Paplašinātā meklēšana

pastreņ̃ge: der elserne Teil einer Stränge, den man aufs Ende der Radachse steckt AP.

Avots: EH XIII, 177

pastreņ̃ģe, der untere Teil einer Stränge: pagasta ve̦cākais nez kur bij dabūjis pastreņģi A. XXI, 356.

Avots: ME III, 109

streņ̃ģe Wolm., C., U., Bielenstein Halzb. 567, V., streņģis Lasd., die Stränge, der Ziehstrang an Fuhrwerken und Pferdegeschirren U., der Zugriemen V.: brieži streņģes griež Upīte Medn. laiki 97. (fig.) izturies kâ bez streņģēm! V. Eglītis Zilā cietumā 62. Nebst estn. (t)räng aus mnd. strenge "Strang".

Avots: ME IV, 1086

I streņ̃ģe: ratiem streņģes neredzēju Tdz. 58707.

Avots: EH II, 586

‡ II streņģe "?": trīs kārtām ievas s. guļ manā pūriņā BW. 25275. Vgl. ‡ stre̦nga II.

Avots: EH II, 586

aptrũkt, ‡

3) = ‡ aptrukt: matu gali aptrūkuši Sessw.; abreissen (intr.) Bērzgale: ratiem streņģes aptrūkušas; ‡

4) mucai stīpas aptrūkušas Lemburg oder muca aptrūkusi Kl., Sessw., Warkh., die Reifen einer Tonne sind abgeglitten (haben sich abgestreift);
ähnlich: ķipītis aptrūcis Kaudz. Izjurieši 178.

Avots: EH I, 122

nùomest,

2): auch Seyershof;

3): n. (izmērīt) sieka vietas uz suoļiem Siuxt. zeme nav pareizi nuome̦sta ebenda. kad sāk birzi (sējuot) vilkt, tad vajag n. suoļus (ar suoļiem nuomērīt) Iw.; ‡

6) n. kaudzi Siuxt, einen Heuhaufen aufschichten
(sakŗaut); ‡

7) = nùomežģît Ennes, Kegeln, Lemb., Lems., Meselau, N.-Peb., Schnehpeln, Stenden, Trik., Veļķi (bei Pebalg), Zögenhof: lecekšu tīklus nuome̦t nuo kaņepāju diegiem AP.; ‡

8) n. guovis Frauenb., den Mist da, wo die Kühe stehen, ebnen;
‡

9) bedecken, bestreuen:
nuometa pilnu cūku ar tādiem laukumiem (visa cūkas miesa apklājās ar plankumiem) Seyershof. senāk ar zemēm nuometa (apbēra) pasekņus pa ziemu Frauenb. (luopi) ar kūlu pavasarī ir nuome̦sti Vanagu ligzda 56. Refl. -tiês,

1): ej nu n. (nuogulties) kādu brīdi! Seyershof;

4): guovs nevar n. Ceļi II, 78; ‡

5) sich beziehen (bedecken):
visa miesa nuome̦tas ar pumpām Orellen, Salis; ‡

6) herunterfallen
Frauenb.: streņģe var n. (pati nuokrist) nuo zveņģeļa.

Avots: EH II, 68

ridvags, ein gewisser Teil (eine Holzstange) eines Wagens: kad jūdz divus zirgus, tad katrpus dīsteles vajaga sava zveņģeļa, pie kuŗa galiem piekabināt streņģes: abi zveņģeļi piekabināti pie gaŗāka kuoka - ridvaga jeb braka Rutzau n. Etn. II, 97. Nebst li. rydvoks "Hinterbracke am Wagen" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 164) woher ?

Avots: ME III, 523

I strañga: auch (mit an ) Oppek. n. BielU.; "ratu saite, ar kuo rēgulē pagriezienus (auch: streņģe; mit an ) Bērzgale.

Avots: EH II, 584

I strañga N. - Wohlfahrt, strànga ² Zvirdzine, eine anstatt der jetzigen pastreņģe gebrauchte, mit der Wurzel herausgerissene kleine Birke Mar.: ratiem vajag jaunu strangu. Aus mnd. strank (strange) "Strang".

Avots: ME IV, 1081

stre̦nga Kokn., Stockm., Wormen, Rönnen, (mit ñ) N. - Wohlfahrt, = streņģe.

Avots: ME IV, 1086

‡ II stre̦nga "?": trim kārtām ievas s. mana pūra dibe̦nā BW. 23332, 5. Vgl. ‡ streņģe II.

Avots: EH II, 586

II vilkšņi,* = streņģes.

Avots: ME IV, 590

zveņģele,

1) zveņģele U., Mag. XIII, 2, 66, Aahof, Golg., Kroppenhof, Lis., Nerft, (mit eņ̃ ) C., Frauenb., Grünw., Hasenpot, Nötk., Salisb., Schibbenhof, Stenden, zveņģelis L., U., Adsel, Grobin, Lasd., (mit em̃ ) Dunika, Karlson, zveņģe Bewershof, Kokn., Stockm., (mit eņ̃ ) Schibbenhof, das Ortscheit, der Schwengel (am Wagen, am Pflug, an der Egge, am Brunnen
LKVv.): zirgam streņģes uzkabina uz zveņģeles Hasenpot. kad jūdz divus zirgus, tad katrpus dīsteles vajaga sava zveņģeļa Etn. II, 97. Sprw.: darbs nav zaķis, cilvē̦ks nav zveņģelis Grobin;

2) zveņģelis Grobin "eine hinten an den Oberkleidern angebrachte Klappe zum festeren Zusammenziehen";
zveņ̃ģelis Karls., der Riementräger: (zakrakiem) mugurā bija zveņģele RKr. XVII, 30. tava manteļa zveņģelim puogas iztrūkušas Grobin;

3) das männliche Glied
(mit eņ̃ ) Frauenb. Nebst estn. wen`n`el "Schwengel am Wagen" aus mnd. swengel; zveņģe auf Grund des deminutivisch aussehenden zveņģele neugebildet.

Avots: ME IV, 771