Paplašinātā meklēšana

stublājs Karls., die Wurzel Konv. 1499; der Halm, der Strunk Wid.: lapas arī apakšzemes stublājam Konv. ² 359. kad lapu kātiņi vai stublāji ir sarkani Vēr. lI, 719. Plur. stublāji, Stoppeln Spr.: dažas dienas ve̦ci bārdas stublāji A. v. J. 1896, S. 754. Zum Suffix vgl. slav. stьblo "Stengel, Halm".

Avots: ME IV, 1099

[lakauši Nötk., eine Art Wasserpflanzen (augļi gļuotaini un līdzīgi kalmju čukuriņiem, sirds veida lapas biezas, stublājs - stingrs, gaļains; pavasarī, kad nav vēl citu zāļu, lakaušus sagrūstus duod sivē̦niem).]

Avots: ME II, 415

luošnîgs [Schrunden, Modohn, Lindenhof], luožnîgs,

1) kriechend:
lˆuošnīgs stublājs Konv ² 1554; luošnīgā gunde̦ga, ranunculus repens 1164; luožnīgā gunde̦ga Latv.; luožnīgās saknes Konv. ² 2322;

2) luožnîgs, kriecherisch, demütig
Rol.

Avots: ME II, 528

‡ pãrde̦glaiņš, = pãrde̦gaîns: pārde̦glaiņi lini auga Tdz. 50146. p. ("riņķī nuokaltis") stublājs ebenda.

Avots: EH XIII, 198

‡ salˆmājis Auleja "lakstauga stublājs".

Avots: EH XVI, 426

ste̦m̃bẽ̦ns: "stumbrs, stublājs" AP.; ein noch nicht gefällter 2-3 Faden langer Baumstamm, dessen Spitze abgebrochen ist C.

Avots: EH II, 576

stimbins (unter stimbe̦ns),

1): auch (mit ìm ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe, Lubn., Pilda; "kuoku vai zâļu stublājs" (mit ìm ² ) Kaltenbr.; salīduš[a]s ... bābas ... bē̦rza stimbinā BW. 13158, 5. kre̦klus šuvu, pie stimbina mērīdama Aizsils Sen. k., S. 42. sataisīja stimbinā jam gultu Pas. X, 361 (aus Sakstagals);

2): (fig.) ein Pferd
(pejorativ) Bērzgale.

Avots: EH II, 580

stuburuôt,

1): auch Krape, Laud., PV., Warkl.; ‡

2) "stuburus ierakt" PV.; ‡

3) Schösslinge (Halme) treiben:
ja stublājs sadalūs vairākuos stublājuos, tad saka, ka kuoks stuburuo Neuhausen. nuolauzts augs sāk s. ("dzīt stuburus, atvases") Nötk.; "nicht recht (gut) wachsen" Mar.: jaunās ābelītes lāgā neaug, - stuburuo vien.

Avots: EH II, 593

stuburs (li. stùburas "Baumstumpf", serb. stàbar "Baumstamm"),

1) stuburis Bl., U., ein
(hoher Freiziņ) Baumstumpf Wid., Lennew.: viņa skrēja pa krūmiem un stuburiem Sadz. viļņi 233; (stuburs) das nachgebliebene Ende eines amputierten Beines oder Armes; ein kurzer (mit abgebrochener Spitze) Ast Lennew.;

2) ein Pfosten
Spr., Lievenhof, Luhn.; der Ofenpfosten (stuburiņš) Bielenstein Holzb. 72; der Eckpfosten des Webstuhls (stuburis) Bielenstein Holzb. 398: vārtu stuburā BW. 13304; 28842 var.; 33242; LP. VI, 268. piemetzīs sīku putnu pilni vārtu stuburiņi BW. 16235. atsa, vārti, veraties līdz pašam stuburam! 18601. re̦dz akas stuburu nuolūstuot Lievenhof;

3) ein alter abgenutzter Besen
Durben: nuoslaucīts sluotas stuburs Purap. stuburus izmetis ce̦rē̦dams jaunas sluotas saņemt Neik. 15;

4) ein Zweig
Bielenstein Holzb. 425: kaltē... (svārkus) tai liepā, kur deviņi stuburiņi! BW. 34043, 10;

5) ein in der Erde gebliebener Kohlstrunk
Golg., Kreuzb., Ruj.: pe̦lav[u] maize kulītē, stubur[u] staks cibiņā BW. 31293;

6) "= mìets" Odensee;

7) "?": nuostatīja stuburiņu RKr. XI, 86. Nebst staubenis, stauberis, stubs, stublājs, stube̦ns, stuba u. a. zu mnd. stoppe "Stoppel",
stūpe "Schandpfahl", ae. stéap "hoch, ragend" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 619), vgl. Zupitza Germ. Gutt. 28 und Būga Изв. XVII, 1, 39 und 51, resp. (s. Trautmann Wrtb. 290) an. stúfr oder stubbr "Stumpf", gr. στυφλός "fest", (n. Lewy KZ. XL, 420) ai. stōbhaḥ "Starrkrampf" u. a., s. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 20 f.

Avots: ME IV, 1100