Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'guorīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'guorīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (15)

gorīt

guôrît [C., PS., Kr.], -u, -ĩju, tr., recken, strecken: puisis ceļu gāja, gūžas guorīdams BW. 12997. kas bij kāda staltde̦gune, aiziet gūžas guorīdama 30963, 2. Refl. -tiês,

1) sich hin- und herdrehen, sich rekeln:
viņš guorās drusku šurp un turp uz sava krē̦sla Vēr. II, 777;

2) sich strecken, recken:
guorīties sulguozī LP. I, 171;

3) taumeln, wackeln:
Kaspars uzcēlās guorīdamies un ļuodzīdamiens Kaudz. M.; guorīdamies iet, wackelnd gehen;

4) trödeln, sämen, zögern:
nu ej nu! kuo vēl guories? LP. III, 90. kas nu tas par strādnieku, tikai guorās tīrumā Laud.

Avots: ME I, 692


izšķorīties

II izšķuorîtiês,

1) "izguorīties, izstaipīties" AP., Geistershof; "sich eine Zeitlang kokett vor anderen hin und her drehen" Bers.;

2) sich (langsam, trödelnd) zurechtmachen
(mit ) Schibbenhof: nevar i. vien Smilten.

Avots: EH I, 486


kraipīt

[kraipît (li. kraipýti "hin und her wenden"), verziehen, krümmen: viņš runā muti kraipīdams Mesoten.] Refl. - tiês,

1) hässlich, unanständig lachen;

[2) "guorīties, šķuobīties" Mesoten, Ellei. - Zu li. kreĩpti "wenden", krỹpti "sich unwillkürlich wenden", ksl. крѣсъ gr. "τροπή" und vielleicht an. hreife "Handgelenk", s. Trautmann Wrtb. 140].

Avots: ME II, 256


malzīties

malzîtiês,

1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;

2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 560


murzāt

murzât, ‡

4) "padarīt ne tâ, kâ vajag" (mit ùr 2 ) Saikava. ‡ Refl. -tiês, ungeschickt arbeiten:
kuo mùrzājies 2 ap munu pluostu? Saikava; lange und erfolglos sich mit etwas beschäftigen (mit ur̂ 2 ) Salis, (mit ùr 2 ) Lubn., Meiran: nebija jāmurzājas gar programmu Sociāldem. 1933, № 64; "guorīties" Dunika. zur Bed. vgl. auch izmurzât.

Avots: EH I, 835


notoņāties

nùotuoņâtiês, sich bewickeln, sich vermummen: atkal tu jau nuotuoņājies, ka nevari ne paguorīties Naud.

Avots: ME II, 879


šķorīties

šķuorîtiês, (kokettierend Drobbusch, Lös.) ausweichend sich hin und her drehen (mit uô) Bers.; sich träge bewegen Lubn.; "gruozīties, šķuobīties" (mit ùo 2 ) Laud.; "guorīties, nestāvēt mierā, gāzelēties, šķiebties" (mit uô) Nötk. Aus šķuobîties + guorîties?

Avots: ME IV, 58


šļaucīt

šļaũcît,

1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡

2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu 2 ) Meiran. Refl. -tiês,

1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.

Avots: EH II, 644


sluncināties

sluncinâtiês,

1) "?": drīz vien čūska sluncinās nemierā Valuoda 29;

2) = lùncinâtiês Bauske (mit un̂ 2 ), Hirschenhof (mit ùn 2 );

3) wackeln,
guorīties (beim Gehen) Wandsen (mit ).

Avots: ME III, 942


suinīt

suînît 2

1) reiben
Kawall n. U., Uokte, scheuern Windau, V.: viņš suina muguru pie krāsns mūriņa Bauske, Nigr., Dond. und Dunika (mit 2 suinī savu pakaļiņu! BW. 35651, 1;

2) "?": braukdams vari suinīt Vīt. 83. ābuoļus izdalījis, sāk arī pats suinīt Vīt. 92;

3) schelten
(mit 2 ) Salis, (mit ùi 2 ) Adl., Bers.;

4) "= guorīt, gruozīt nuo vienas puses" (?) Naud. Refl. suînîtiês 2 Iw.,

1) sich reiben (durch die Bewegung des eigenen Körpers in der Bekleidung), sich scheuern, sich schuppen
PlKur., Kandau, Selg., Siuxt (mit 2 ), U., Postenden, Līn.: cūkas tā suînījās 2 pie žuoga, ka žuogs gan˙drīz apkrita Nigr., Dond., Dunika, Wandsen, Ipiķi. kuo te suînies 2 kâ utu bunga? Kurs. ve̦lns... suinīdamies deva kājām ziņu LP. VI, 410. kuo nu vēl suinīties? V, 343. vārpas berzē tai vietā, kur cūka suinījusies Etn. IV, 116;

2) "= guorīties": kuo suinies pa gultu, ka necelies augšā? Grobin. Subst. suinîšanâs "Sauerei" V.

Avots: ME III, 1116



uzgorīties

uzguôrîtiês,

1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;

2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.

Avots: ME IV, 335


žļodzīt

žluôdzît, Refl. -tiês: "guorīties" (mit uo) Blieden, Ekau.

Avots: EH II, 820


žorīties

žùorîtiês Peb., (mit ùo 2 ) Erlaa, Lubn., N. - Schwanb., Sessw., (mit ) Kalz., Nötk., Saikava, (mit 2 ) Bauske, = guorīties, sich (faulenzend Bauske) rekeln, sich recken AP., C., Jürg., (mit ), Vīt., sich hin und her drehen, wackeln, trödeln Nötk.: uzcēlās žuorīdamies Mērn. l. 18. stāvēja... žāvēdamies, žuorīdamies 157. runāja žuorīdamies Kaudz. Izjurieši 183. nuocēlās nuo tiesas galda, žuorīdamies cits par citu 159. ap ugunskuru tumsa žuorījās, miegaina, saīgusi Austriņš M. z. 73. kaķis žuorīdamies stiepj viņam pretī savas ķepiņas Vēr. II, 521.

Avots: ME IV, 840