Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svētki' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svētki' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

pārsvētki

pãrsvè̦tki, unnütze, überflüssige Festtage Mag. IV, 2, 149.

Avots: ME III, 180

pasvētki

pasvè̦tki Konv. 2 391,

[1) ein halber, nicht überall gefeierter Feiertag:
Pēteŗa diena mums ir tikai pasvē̦tki Mar., Smilt., Nitau;

2) eine leichte Arbeit:
siena kasīšana jau man ir tikai tādi pasvē̦tki Nitau;

3) "der Tag (od. die Tage) nach einem Feiertag":
viņam vēl pasvē̦tki Bers., N.-Peb., Wesselshof, Odsen, Sauken].

Avots: ME III, 111

svētki

svè̦tki: ohne -t- auch AP., Kal, Ramkau; rītā s. BW. 2913. lielie ziemas s. 33376; Weihnachten (mit ê̦ 2 ) Siuxt.

Avots: EH II, 617

svētki

svè̦tki, svè̦ki Wolm., C., PS., Arrasch, Jürg., (mit ê̦ 2 ) Ruj., das Fest; (hohe) Feste U.: vasaras svē̦tki, Pfingsten; ziemas svē̦tki, Weihnachten; ganu svē̦tki, ein früher am 15. Mai gefeiertes Hirtenfest Etn. II, 178; pļaušanas (Kaudz. M. 290) od. pļaujas svē̦tki, das Erntefest; ūdens svē̦tki, ein im Frühjahr gefeiertes Fest der alten Letten Etn. II, 51. svin gaviļu svē̦tkus A. v. J. 1898, S. 235. Aus r. святки "Christwoche".

Avots: ME III, 1155, 1156

zaļumsvētki

zaļumsvè̦tki MWM. v. J. 1899, S. 426, das Grünfest.

Avots: ME IV, 688

ziemsvētki

zìemsvè̦tki, zìemas svè̦tki, zìemusvē̦tki, Weihnachten: neba vieni ziemsvē̦tki BW. 33253 var. ziemusvē̦tki (Var.: ziemassvē̦tki) atbraukuši 33289 var. ziemas svē̦tku vakariņu 19673.

Avots: ME IV, 743

Šķirkļa skaidrojumā (3)

daudzi

daũdzi: d. viesu Pas. IX, 509. tik d. gaļas X, 223 (aus Domopol). tu d. vari atminēt Auleja. mušu d. Kaltenbr, d. bagātāks palika ebenda. par d. gaŗi svētki ebenda. d. maz Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66.

Avots: EH I, 309

rasa

rasa (li. rasà, slav. rosa "Tau"), der Tau; der Tropfen; der feine Regen U.: liela rasa, grosser Tau. lai iznīkst sāpes kâ rīta rasa siltā dieniņā Br. 83. esi žigls kâ rasa pār puķēm! 585. nuokalsti kā rīta rasa! 7. izput kā rīta rasa vējā 165. peldēja rīta rasa pa zālītes galiņiem Biel. 2168. tuo nuoņēma dēlu māte, kā saulīte rīta rasu 2419. viņa pierē izsitās sviedru rasiņa. kam tu liji, lietutiņ, kam rasiņu rasi-nāji? BW. 8510. - ne rasiņas, nichf ein Tröpfchen, gar nicht(s): bērniņš tik slims, ka ne rasiņas nav ēdis. bērniņam, kamē̦r vēl ne rasiņu nav baudījis, vaidziņus apmazgā JK. VI, 20. - rasas svētki, die Zeit vom 25. Mai bis zum 25. Juni, da man zu Gott um Regen und Tau für die Felder betete N.-Rosen n. Etn. II, 178. Nebst lat. rōs "Tau" entweder zu ai. rasā "Feuchtigkeit" und ae. rœsc "Regenschauer" (s. Fick Wrtb. III 4 , 340, Walde Wrtb. 2 658, Trautmann Wrtb. 237), oder aber (s. Johansson KZ. XXX, 418) zu mir. frass "Regen".

Avots: ME III, 478

vilksne

I vilksne (li. vilksnė "die Schleu der"), eine Menge (von Menschen od. Tieren), Rotte LKVv., Wid., Memels hof, (mit il˜ ) Sessau; ein Rudel Wölfe Allunan n. U., Gr.-Buschh., Pilda, Preili, Wessen, (mit ìl 2 ) Kaltenbrunn, Zvirgzdine: ve̦se̦la vilksne iet Memelshof. nu ir atkal vilksne sabraukusi Sessau. ap ziemassvētkiem vilki skrien vilksnē Zvirgzdine. Zu vìlkt; die spezielle Bed. "Rudel Wölfe" ist durch vilks "Wolf" beeinflusst.

Avots: ME IV, 589