Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svīta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svīta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

svīta

I svīta,

1) die Linie Walk; ein Längsstreifen, z. B, in Zeugen
(svīte L.) od. im Abreissen der Rinde von einem Baum oder Ast (auch: svīte) U.;

2) ein Hutband
Elv., (ce̦pures svīte) Alanz. Lettus. Wohl zur Wurzel von svītra.

Avots: ME III, 1164

svīta

II svīta: viņai s. ("puskažuoks") mugurā VL. aus Nerft; "svārki" Wessen; ein ehemaliges mantelähnliches Überkleid (mit ì 2 ) Kaltenbr.; ein langer und breiter Männermantel ohne Futter (bei kaltem Wetter auch über den Pelz angezogen; mit ì 2 ) Auleja; kam cirš ... ar pātagu, tam s. cauri Pas. VII, 109 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 620

svīta

II svīta U., svīte U., eine Art von Weiberröcken (St.) od. - wämsen ohne Ärmel L. (svīte); ein langes Weiberkamisol C.; eine Überjacke der Frauen (svīt(iņ)a) Saikava; ein weiter, wollener Rock Infl. n. U.; der Männerrock (svìti 2 ) Golg., (svīta) Saikava; ein Feiertagsanzug (svìts 2 ) Golg., (svìta 2 ) Lubn.; ein Halbrock (svītiņa) Infl. n. U.; "svārki"(svìta 2 ) Warkl.; ein Mantel (svīte) Infl. n. Konv. 2 134, (svìta 2 ) Kl., Pilda, Warkh., ein kurzer Mantel (svìte 2 ) Saikava; ein faltiger Überrock mit einem Gurt (svīta) Infl.; ein schlecht sitzender oder ein stark abgetragener Rock (svīte) Laud.: viņai svīte (Var.: vamži) mugurā BW. 8053, 2 var. zili brunči, zila svīte 21529. tautu dē̦ls lielījās, piecas svītas, trīs kažuoki 21643, es apģērbu dzelta svīti 34120, 2, sievieši bij apvilkuši pagaras svītas Libek Pūlcis 36, uzvelc savus svītus, - šuodien svētdiena! Golg. aizāķējis svīti Druva II, 405. kur lai lieku tādus svārkus? svītes es tev nepastellēju, bet tu man tādu esi izšuvis Laud. Aus r. сви́та "верхняя, широкая, долгая одежда".

Avots: ME III, 1164

svīta

*III svīta od. svīts "?": ap agruo gaismas svītu MWM. VI, 835. gaismas svĩts Salis, der erste Lichtschein am Morgen, Tagesanbruch.

Avots: ME III, 1164

svīta

IV svīta, comm., ein (besonders in der Kleidung) unsauberer Mensch Bers.: kuo tu staigā kâ svīta, vai neapēģērbsies labāk! Bers.

Avots: ME III, 1164

svītains

svītaîns: svīte̦ns kaķis Seyershof.

Avots: EH II, 620

Šķirkļa skaidrojumā (9)

kuča

II kuča,

1) etw. Dichtes (aus r. куча "Haufen"?),
z. B. das Haar, Getreide [Bilsteinshof n.] Etn. II, 97;

2) ein dickes, grünes Tuch ohne Fransen
[N.-Peb.]: biezi zaļi lakati bez bārkstīm, saukti "kučas". tur gulēja svē̦ta Māŗa zaļa zīda kučiņā Etn. III, 87. zili brunči, zila svīta, zaļa kuča vilnānīte BW. 21529.

Avots: ME II, 298

smilkšains

smilkšaîns Pussen, smilkšuojs U., smilkšuôts, sandig, mit Sand überführt od. bedeckt: zemīte ir maza, smilkšaina A. v. J. 1897, II, 135. attecēja kumeliņš smilkšainām kājiņām BW. 31989 (ähnlich 27649, 3 var.). kur... staigājāt smilkšuojām (Var.: smilkšuotām) kājiņām? 27649, 4. smilkšuota jauniķa svīta 20440, 1.

Avots: ME III, 963

švīta

švĩta Lemsal n. FBR. IV, 89, Aliend. n. U., Mag. XX, 3, 219, = svīta I, 1, švītra: skrējuse kâ ugunīga švīta LP. VI, 121 (ähnlich Etn. II, 88).

Avots: ME IV, 119

svīte

II svīte, s. svīta II.

Avots: ME III, 1165

svītene

svìtene 2 N. - Rosen, ein weisses Umlegetuch. Wohl zu svīta II.

Avots: ME III, 1165

svītra

svĩtra Arrasch, C., Ruj., (mit ì 2 ) Kr., svītra U., Memelshof, der Streifen: svītra pie debesīm Ruj. vakarpusē atspīd spuoža skaidra debess svītra A. v. J. 1898, S. 12. Wohl nebst svīta I zu li. švytrúoti "mehrfach blinken", švitė´ti "flimmern", švaitìnti "hin und her leuchten", šviẽsti "leuchten", šveĩsti "putzen", slav. svĕtъ (serb. svȉjet) "Tageslicht", aksl. svьtĕti sę, "leuchten", ai. š̍vēta-ḥ oder š̍vitra-ḥ, av. spaēta- "weiss" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 310 f.).

Avots: ME III, 1165

svīts

svīts (unter *svīta III): gaismas s. auch Kokn. (mit ì 2 ), N.-Wohlfahrt.

Avots: EH II, 620

svīts

svīts, s. svīta II und III.

Avots: ME III, 1165