striba
striba,
2): jem., der hastig und unbedachtsam handelt; ein ungeduldiges, schnelles ("ātrs") Pferd Bērzgale; ‡
3) = jāveklis 1 Janš. Mežv. ļ. II, 380; eine flüssige Speise, eine Suppe (?): salasījušas ... pirmās skābenes un izvārījušas gardu stribu, pielikdamas klāt drusku putraimus un āpša taukus Janš. Mežv. ļ. II, 379.
Avots: EH II, 587
2): jem., der hastig und unbedachtsam handelt; ein ungeduldiges, schnelles ("ātrs") Pferd Bērzgale; ‡
3) = jāveklis 1 Janš. Mežv. ļ. II, 380; eine flüssige Speise, eine Suppe (?): salasījušas ... pirmās skābenes un izvārījušas gardu stribu, pielikdamas klāt drusku putraimus un āpša taukus Janš. Mežv. ļ. II, 379.
Avots: EH II, 587