strūkle
strūkle: auch (mit ũ ) Pussen n. FBR. XX, 20;
1): skurstenis aizdegās, un tad dzirksteles nāce kâ pa strūkli AP.;
2): skrej kupla ūdens s. gaisā Janš. Apsk. 1903, 485. lietus līst strũklēm Frauenb. asins strũklēm vien skrēja AP.;
4): paiedama uz priekšu un gaŗuo, baltuo strūkli (gemeint sind Kleider)
ieraudama sev līdzi istabā Janš. Apsk. 1903, 19.
Avots: EH II, 591
1): skurstenis aizdegās, un tad dzirksteles nāce kâ pa strūkli AP.;
2): skrej kupla ūdens s. gaisā Janš. Apsk. 1903, 485. lietus līst strũklēm Frauenb. asins strũklēm vien skrēja AP.;
4): paiedama uz priekšu un gaŗuo, baltuo strūkli (gemeint sind Kleider)
ieraudama sev līdzi istabā Janš. Apsk. 1903, 19.
Avots: EH II, 591