Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stugu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stugu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

stugu

stugu! Interjektion: stugu stugu, skrundenieki, stugu svārki mugurā RKr. XVI, 113 (ähnlich: Janš. Bandavā I, 70).

Avots: ME III, 1101


stugu

stugu svārki RKr. XVI, 113, stugu lindraciņš Janš. Bandavā I, 70, = stugi svārki.

Avots: ME III, 1101


stugurēt

stugurêt: tu tik tâ stugurē un ne˙maz nemāki (Lieldiena šūpuotēs) šūpāties Frauenb.

Avots: EH II, 593


stugurēt

stugurêt, -ẽju, rütteln, schütteln Wid.: stugurējuot iet, dejuot Wain., Bahten, Ahswikken. Zu studzinât.

Avots: ME III, 1101

Šķirkļa skaidrojumā (1)

studzināt

studzinât,

1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).

Avots: ME IV, 1100, 1101