suînît 2 1) reiben Kawall n. U., Uokte,
scheuern Windau, V.:
viņš suina muguru pie krāsns mūriņa Bauske, Nigr., Dond. und Dunika (mit
uî 2 suinī savu pakaļiņu! BW. 35651, 1;
2) "?":
braukdams vari suinīt Vīt. 83.
ābuoļus izdalījis, sāk arī pats suinīt Vīt. 92;
3) schelten (mit
uî 2 ) Salis, (mit
ùi 2 ) Adl., Bers.;
4) "= guorīt, gruozīt nuo vienas puses" (?) Naud. Refl.
suînîtiês 2 Iw.,
1) sich reiben (durch die Bewegung des eigenen Körpers in der Bekleidung), sich scheuern, sich schuppen PlKur., Kandau, Selg., Siuxt (mit
uî 2 ), U., Postenden, Līn.:
cūkas tā suînījās 2 pie žuoga, ka žuogs gan˙drīz apkrita Nigr., Dond., Dunika, Wandsen, Ipiķi.
kuo te suînies 2 kâ utu bunga? Kurs.
ve̦lns... suinīdamies deva kājām ziņu LP. VI, 410.
kuo nu vēl suinīties? V, 343.
vārpas berzē tai vietā, kur cūka suinījusies Etn. IV, 116;
2) "= guorīties": kuo suinies pa gultu, ka necelies augšā? Grobin. Subst.
suinîšanâs "Sauerei" V.
Avots: ME III,
1116