muklaine

muklaîne, muklãjs, muklejs Spr., Lös. n. Etn. IV, 147, mukleja Kand., Ahs. (wohl in Anlehnung an leja), [muklis L.], mukliêns Ltr., ein Sumpf, in welchen man einschiesst (mūk): muklainē augu atliekām trūduot... Konv. ² 2321. ap šiem e̦ze̦riem bijuši līkšņi un muklāji MWM. VIII, 46. muklājs nuosusināts MWM. II, 76. pat mklāju purvi izžuvuši MWM. VI, 157. Zu mukt.

Avots: ME II, 663