Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'guorīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'guorīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (15)
gorīt
guôrît [C., PS., Kr.], -u, -ĩju, tr., recken, strecken: puisis ceļu gāja, gūžas guorīdams BW. 12997. kas bij kāda staltde̦gune, aiziet gūžas guorīdama 30963, 2. Refl. -tiês,
1) sich hin- und herdrehen, sich rekeln:
viņš guorās drusku šurp un turp uz sava krē̦sla Vēr. II, 777;
2) sich strecken, recken:
guorīties sulguozī LP. I, 171;
3) taumeln, wackeln:
Kaspars uzcēlās guorīdamies un ļuodzīdamiens Kaudz. M.; guorīdamies iet, wackelnd gehen;
4) trödeln, sämen, zögern:
nu ej nu! kuo vēl guories? LP. III, 90. kas nu tas par strādnieku, tikai guorās tīrumā Laud.
Avots: ME I, 692
1) sich hin- und herdrehen, sich rekeln:
viņš guorās drusku šurp un turp uz sava krē̦sla Vēr. II, 777;
2) sich strecken, recken:
guorīties sulguozī LP. I, 171;
3) taumeln, wackeln:
Kaspars uzcēlās guorīdamies un ļuodzīdamiens Kaudz. M.; guorīdamies iet, wackelnd gehen;
4) trödeln, sämen, zögern:
nu ej nu! kuo vēl guories? LP. III, 90. kas nu tas par strādnieku, tikai guorās tīrumā Laud.
Avots: ME I, 692
izšķorīties
‡ II izšķuorîtiês,
1) "izguorīties, izstaipīties" AP., Geistershof; "sich eine Zeitlang kokett vor anderen hin und her drehen" Bers.;
2) sich (langsam, trödelnd) zurechtmachen
(mit uô ) Schibbenhof: nevar i. vien Smilten.
Avots: EH I, 486
1) "izguorīties, izstaipīties" AP., Geistershof; "sich eine Zeitlang kokett vor anderen hin und her drehen" Bers.;
2) sich (langsam, trödelnd) zurechtmachen
(mit uô ) Schibbenhof: nevar i. vien Smilten.
Avots: EH I, 486
kraipīt
[kraipît (li. kraipýti "hin und her wenden"), verziehen, krümmen: viņš runā muti kraipīdams Mesoten.] Refl. - tiês,
1) hässlich, unanständig lachen;
[2) "guorīties, šķuobīties" Mesoten, Ellei. - Zu li. kreĩpti "wenden", krỹpti "sich unwillkürlich wenden", ksl. крѣсъ gr. "τροπή" und vielleicht an. hreife "Handgelenk", s. Trautmann Wrtb. 140].
Avots: ME II, 256
1) hässlich, unanständig lachen;
[2) "guorīties, šķuobīties" Mesoten, Ellei. - Zu li. kreĩpti "wenden", krỹpti "sich unwillkürlich wenden", ksl. крѣсъ gr. "τροπή" und vielleicht an. hreife "Handgelenk", s. Trautmann Wrtb. 140].
Avots: ME II, 256
malzīties
malzîtiês,
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 560
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 560
murzāt
murzât, ‡
4) "padarīt ne tâ, kâ vajag" (mit ùr 2 ) Saikava. ‡ Refl. -tiês, ungeschickt arbeiten:
kuo mùrzājies 2 ap munu pluostu? Saikava; lange und erfolglos sich mit etwas beschäftigen (mit ur̂ 2 ) Salis, (mit ùr 2 ) Lubn., Meiran: nebija jāmurzājas gar programmu Sociāldem. 1933, № 64; "guorīties" Dunika. zur Bed. vgl. auch izmurzât.
Avots: EH I, 835
4) "padarīt ne tâ, kâ vajag" (mit ùr 2 ) Saikava. ‡ Refl. -tiês, ungeschickt arbeiten:
kuo mùrzājies 2 ap munu pluostu? Saikava; lange und erfolglos sich mit etwas beschäftigen (mit ur̂ 2 ) Salis, (mit ùr 2 ) Lubn., Meiran: nebija jāmurzājas gar programmu Sociāldem. 1933, № 64; "guorīties" Dunika. zur Bed. vgl. auch izmurzât.
Avots: EH I, 835
notoņāties
nùotuoņâtiês, sich bewickeln, sich vermummen: atkal tu jau nuotuoņājies, ka nevari ne paguorīties Naud.
Avots: ME II, 879
Avots: ME II, 879
šķorīties
šķuorîtiês, (kokettierend Drobbusch, Lös.) ausweichend sich hin und her drehen (mit uô) Bers.; sich träge bewegen Lubn.; "gruozīties, šķuobīties" (mit ùo 2 ) Laud.; "guorīties, nestāvēt mierā, gāzelēties, šķiebties" (mit uô) Nötk. Aus šķuobîties + guorîties?
Avots: ME IV, 58
Avots: ME IV, 58
šļaucīt
šļaũcît,
1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡
2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu 2 ) Meiran. Refl. -tiês,
1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.
Avots: EH II, 644
1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡
2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu 2 ) Meiran. Refl. -tiês,
1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.
Avots: EH II, 644
sluncināties
sluncinâtiês,
1) "?": drīz vien čūska sluncinās nemierā Valuoda 29;
2) = lùncinâtiês Bauske (mit un̂ 2 ), Hirschenhof (mit ùn 2 );
3) wackeln,
guorīties (beim Gehen) Wandsen (mit uñ ).
Avots: ME III, 942
1) "?": drīz vien čūska sluncinās nemierā Valuoda 29;
2) = lùncinâtiês Bauske (mit un̂ 2 ), Hirschenhof (mit ùn 2 );
3) wackeln,
guorīties (beim Gehen) Wandsen (mit uñ ).
Avots: ME III, 942
suinīt
suînît 2
1) reiben
Kawall n. U., Uokte, scheuern Windau, V.: viņš suina muguru pie krāsns mūriņa Bauske, Nigr., Dond. und Dunika (mit uî 2 suinī savu pakaļiņu! BW. 35651, 1;
2) "?": braukdams vari suinīt Vīt. 83. ābuoļus izdalījis, sāk arī pats suinīt Vīt. 92;
3) schelten
(mit uî 2 ) Salis, (mit ùi 2 ) Adl., Bers.;
4) "= guorīt, gruozīt nuo vienas puses" (?) Naud. Refl. suînîtiês 2 Iw.,
1) sich reiben (durch die Bewegung des eigenen Körpers in der Bekleidung), sich scheuern, sich schuppen
PlKur., Kandau, Selg., Siuxt (mit uî 2 ), U., Postenden, Līn.: cūkas tā suînījās 2 pie žuoga, ka žuogs gan˙drīz apkrita Nigr., Dond., Dunika, Wandsen, Ipiķi. kuo te suînies 2 kâ utu bunga? Kurs. ve̦lns... suinīdamies deva kājām ziņu LP. VI, 410. kuo nu vēl suinīties? V, 343. vārpas berzē tai vietā, kur cūka suinījusies Etn. IV, 116;
2) "= guorīties": kuo suinies pa gultu, ka necelies augšā? Grobin. Subst. suinîšanâs "Sauerei" V.
Avots: ME III, 1116
1) reiben
Kawall n. U., Uokte, scheuern Windau, V.: viņš suina muguru pie krāsns mūriņa Bauske, Nigr., Dond. und Dunika (mit uî 2 suinī savu pakaļiņu! BW. 35651, 1;
2) "?": braukdams vari suinīt Vīt. 83. ābuoļus izdalījis, sāk arī pats suinīt Vīt. 92;
3) schelten
(mit uî 2 ) Salis, (mit ùi 2 ) Adl., Bers.;
4) "= guorīt, gruozīt nuo vienas puses" (?) Naud. Refl. suînîtiês 2 Iw.,
1) sich reiben (durch die Bewegung des eigenen Körpers in der Bekleidung), sich scheuern, sich schuppen
PlKur., Kandau, Selg., Siuxt (mit uî 2 ), U., Postenden, Līn.: cūkas tā suînījās 2 pie žuoga, ka žuogs gan˙drīz apkrita Nigr., Dond., Dunika, Wandsen, Ipiķi. kuo te suînies 2 kâ utu bunga? Kurs. ve̦lns... suinīdamies deva kājām ziņu LP. VI, 410. kuo nu vēl suinīties? V, 343. vārpas berzē tai vietā, kur cūka suinījusies Etn. IV, 116;
2) "= guorīties": kuo suinies pa gultu, ka necelies augšā? Grobin. Subst. suinîšanâs "Sauerei" V.
Avots: ME III, 1116
svaigstīties
svaîgstîtiês 2 Schibbenhof, = guorīties, staipîties; svaîkstîtiês "staipīties" Tirsen: bē̦rni svaikstās, nuo gultas izce̦ldamles; wohl zu svaîgslis.
Avots: ME III, 1141
Avots: ME III, 1141
uzgorīties
uzguôrîtiês,
1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;
2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.
Avots: ME IV, 335
1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;
2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.
Avots: ME IV, 335
žļodzīt
žorīties
žùorîtiês Peb., (mit ùo 2 ) Erlaa, Lubn., N. - Schwanb., Sessw., (mit uô ) Kalz., Nötk., Saikava, (mit uô 2 ) Bauske, = guorīties, sich (faulenzend Bauske) rekeln, sich recken AP., C., Jürg., (mit uô ), Vīt., sich hin und her drehen, wackeln, trödeln Nötk.: uzcēlās žuorīdamies Mērn. l. 18. stāvēja... žāvēdamies, žuorīdamies 157. runāja žuorīdamies Kaudz. Izjurieši 183. nuocēlās nuo tiesas galda, žuorīdamies cits par citu 159. ap ugunskuru tumsa žuorījās, miegaina, saīgusi Austriņš M. z. 73. kaķis žuorīdamies stiepj viņam pretī savas ķepiņas Vēr. II, 521.
Avots: ME IV, 840
Avots: ME IV, 840