streņģe

streņ̃ģe Wolm., C., U., Bielenstein Halzb. 567, V., streņģis Lasd., die Stränge, der Ziehstrang an Fuhrwerken und Pferdegeschirren U., der Zugriemen V.: brieži streņģes griež Upīte Medn. laiki 97. (fig.) izturies kâ bez streņģēm! V. Eglītis Zilā cietumā 62. Nebst estn. (t)räng aus mnd. strenge "Strang".

Avots: ME IV, 1086


streņģe

I streņ̃ģe: ratiem streņģes neredzēju Tdz. 58707.

Avots: EH II, 586


streņģe

II streņģe "?": trīs kārtām ievas s. guļ manā pūriņā BW. 25275. Vgl.stre̦nga II.

Avots: EH II, 586