svā`rstît (li.
svarstýti "mehrfach wägen") C., Wolmarshof, Jürg., Arrasch, Golg., Selsau,
svârstît 2 Dunika,
svãrstît PS., Salis, Ruj., Bauske, Dond., Wandsen,
-u, -ĩju,1) wägen, in der Hand wägen; öfter heben Ronneb., Smilt.,
mit dem Hebel heben; schwingen, schwenken: cel, tautieti, man pūriņu, necel gauži svārstīdam[s]! BW. 16679, 12.
svārsta graudus saujā Purap. Kkt. 62.
svārstīja gausi augumu nuo vienas kājas uz uotru A. XXI, 27.
ze̦ltaugļu svārstīti tur kuoki luokās A. XX, 232. Refl.
-tiês, schwanken, taumeln U.:
iedams svārstījies R. Sk. II, 134.
vāģiem pa sliktuo... ceļu svārstuoties Saul. R. I, 80,
svārstījās starp diviem poliem A. XX, 494.
viņš kâ pārliecībā svārstīdamies jautāja 948.
Zu svḕrt.Avots: ME III,
1145