Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svilpis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svilpis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
svilpis
svilpis,
1): auch (mit il̃ ) Salis; ‡
3) der Pfiff
Salis: lielie strazdi daudz nedzied: viens s., divi svil̃pji viņam ir.
Avots: EH II, 618
1): auch (mit il̃ ) Salis; ‡
3) der Pfiff
Salis: lielie strazdi daudz nedzied: viens s., divi svil̃pji viņam ir.
Avots: EH II, 618
svilpis
svilpis (li. švilpis "Dompfaff" bei Bezzenberger Lit. Stud. 186),
1) s. svilpe;
2) der Dompfaff
U. (auch svilpītis), RKr. Vlll, 90 (auch svilpītis), Natur. XXXVII, 66, Konv. 2 2319; 3934 (auch svilpītis); upes svilpis, der Ufer Wasserläufer (totanus hypoleucos L.) Natur. XXXVII, 188: meža stūrī... svilpuoja svilpis Vēr. II, 1035.
Avots: ME III, 1159
1) s. svilpe;
2) der Dompfaff
U. (auch svilpītis), RKr. Vlll, 90 (auch svilpītis), Natur. XXXVII, 66, Konv. 2 2319; 3934 (auch svilpītis); upes svilpis, der Ufer Wasserläufer (totanus hypoleucos L.) Natur. XXXVII, 188: meža stūrī... svilpuoja svilpis Vēr. II, 1035.
Avots: ME III, 1159
Šķirkļa skaidrojumā (8)
izsvilpēt
izsvil̃pêt, izsvil̃puôt, izsvìlpt (li. iššvil̃pti), tr.,
1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;
[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;
3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.
Avots: ME I, 809
1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;
[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;
3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.
Avots: ME I, 809
pasvelpt
pasvèlpt, pasvil̃pêt, pasvil̃puôt, pasvìlpt [li. pašvilpti], intr.,
1) ein wenig pfeifen, einen Pfiff tun:
viņš pasvelpa un pameta ar ruoku Dok. A.;
2) pfeifen, nichts ausrichten:
tu tad varēsi ar savu istabas meitu pasvilpuot LP. V, 288;
3) hinterbringen:
kas tuo tev jau pasvilpis? Nigr. [ja vien nāca kāda istabiņa vaļā, ik˙viens par tuo pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem De̦glavs Rīga II, 1, 237.j
Avots: ME III, 110
1) ein wenig pfeifen, einen Pfiff tun:
viņš pasvelpa un pameta ar ruoku Dok. A.;
2) pfeifen, nichts ausrichten:
tu tad varēsi ar savu istabas meitu pasvilpuot LP. V, 288;
3) hinterbringen:
kas tuo tev jau pasvilpis? Nigr. [ja vien nāca kāda istabiņa vaļā, ik˙viens par tuo pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem De̦glavs Rīga II, 1, 237.j
Avots: ME III, 110
smiļģis
svāpulis
svilpe
svil̃pe AP., C., Gr. - Sessau, Iw., Ruj.; Salis, Serbig., Wolm., svilpe U., Bielenstein Holzb. 720, svilpis">svilpis Gr. - Sessau, svilpis">svilpis Nigr., Wid., svilpa Manz. Lettus, svìlpa 2 Nerft, die Pfeife (die nur einen Ton angibt U.); die Weidenflöte Bielenstein Holzb. 720: kārklā mizas svilpe Plutte 60. kāpis vītuoluos svilpes maukt LP. VI, 587. pūta jandaliņu uz saviem jaunizgriêztiem svilpjiem 585. papūš tuo svilpiņ[u] Pas. III, 364 (aus Dond.). Zu svelpt.
Avots: ME III, 1158
Avots: ME III, 1158
svilpiņš
švilpis
upe
upe (li. ùpė "der F1uss"), ein Demin. upele Vēr. I, 776, der Fluss, der Bach U.: strauja upe te̦k BW. 7860. šaura tā upīte (Var.: upiņa aus Sassm.), juo tā šaura, juo uolaina 7861, 1. kur upīte galu ņēme 8560 var. nuo de̦guna tūdaļ ar upīti iztecēja asinis A. XI, 105. upe viz Kra. Vīt. 1. - upes puķe, Laichkraut (potamogeton L.) RKr. II, 76. upes svilpis, Flussufer - Läufer (totanils). Wohl zu apr. wupyan "Wolke" (zur Bed. vgl. ir. snuadh "Fluss": kymr. nudd "Nebel" ) u. a., s. FBR. VIII, 53, Fortunatov Sāmav. 139, Loewenthai KZ. LV, 5, Berneker KZ. LVII, 249; anders Būga KSn. I, 296. Vgl. auch Scheftelowitz IF. XLVI, 2501 (zu aksl. vapa "Teich", wie vor ihm auch schon Fortunatov 1. c., und av. vafra- "Schnee"). Auf ein dem apr. ape "Fluss" entsprechendes Wort deutet noch "Berszapen becke" (heute: Bērz-pe) in Letgallen Livl. Güterurk. I, № 415 (v. J. 1464), s. anch Bielenstein, Grenzen 344.
Avots: ME IV, 300
Avots: ME IV, 300