suķe
suķe,
1): auch Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt; Pēter[i]s suķes salasīja Tdz. 54116.
Avots: EH II, 601
1): auch Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt; Pēter[i]s suķes salasīja Tdz. 54116.
Avots: EH II, 601
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'suķe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'suķe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
suķe
suķe,
1) auch suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, eine Scherbe Mag. IV, 2, 149, XIII, 2, 48, Selb., Gulben, Wessen, Tals., Spr. (in Stenden und Spahren unbek.): sasita... krūzi..., salasīja suķes Jauns. pie bļuodas suķēm Alm. Meitene nuo sv. 102, vedēji liek virsū vara naudu, pat kādus,... suķus RKr. XVI, 154; hierher wohl auch: ar šuo suķi (von einem Boot) jūrā? R. Sk. II, 255;
2) die Lücke
V.; suķu vieta Warkl., eine schmale Lücke zwischen 2 Wäldern;
3) "ein Zahnloser"
Warkl.;
4) auch suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, eine schlechte Pfeife (zum Rauchen) Kokn. und Oppek. n. U. - In den Bedd. 1-3 (zu sukums, suka) etwa kontaminiert aus le. suka (od. sukums) und li. šùkė? In der Bed. 4 zu suķêt.
Avots: ME III, 1119
1) auch suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, eine Scherbe Mag. IV, 2, 149, XIII, 2, 48, Selb., Gulben, Wessen, Tals., Spr. (in Stenden und Spahren unbek.): sasita... krūzi..., salasīja suķes Jauns. pie bļuodas suķēm Alm. Meitene nuo sv. 102, vedēji liek virsū vara naudu, pat kādus,... suķus RKr. XVI, 154; hierher wohl auch: ar šuo suķi (von einem Boot) jūrā? R. Sk. II, 255;
2) die Lücke
V.; suķu vieta Warkl., eine schmale Lücke zwischen 2 Wäldern;
3) "ein Zahnloser"
Warkl.;
4) auch suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, eine schlechte Pfeife (zum Rauchen) Kokn. und Oppek. n. U. - In den Bedd. 1-3 (zu sukums, suka) etwa kontaminiert aus le. suka (od. sukums) und li. šùkė? In der Bed. 4 zu suķêt.
Avots: ME III, 1119
suķelēns
suķelis
suķelis (unter suķis II): auch Behnen (ein Halbschwein), Lesten, ("nepieaugusi cūka") Siuxt; suķelītis Frauenb., ein 4-6 Monate altes Ferkel.
Avots: EH II, 602
Avots: EH II, 602
suķenītis
Šķirkļa skaidrojumā (8)
īksti
nokodelēt
‡ nuokuõdelêt Siuxt "?": ieber suķelim graudus, lai viņš nuokuodelē me̦lnuos zuobus!
Avots: EH II, 58
Avots: EH II, 58
plāns
I plâns,
1): par plānu (eben)
ceļu tapt Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 8);
2): tu tik p. (dünn, unzureichend angezogen)
iznāci, tu salsi! Orellen. p. iet ārā; tāpēc salst Seyershof. kad plāna ("?") ziema, tad plāna ("?") vasara Ramkau; plāni (undicht gewachsen) lini Salis. laiks bija plāni mācies Jauns. Augšz. 5;
4): nesapruotu, kas par vainu; tik labi guovis baŗuoju, bet mums traki p. (mager)
piens AP. plāna tēja (schwacher Tee) Kaltenbr. patȩkās iesvieda maizes garuozas, lai nepaliek plānas (schwach) Siuxt;
7): p. diegs, plāna dzija Kaltenbr.; ‡
9) dünn, mager
Seyershof: plāna guovs Frauenb. suķelis palicis pa˙visam p. Siuxt; ‡
10) arm, unbemittelt
Diet.: p. vīrs; ‡
11) "?": žīds kuoku vidā mērī, nuo plānākās puses Saikava. Subst. plânums,
2): "Rippsperre"
ME. III, 330 zu verbessern in "Rippespeer".
Avots: EH II, 288
1): par plānu (eben)
ceļu tapt Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 8);
2): tu tik p. (dünn, unzureichend angezogen)
iznāci, tu salsi! Orellen. p. iet ārā; tāpēc salst Seyershof. kad plāna ("?") ziema, tad plāna ("?") vasara Ramkau; plāni (undicht gewachsen) lini Salis. laiks bija plāni mācies Jauns. Augšz. 5;
4): nesapruotu, kas par vainu; tik labi guovis baŗuoju, bet mums traki p. (mager)
piens AP. plāna tēja (schwacher Tee) Kaltenbr. patȩkās iesvieda maizes garuozas, lai nepaliek plānas (schwach) Siuxt;
7): p. diegs, plāna dzija Kaltenbr.; ‡
9) dünn, mager
Seyershof: plāna guovs Frauenb. suķelis palicis pa˙visam p. Siuxt; ‡
10) arm, unbemittelt
Diet.: p. vīrs; ‡
11) "?": žīds kuoku vidā mērī, nuo plānākās puses Saikava. Subst. plânums,
2): "Rippsperre"
ME. III, 330 zu verbessern in "Rippespeer".
Avots: EH II, 288
rūsis
II rūsis: (paklētē) bija ve̦ci rūši (= rūsa II 3?), daždažādas suķes un pat stikli Jauns. B. gr. 3 111.
Avots: EH II, 389
Avots: EH II, 389
suka
I suka,
1) Bürste, Pferdestriegel
U., Hechel Dond., Memelshof: drēbju suka tam staigājuse pāri MWM. VI, 565. grib Krišu Lakstu reiz dabūt pie sukas Krišs Laksts 33. lietuvē̦nu... aizdze̦n ar linu suku LP. VII, 132, zirgu sukas;
2) das Kämmen; das Prügeln
Spr.;
3) = suķe 1 U. Plur. sukas (li. šùkos "der Kamm"),
1) die Hechel
Dunika, U., Bielenstein Holzb. 373; eine Vorrichtung zum Abhauen der Samenköpfchen des Flachses Stelph., Memelshof, Bielenstein Holzb. 518 (mit Abbila.); Bürsten, mit denen man leinenes Garn auf dem Webstuhl vor dem Weben anfeuchtend glättete Ronneb.; Kopfbürste H. Bl. Stud. 12: linu sukas (= suseklis) RKr. VI, 76, Mar. n. RKr. XV, 138; vilnas sukas Mar. n. RKr. XV, 138; Pferdestriegel Dunika;
2) Prügel
Rudbahren u. a.: sukas saduot bē̦rniem Dunika. sukas apsuolīt LP. I, 155. dabūt sukas Memelshof, Wain., LP. VI, 549;
3) suku lini Etn. III, 72, 74 und 134, Flachs zum Spinnen
Lis., Ruj. Nebst sukât, sukums zu slav. *sъčetь in polab. sacė̕t "Hechel, Bürste, Borste", r. щеть "Borste" (s. Mikkola RSl. I, 18 und Trautmann Wrtb. 309 f.) und vielleicht (s. Charpentier MO. II, 29 f. und Bezzenberger BB. XXVII, 170 f.) zu ai. š̍ūka- "Granne, Stachel", av. sūkā "Nadel", vgl. auch Persson Beitr. 190 f. und Thomsen Beröringer 226, sowie sūce 1.
Avots: ME III, 1116, 1117
1) Bürste, Pferdestriegel
U., Hechel Dond., Memelshof: drēbju suka tam staigājuse pāri MWM. VI, 565. grib Krišu Lakstu reiz dabūt pie sukas Krišs Laksts 33. lietuvē̦nu... aizdze̦n ar linu suku LP. VII, 132, zirgu sukas;
2) das Kämmen; das Prügeln
Spr.;
3) = suķe 1 U. Plur. sukas (li. šùkos "der Kamm"),
1) die Hechel
Dunika, U., Bielenstein Holzb. 373; eine Vorrichtung zum Abhauen der Samenköpfchen des Flachses Stelph., Memelshof, Bielenstein Holzb. 518 (mit Abbila.); Bürsten, mit denen man leinenes Garn auf dem Webstuhl vor dem Weben anfeuchtend glättete Ronneb.; Kopfbürste H. Bl. Stud. 12: linu sukas (= suseklis) RKr. VI, 76, Mar. n. RKr. XV, 138; vilnas sukas Mar. n. RKr. XV, 138; Pferdestriegel Dunika;
2) Prügel
Rudbahren u. a.: sukas saduot bē̦rniem Dunika. sukas apsuolīt LP. I, 155. dabūt sukas Memelshof, Wain., LP. VI, 549;
3) suku lini Etn. III, 72, 74 und 134, Flachs zum Spinnen
Lis., Ruj. Nebst sukât, sukums zu slav. *sъčetь in polab. sacė̕t "Hechel, Bürste, Borste", r. щеть "Borste" (s. Mikkola RSl. I, 18 und Trautmann Wrtb. 309 f.) und vielleicht (s. Charpentier MO. II, 29 f. und Bezzenberger BB. XXVII, 170 f.) zu ai. š̍ūka- "Granne, Stachel", av. sūkā "Nadel", vgl. auch Persson Beitr. 190 f. und Thomsen Beröringer 226, sowie sūce 1.
Avots: ME III, 1116, 1117
suķis
suķis
II suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, Demin. suķelis (verächtlich) Ohscheneeken, suķē̦ns BW. 18545,1 var., 28838,1, suķêntiņš 32583,3, ein Halbschwein Karls., (in Dunika) ein Ferkel: kāzās ēdīs treknuo suķi Antuons. pie vistiņas, pie suķīša Upītis St. 4. Wenn kein Lituanismus, etwa aus *suks (nach sulķis f, teķis) umgebildet? Vgl. cymr. hwch "sus, porcus", ae. sugu "Sau" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 512 f.), sowie le. suvē̦ns.
Avots: ME III, 1119
Avots: ME III, 1119
šuķis
šuķis,
1) = suķe 2, eine Lücke, ein Gebrechen L., U.;
2) = suķe 1, eine Scherbe U., Dunika, Rutzau: ve̦ca katla Suķī paņē̦musies nuo kuldas uogles Janš. Bārenīte 7. nuoliku... le̦snuos šuķuos ūdeni, kur cālīši nevar iekrist Mežv. ļ. I, 181. paklētē bija sabē̦rti šuķi Dunika;
3) = suķe 3, einer, dem Zähne im Munde fehlen U., der Lücken zwischen den Zähnen hat L., St. In der Bed. 3 aus li. šukỹs "wer Zahnlücken hat."
Avots: ME IV, 105
1) = suķe 2, eine Lücke, ein Gebrechen L., U.;
2) = suķe 1, eine Scherbe U., Dunika, Rutzau: ve̦ca katla Suķī paņē̦musies nuo kuldas uogles Janš. Bārenīte 7. nuoliku... le̦snuos šuķuos ūdeni, kur cālīši nevar iekrist Mežv. ļ. I, 181. paklētē bija sabē̦rti šuķi Dunika;
3) = suķe 3, einer, dem Zähne im Munde fehlen U., der Lücken zwischen den Zähnen hat L., St. In der Bed. 3 aus li. šukỹs "wer Zahnlücken hat."
Avots: ME IV, 105