Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svešnieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svešnieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
atraidīt
atraĩdît,
1) entlassen
Ahs.: a. savu kalpuoni; herschicken Ahs.: a. kam puisi palīgā linu plūkt. ‡ Refl. -tiês, ablehnen (intr.): Cieba atraidās Janš. Līgava I, 370. svešnieks teica tīri bēdīgā balsī un it kâ atraidīdamies Mežv. ļ. I, 18.
Avots: EH I, 160
1) entlassen
Ahs.: a. savu kalpuoni; herschicken Ahs.: a. kam puisi palīgā linu plūkt. ‡ Refl. -tiês, ablehnen (intr.): Cieba atraidās Janš. Līgava I, 370. svešnieks teica tīri bēdīgā balsī un it kâ atraidīdamies Mežv. ļ. I, 18.
Avots: EH I, 160
svešinieks
svešiniẽks L., U., svešeniẽks Prl. n. FBR. VI, 77, svešniẽks (f. -niẽce, svešenica Prl.), ein Fremder, FremdIing, ein nicht Verwandter: labāk svešnieks nekâ rads Br. sak. v. 1246. viena bija man[a] māsiņa, uotra brāļa līgaviņa, trešā bija svešiniece BW. 13281. svešinieces (Var.: svešenicas) [de̦r] ietaļām 23824, 1 var. apvaicādamies, kas par ļaudīm svešinieki ir RKr. XI, 78.
Avots: ME III, 1151
Avots: ME III, 1151
vientiesīgs
viêntìesîgs,
1) ernst
Salis; redlich, aufrichtig St., U.; gelassen L.; einfältig U.: ja tava acs vientiesīga ir Glück. ar skaidriem, vientiesīgiem vārdiem Pas. II, 162. svešnieks vientiesīgi atbildēja Niedra Kad mēn. dilst 119. "varē̦tü, iejaucās valuodā ārsts ļuoti vientiesīgi Jauna R. IV, 204. vientiesīgs cilvē̦ks Schwitten. vientiesīgs ūdens "schlecht Wasser" LLD. II, 16, 17;
2) störrisch, eigensinnig, selbständig:
viņa tādas vientiesīgas dabas, - ja kuo ieduomā, tad ar cirvi neizdabūsi AP.;
3) einsam
(ungewöhnlich): atraitne, katra vientiesīga (in der neusten Ausgabe: viena) jir LLD. lI, 25.,
Avots: ME IV, 666
1) ernst
Salis; redlich, aufrichtig St., U.; gelassen L.; einfältig U.: ja tava acs vientiesīga ir Glück. ar skaidriem, vientiesīgiem vārdiem Pas. II, 162. svešnieks vientiesīgi atbildēja Niedra Kad mēn. dilst 119. "varē̦tü, iejaucās valuodā ārsts ļuoti vientiesīgi Jauna R. IV, 204. vientiesīgs cilvē̦ks Schwitten. vientiesīgs ūdens "schlecht Wasser" LLD. II, 16, 17;
2) störrisch, eigensinnig, selbständig:
viņa tādas vientiesīgas dabas, - ja kuo ieduomā, tad ar cirvi neizdabūsi AP.;
3) einsam
(ungewöhnlich): atraitne, katra vientiesīga (in der neusten Ausgabe: viena) jir LLD. lI, 25.,
Avots: ME IV, 666
vistīm
vistīm, Adv.,
1) vistīmi U., vis˙tĩme Dond., Stenden, Wandsen, vis˙tīmē, Nurmhusen n. Bezzenberger Le. Di.-St. 178, vornehmlich, zumeist: sāka... vistīm interesēties Lautb. Lomi 5;
2) vistim Altenwoga, wahrscheinlich;
3) "?": svešnieks nevar būt vistīm saimnieks Deglavs Rīga II, 1, 272. mans atkal, vistim mani bruņenieki Lautb. Indulis un Arija 80. vadzis vistīm (zu sehr?)
dzìts lûst Nötk. tad tapa tas wuestyme klusi Ev. u. Ep. Matth. 8. Zu li. visatimė Daukša Post. 7, 4 und 33, 12 oder visótimė 11, 8 (in Wolters Ausgabe) "catholica", visotimis "communis" bei Leskien Num. 407 (aus Szyrwid).
Avots: ME IV, 627
1) vistīmi U., vis˙tĩme Dond., Stenden, Wandsen, vis˙tīmē, Nurmhusen n. Bezzenberger Le. Di.-St. 178, vornehmlich, zumeist: sāka... vistīm interesēties Lautb. Lomi 5;
2) vistim Altenwoga, wahrscheinlich;
3) "?": svešnieks nevar būt vistīm saimnieks Deglavs Rīga II, 1, 272. mans atkal, vistim mani bruņenieki Lautb. Indulis un Arija 80. vadzis vistīm (zu sehr?)
dzìts lûst Nötk. tad tapa tas wuestyme klusi Ev. u. Ep. Matth. 8. Zu li. visatimė Daukša Post. 7, 4 und 33, 12 oder visótimė 11, 8 (in Wolters Ausgabe) "catholica", visotimis "communis" bei Leskien Num. 407 (aus Szyrwid).
Avots: ME IV, 627