Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'suinīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'suinīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

izsuinīties

izsuînîtiês, sich gehörig schuppen, scheuern, schaben: skruoderis tur izsuinās LP. I, 131.

Avots: ME I, 807


Šķirkļa skaidrojumā (3)

čuinīt

čuînît 2, -u, -īju, tr., mit einem stumpfen Messer etw. shneiden Gold., Kand.: meitene čuinī maizi ar trulu nazi Dond. [Refl. -tiês Grobin, = suinīties "sich reiben".]

Avots: ME I, 418


suinīt

suînît 2

1) reiben
Kawall n. U., Uokte, scheuern Windau, V.: viņš suina muguru pie krāsns mūriņa Bauske, Nigr., Dond. und Dunika (mit 2 suinī savu pakaļiņu! BW. 35651, 1;

2) "?": braukdams vari suinīt Vīt. 83. ābuoļus izdalījis, sāk arī pats suinīt Vīt. 92;

3) schelten
(mit 2 ) Salis, (mit ùi 2 ) Adl., Bers.;

4) "= guorīt, gruozīt nuo vienas puses" (?) Naud. Refl. suînîtiês 2 Iw.,

1) sich reiben (durch die Bewegung des eigenen Körpers in der Bekleidung), sich scheuern, sich schuppen
PlKur., Kandau, Selg., Siuxt (mit 2 ), U., Postenden, Līn.: cūkas tā suînījās 2 pie žuoga, ka žuogs gan˙drīz apkrita Nigr., Dond., Dunika, Wandsen, Ipiķi. kuo te suînies 2 kâ utu bunga? Kurs. ve̦lns... suinīdamies deva kājām ziņu LP. VI, 410. kuo nu vēl suinīties? V, 343. vārpas berzē tai vietā, kur cūka suinījusies Etn. IV, 116;

2) "= guorīties": kuo suinies pa gultu, ka necelies augšā? Grobin. Subst. suinîšanâs "Sauerei" V.

Avots: ME III, 1116


šuinīties

šuinîtiês, -uôs, zappeln: bē̦rns šuinās pa šūpuli Katzd. Vgl. suinīties.

Avots: ME IV, 105