Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'susināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'susināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
atsusināt
izsusināt
nosusināt
nùosusinât, tr., abtrocknen, trccken legen: purvus. muklājs nuosusināts Etn. II, 76.
Avots: ME II, 862
Avots: ME II, 862
pasusināt
sasusināt
susināt
susinât Dunika, Wessen, trocknen (trans.): saulīte susināja viņa valguo pieri Blaum. St. 51. mūža vēji jau susinājuši tē̦va acis Mērn. 1. 11. mātes radi, izvilkuši (mani nuo ūdens), saulītē suse̦nāja BW. 3893 var. susināmais (papīrs), das Löschblatt Purapuķe, A. XX, 254. Zu sust II.
Avots: ME III, 1126
Avots: ME III, 1126
uzsusināt
uzsusinât, auftrocknen (trans.): u. (mehr nur an der Oberfläche) purvu Adiamünde. vējš uzsusinājis zemi.
Avots: ME IV, 386
Avots: ME IV, 386
Šķirkļa skaidrojumā (5)
iekopt
ìekùopt,
2): kultivieren:
purvs, kuo ... e̦smu sācis nuosusināt un ie. par tīrumu Janš. Bandavā I, 94. Refl. -tiês,
2): sich einüben
(?): saime ... iekuopusies mājas dzīves paņēmienuos Janš. Dzimtene III2, 122. viņš labi pazīstuot zirgus un krietni e̦suot iekuopies zirgu mainīšanā Bandavā II, 340.
Avots: EH I, 524
2): kultivieren:
purvs, kuo ... e̦smu sācis nuosusināt un ie. par tīrumu Janš. Bandavā I, 94. Refl. -tiês,
2): sich einüben
(?): saime ... iekuopusies mājas dzīves paņēmienuos Janš. Dzimtene III2, 122. viņš labi pazīstuot zirgus un krietni e̦suot iekuopies zirgu mainīšanā Bandavā II, 340.
Avots: EH I, 524
mēģināt
mẽģinât, [mē̦ģinât Gr. - Essern, Ruj., Trik.], tr., prüfen, probieren, versuchen: ai skaudrais zuobentiņ, kur es tevi mēģināšu? BW. 15991. gāju kalnu mēģināt, vai kājiņas galvu ne̦s 19657. es tuo tautu zeltenīti divējādi mēģināju 305. sulainis, mēģinādams savus biedrus, ieveļ kurvī lielu akmeni JK. III, 2. Mit abhängigem Infinitiv: es mēģināšu tavu lūgumu izpildīt. vē̦lākuos laikuos mēģināts nuosusināt šuo bezdibeni LP. VII, 444. Refl. -tiês, sich üben, sich versuchen: mēģināties jāšanā, šaušana. Subst. mẽģinãjums, der Versuch, die Probe, das Experiment. [Wohl aus li. mėgìnti "prüfen."]
Avots: ME II, 613
Avots: ME II, 613
muklaine
muklaîne, muklãjs, muklejs Spr., Lös. n. Etn. IV, 147, mukleja Kand., Ahs. (wohl in Anlehnung an leja), [muklis L.], mukliêns Ltr., ein Sumpf, in welchen man einschiesst (mūk): muklainē augu atliekām trūduot... Konv. 2 2321. ap šiem e̦ze̦riem bijuši līkšņi un muklāji MWM. VIII, 46. muklājs nuosusināts MWM. II, 76. pat mklāju purvi izžuvuši MWM. VI, 157. Zu mukt.
Avots: ME II, 663
Avots: ME II, 663
popis
puopis, puõpe Iw.,
1) puopis L., St., U., Bielenstein Holzb. 562, puõpis Karls., C., Ronneb. n. Rkr. XVI, 39, pùopis 2 Kr., puope L., U., puõpe BL, das Polster, Kummetpolster;
puopis U., Freiziņ, Filz: (jē̦ram) vilna... smalka un bieza un nuovē̦lusies kâ viens gatavais puopis MWM. v. J. 1896, S. 293. adatu puope U., das Nadelkissen. gultas puopis Dr., die Matratze;
2) puope U., puõpe Dunika, Līn., puopis L., (mit uõ) Ekau, ein Hümpel, ein moosigter Hügel in Morast und feuchten Wiesen
L., U., puõpe Nigr., ein Morast mit Hümpeln, puope, eine Wiese ohne festen Untergrund über Seerändern Biel. n. U., Edwalen: Liel-Auces e̦ze̦rā ir daudz vietās puõpe (Behnen): pa virsu zâle, sūna, apakšā ūdens LP. VI, 157. šai zivij piekļūt nee̦suot iespējams tādēļ, ka puopē, zem sūnām, dumbrā vien uzturuoties ebenda. pašā mežā ir puope (ap 2 pūrvietu lielumā) LP. VII, 476. - puopa zeme "dumbra zeme; arī nuosusināta purva zeme ir puopa zeme" Dond. Wohl zu piêpe (s. Būga Aist. Stud. 110 f.); vgl. auch papuons.
Avots: ME III, 457
1) puopis L., St., U., Bielenstein Holzb. 562, puõpis Karls., C., Ronneb. n. Rkr. XVI, 39, pùopis 2 Kr., puope L., U., puõpe BL, das Polster, Kummetpolster;
puopis U., Freiziņ, Filz: (jē̦ram) vilna... smalka un bieza un nuovē̦lusies kâ viens gatavais puopis MWM. v. J. 1896, S. 293. adatu puope U., das Nadelkissen. gultas puopis Dr., die Matratze;
2) puope U., puõpe Dunika, Līn., puopis L., (mit uõ) Ekau, ein Hümpel, ein moosigter Hügel in Morast und feuchten Wiesen
L., U., puõpe Nigr., ein Morast mit Hümpeln, puope, eine Wiese ohne festen Untergrund über Seerändern Biel. n. U., Edwalen: Liel-Auces e̦ze̦rā ir daudz vietās puõpe (Behnen): pa virsu zâle, sūna, apakšā ūdens LP. VI, 157. šai zivij piekļūt nee̦suot iespējams tādēļ, ka puopē, zem sūnām, dumbrā vien uzturuoties ebenda. pašā mežā ir puope (ap 2 pūrvietu lielumā) LP. VII, 476. - puopa zeme "dumbra zeme; arī nuosusināta purva zeme ir puopa zeme" Dond. Wohl zu piêpe (s. Būga Aist. Stud. 110 f.); vgl. auch papuons.
Avots: ME III, 457
tvaicēt
tvaicêt, -ẽju,
1) hitzen (von der Sonne gesagt)
Bē̦rzmuiža, Heidenfeld, Lubn., (mit aĩ) Hofzumberge, (mit ài 2 ) Borchow, Meiran, Saucken, (mit aî) Odensee, (mit aî 2 ) Ruj.-Tornei: saule tvaicē nemitīgi JR. IV, 24. saule tvaicē vasarā pirms negaisa Hofzumberge;
2) dämpfen:
kartupeļus tvaicē nuole-juot ūdeni, lai uz uguns nuosusinātu Freudenberg.
Avots: ME IV, 287
1) hitzen (von der Sonne gesagt)
Bē̦rzmuiža, Heidenfeld, Lubn., (mit aĩ) Hofzumberge, (mit ài 2 ) Borchow, Meiran, Saucken, (mit aî) Odensee, (mit aî 2 ) Ruj.-Tornei: saule tvaicē nemitīgi JR. IV, 24. saule tvaicē vasarā pirms negaisa Hofzumberge;
2) dämpfen:
kartupeļus tvaicē nuole-juot ūdeni, lai uz uguns nuosusinātu Freudenberg.
Avots: ME IV, 287