Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'suska' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'suska' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

suska

suska,

1): jem., der sich beschmutzt hat
Orellen; bija suskas, bija pe̦skas BW. 19143. s. leca kambarī Tdz. 54395;

2) "dunkles Heu, das im Spätherbst oberhalb des Eises gemäht wird"
Seyershof; zirgam uz vienu un uz uotru pusi stāv tādas suskas (ungestriegelte Mähne) ebenda. Hierher gehören wohl auch die suskas bei ME.

Avots: EH II, 604


suska

suska Schibbenhof, Sessau, Neuenb., Salgaln, Pe̦nkule, Rutzau, Dunika, Irmelau, = plukata: kuo es tur tādu susku (auch in Frauenb.) guodināšu? MWM. X, 887. tāds suska muižaskungs A 1892, II, 257 (falsch!). nāc ārā, suska pe̦ska! BW. 16884. susku bārda, kuo tu gribi? RKr. VII, 1243; "ein Verkommener" Altenburg; "ein Liederlicher" Matk.; "ein Tölpel" Pilten (in - Pilten auch suskas "Flachs oder Wolle von geringer Qualität"); ein Mädchen von kleinem Wuchse Bornsmünde;"ein kleines (ungezogenes Schönberg, aufdringlich neugieriges A. - Bergfried) Kind"; "altes Gras" Ruj.; "ein fauler Langschläfer" Aahof; ein schlechtes Pferd Wid. Anscheinend zu sušķis.

Avots: ME III, 1126


suskas

suskas, Abfälle vom Speisetisch (Prt., Odensee), vom Getreide (Kalz., Festen).

Avots: ME III, 1126

Šķirkļa skaidrojumā (3)

peska

II pe̦ska,

1) comm., ein streitsüchtiger, zänkischer Mensch
Etn. IV, 164;

2) ein Schimpfwort Lettin:
nāc ārā, suska, pe̦ska! BW. 16884. bija suskas, bija pe̦skas BW. 19143. Wenigstens in der Bed. 1 zu pestiês; zur Bed. 2 vgl Büga KSn. I, 188.

Avots: ME III, 203


samarags

samarags "?": bija suskas. bija pe̦skas, samaraga vien nebij BW. 19143; "jem., der etwas zu tun übernimmt, aber sein Wort nicht hält" Zvirgzdene. Etwa aus r. саморохъ "Possenreisser" entstellt?

Avots: ME II, 680


skauģis

skàuģis Neuenb., Wolm., skaûģis 2 Karls., Līn., Iw., skaugacs L., der Neider, der Missgünstige (auch Manz. Lettus), der Feind U.; einer, der mit Hilfe vön Zauberei Schaden antut: Sprw. skauģim acis sāp. skauģis neduod ir teļam piedzimt. skauģi sāk mūs bez bijāšanas pelt Kaudz. M. 345. ar vārdu "skauģi" tauta sapruot pa daļai laumas, raganas, spīganas un burvjus, pa daļai arī skaudīgas acis Etn. III, 23. skauģu kukulis, ein Geizhals Lems., Allend., Wolm. n. U. Ableitung von einem *skaug(u)s (= li. skaugus "neidisch"; nebst li. skaugė "Neid" und suskaugėti "zusammengeizen" nach Zubatý AfslPh. XVl, 413 zu klruss. skugnij "leidig", čech. skuhrati "murren" )? Vgl. auch skàust und skaut II.

Avots: ME III, 876