūk Orellen; ‡
2) hinaufwirbeln, -flattern:
sīki putni izbiedā iebrē̦kdamies uzvērpās gaisā A. Upītis Pirmā nakts 242. dzirksteļu strūkla šņākdama uzvērpās pret debesīm 385. tvaiks vē̦rpdamies uzvērpjas augšā Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 58.
Avots: EH II, 739
2) auf etwas (und in die Höhe?) spinnen:
augsti dziju u. spuolē Orellen; ‡
3) hinaufwirbeln (tr.):
vējš uzvērpa dūmus līdz priežu viducim A. Upītis Laikmetu griežos I, 194. Refl. -tiês;
1): ja āķis uzvērpjas tâ augstu, dzija nuobrūk Orellen; ‡
2) hinaufwirbeln, -flattern:
sīki putni izbiedā iebrē̦kdamies uzvērpās gaisā A. Upītis Pirmā nakts 242. dzirksteļu strūkla šņākdama uzvērpās pret debesīm 385. tvaiks vē̦rpdamies uzvērpjas augšā Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 58.
Avots: EH II, 739