strupmēlis
strupmêlis 2 : strupmēļu puika Dünsb. Od. 265. (meitas) visas trīs bija strupmēles Pas. XI, 428. ruopelnieki runā kâ strupmēļi P. W. Šis ar mani tiesāties? 2.
Avots: EH II, 590
Avots: EH II, 590
'strupmēlis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: