Paplašinātā meklēšana

ganīkla [li. ganyklà "die Weide"], ganīkla, ganīklis,

1) die Weide
(gew. d. Pl.): mums nav labas ganīklas od. labu ganīklu. tautas jāja pa manām ganīklām BW. 14033. tās ražani piederēs tautu dē̦la ganīkļuos 16472, 1;

2) die Herde, Schar:
šur un tur luopu ganīklas ganās Lautb. viņi tur prāvas vistu ganīklas Latv. pa bruģi kustas kazu ganīkļi Druva II, 490.

Avots: ME I, 600

ìemizlt ² , versanden: laipa, tilts iemilzies. stāv kâ iemilzis, nekustas nuo vietas Sassm.

Avots: ME II, 45

‡ îļât ² Frauenb., -ãju, hin und her bewegend lockern: viņš tamē̦r mietu īļāja un kustināja, kamē̦r beidzuot izrāva ar. Refl. -tiês, sich unruhig gebārden Frauenb.: bē̦rns nevar mierīgi nuosēdēt; viņš īļājas un kustas vienā gabalā.

Avots: EH I, 500

izvirziens *, Abweichung von der geraden Richtung, die Phase: organismuos kustības neatkārtuojas vien+nuotaļ tai pašās ruobežās, bet kustas dažāduos līkumuos, dažāduos attīstības izvirzienuos Pūrs I, 17; 104.

Avots: ME I, 830

III kaûšķis: ar kaušķiem aizkausta izkapti, lai nekustas un lai labi turas pie kāta Golg.

Avots: EH I, 596

‡ klubiķis, ein Holzklötzchen: (spīlai) vienu galu iešķeļ un šķē̦lumā iesprauž klubiķīti, lai nekustas Schnehpeln n. Fil. mat. 184.

Avots: EH I, 621

krẽ̦slaîns, krẽšļaîns, dämmerig, dämmerhaft, schattig: pār laukiem nāves klusumā līst mēnesnīca krē̦slainā Vēr. I, 1425. šūpuolis kustas kâ lielas, baltas buŗas krē̦slainā jūŗā Vēr. II, 135. lampa krēšļaini apgaismuo nelielu istabiņu AU.

Avots: ME II, 276

kustêt, -u, -ẽju, sich rühren: es skatuos, es rauguos, kas kustēja. vilks ne pakustēt nekust LP. VII, 875. zirgs nekust nuo pē̦dām, lai nuositi VII, 473. kust kâ gliemezis, von einem, der langsam geht. viņam stāstuot od. nuo me̦liem ausis kust, von einem Aufschneider. bites kust un mudž od. čum un kust, wimmwln. Refl. -ties, sich hin- und herbewegen, sich bewegen: Sprw. kustas (od. kust) kâ ūdens zâle. kâ tu pruoti veikli kustēties Seib. Subst. kustê̦tãji, klein und gross Vieh (nur mundartlich) U. - Zu li. kušė̕ti "sich regen", [sukùšo "kam in Bewegung", le. kušņât, r. кишá "Gewimmel" und vielleicht altčech. ksenec "Junge von Amphibien und Fischen", s. Potebnja РФВ, III, 103, Zubatý Sborn. fil. I, 124, Berneker Wrtb. I, 672. Das -t- in kustêt war ursprünglich wohl nur präsentisch, s. Le. Gr. § 619].

Avots: ME II, 328, 329

meķis: tas jau skrien (sēž) kâ m. ("?") Orellen. sēž kâ m. ("?"): nẽkuo nerunā un nekustas arī ne˙maz Lems.

Avots: EH I, 797

nùoļe̦ñgât,

1) "sich langsam herunterbewegen":
zaķis nuoļe̦ngāja nuo kalna Vank.;

2) "schlaff
(ļe̦ngans) machen" Kursiten; "schlaff hingehen" Sauken;

3) heruntermachen
(Naud.), entehren: tādas bābas spējīgas aprunāt un nuoļe̦ngāt katru guodīgu cilvē̦ku Erlaa, Laud., Lüdera, Jürg.;

4) faulenzend (die Zeit) verbringen
Ruj., Plm.: ar dakšām ruokā visu cēlienu nuoļe̦ngājis.] Refl. -tiês,

1) [eine Weile sich schlaff bewegen]:
Jānis sakustas tâ, ka visi luocekļi nuoļe̦ñgājas [Nigr.;

2) "nuolaisties" Lautb.].

Avots: ME II, 814

paskust: paskustas svātiņam ūsas Tdz. 57630. ‡ Refl. -tiês Ellern, sich rasieren.

Avots: EH II, 173

‡ pļẽrpe NB. "kuociņš, kuŗa tievākuo galu iebāž spuolītes ārējā galā, lai uzspuolējuot dziju spuolīte nekustas un nesvaidās; pļērpes rȩsnākuo galu tur ruokā spuolējuot".

Avots: EH II, 308

pludinât,

2): bewässern
Jumpraweeten;

3): zvejnieks manus smalkus krȩklus uz ūdeņa pludināja Tdz. 407271. iepȩrȩ̄tas uolas pludina, lai pārliecinātuos, vai uola nav vanckaris (ieliek ūdenī; ja uola kustas, tad viņā būs cālis) Grenzhof (Mežamuiža); flössen;
"schwimmen:" ME. III, 354 zu verbessern in "schwemmen:". Refl. -tiês: "ūdenī vāļuoties" Grünhof.

Avots: EH II, 301

pùlks, pul̂ks Mar. n. RKr. XVII, 108, auch pùlka U., N.-Autz,

1) substantivisch:

a) der (lebendige) Haufe, die Schar, eine Menge überhaupt:
Sprw. pulks vienu var uzturēt, viens pulka nevar vis. liels pulks ļaužu od. cilvē̦ku, eine Menge Leute. nuo pulkas Zb. XV, 237. ganāms pulks, die Herde. bišu pulks U., ein Volk Bienen. cilvē̦ki kustas pulciņiem (scharenweise) Aps. III, 3. izšķirties uz trim pretīgām pulkām Kaudz. M. 46. vēži kāpuši neapzināmiem pulkiem LP. III, 103. dziedam divi, neiet šurpu, neiet turpu; kad dziedāja liela pulka, kâ līguot nuolīguoja BW. 258. nāca viens, nāca divi, nu atnāca liela pulka 16229. liela pulka meitu nāca 7123. nuo šās pulkas meitiņām trūks vienai vainadziņš 24299, 1 var. augstmanim bijis (sic!) liela pulka mantas LP. VI, 788. izbeŗ lieluo pulku labzbas VII, 720. milti izbiruši liela pulka VI, 54. jājam, brāļi, vienu pulku (Var.: vienu ceļu, kuopā), lai nezviedza kumeliņi! BW. 13419, 2, pulkā iet Kav., pulkā jaukties, sich (in etwas) einmischen, sich ins Mittel legen. es arī iesperšu kādu vārdu pulkā, ich werde mich auch in die Rede mischen Alm. Kaislību varā 134;

b) das Regiment:
kājnieku, jātnieku p., das Infanterie-, Kavallerieregiment. kareivji nuo dažādām pulkām Kaudz.;

2) adjektivisch, zahlreich, viel
Salis: pulkās mājās Stenden. es satiku pulkus cilvē̦kus Mar. n. RKr. XVII, 140. viņš pulkiem palīdz ebenda. man pulkās vietās jātiek LP. VII, 630. nāci man līdz, kur tā pulkā nauda! VI, 179. uotram bij pulki bē̦rni VI, 701 (aus Nogallen);

3) pulks, adverbial,
S. pulku. Dürfte nebst li. pul̃kas "Haufen, Schar" zunächst aus slav. "ръlkъ" dass. entlehnt sein.

Avots: ME III, 407

sakustêtiês, sich (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu bewegen anfangen, in Bewegung geraten: Rustans sakustas miegā Valdis. viņš stuostījās, sakustē̦damies uz priekšu Vēr. l, 1041. nepacietīgi viņš sakustējās II, 157. tas iebilda, neveikli sakustē̦damies ebenda 424. kaķis ruokās piepēši sakustējās Saul. III, 185. - Subst. sakustêšanâs, auch sakustẽjums, eine plötzliche, kurze Bewegung: sēnīte ar strauju sakustējumu tuo izšauj tālu pruojām Vēr. II, 717.

Avots: ME III, 660

saspraĩšļuõjums Siuxt, eine Spalte: (zemes virsa) sakustas, paceļas vai ielīkst tikai caur saspraišļuojumiem vai iegruvumiem zemē Konv.2 1386.

Avots: ME III, 742

slietenis,

1) slìetenis C., auch slieteņu nams, eine aus geraden Stangen zusammengestellte konische Sommerküche
Druw. n. RKr. XVII, 78 (eine Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 53); auch ein solches Häuschen für Waldarbeiter im Walde Draw. n. RKr. XVII, 78: dievs slējis slieteni Etn. II, 32. slieteņu nams bijis nuo stāvu saslietiem kuokiem IV, 32;

2) slìetenis ² Druw. n. RKr. XVII, 78, slietens Druw. n. Etn. II, 50, Adl., ein fauler, schlaffer Mensch (der
"kâ izjucis kustas") Druw. n. RKr. XVII, 78: slaikstās kâ slietenis pie darba, nevar sev ne vē̦de̦ra nuopelnīt Druw. n. RKr. XVII, 78. Zu slìet.

Avots: ME III, 940

šļubraks Saikava, Sessw., šļubruks Warkl., einer, der sich gehen lässt; šļubruks Bers., šļubriks Lasd., wer sich liederlich kteidet, seine Hosen hinuntergleiten lässt; šļubraks, ein bübischer, betrügerischer Mensch Zögenhof: lai kāds šļubraks, bet tak ir, kas kustas! Duomas I, 234.

Avots: ME IV, 73

svā̀rstît: auch N.-Peb., (mit âr ² ) Stenden, (mit ãr; wiederholt wägen) Lems., Zögenhof; nu jau svãrsta ar svariem vien, kad ir svari mājā Seyershof. Refl. -tiês: ūdens dzīvniekiem žauniņas svārstās ("kustas">kustas"), kad smagi e̦lpuo Seyershof. "1)" ME. III, 1145 ist zu streichen.

Avots: EH II, 612, 613

vẽzeklis, der Pendel Dr.; die Hemmung in der Uhr Dr.: pulksteņa vēzeklis Konv. ² 817; Apsk. v. J. 1905, S. 339; MWM. X, 124. ja bumbai liekam vēzēties, ruoka nav nuoturama uz vietas; tā kustas nuo vienas puses uz uotru vēzeklim līdz B. Vēstn.

Avots: ME IV, 573

zibsna,

1) ein blendend heller und nur für einige Augenblicke aufleuchtender Glanz (z. B., der Blitz):
nuogāja kâ zibsna gar acīm Aiviekste;

2) "kas zibina, ātri kustas (z. B., eine Kuh, die mit dem Schwanz schnell fuchtelt)"
Nötk.: iet kâ zibsna (C.) oder zibsne (Gr.-Buschh.). Vgl. auch zipsna.

Avots: ME IV, 717