Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svirte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svirte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

svirte

svirte Pas. I, 224 (aus Arrasch), ein Hebel, Hebebaum Kronw. n. U.: muļķītis pagrābj labu svirti un gāž... egli nuo saktrēm LP. V, 390. ve̦lni ņē̦mušies ar svirtēm laukā svirāt krē̦slu VII, 262. paliek svirti akmenim apakšā 707, dzelzs svirte 254. pārlikt svirti pār ve̦zumu IV, 7. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1162


Šķirkļa skaidrojumā (3)

svērt

svḕrt (li. sver̃ti "wägen") Wolm. u. a., sver̂i 2 Salis, Widdrisch, sver̃t Ruj., svert U. (neben svērt), Glück Sps. Sal. 16, 11, Bielenstein Holzb., sveŗu, svēru,

1) tr., mit dem Hebel heben
U., Bielenstein Holzb. 126: baļķi ar buomi svert L., U., den Balken mit dem Hebel heben;

2) tr., we"gen:
svērt kâ vaskus, genau wägen Celm. kad cilvē̦ks snaužuot klanās ar galvu, tad mē̦dz teikt, ka tas tabaku sveruot Etn. III, 63. kuoku svērt St., heim Abhauen sehen, auf welche Seite der Baum überwichtig ist und fallen wird;

3) intr., mit dem Gewicht drücken, überhängen
U.: kuoks sveŗ uz labu pusi L., U., hängt rechts über;

4) intr., wiegen:
cik puodus tas sviests svèr? U., wieviel Liesspfund wiegt die Butter? sudrabs svēre smagu svaru BW. 5598 var. (fig.) mēs piedzimām bez grē̦kiem un tuomē̦r grē̦kuos iekritām, tas sveŗ citādi (das heisst etwas anderes, das wiegt schwerer) LP. VII, 646. Refl. -tiês,

1) = svērt 3: kâ svina pielieta uz krūtīm galva sveras Plüd. LR. IV, 255. ze̦māku... priekškars sveras A. XX, 232. laivas mala lē̦ni... viļņuos sveras R. SK. I, 31; "balancieren" L.;

2) sich wägen.
Nebst svars, sviris, svirte u. a. zu ahd. swār "schwer", got. swērs "geehrt", gr. έ'ρμα (wenn mit ε'ρ- aus su̯er-) "Schiffsballast", (nach Potebnja PФB. IV, 198 ff.) r. осверъ "Hebel" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 265, Trautmann Wrtb. 296.

Avots: ME III, 1154


švirte

II švìrte 2 ,

2) = svirte Dunika: ar švir̂tēm 2 ceļ balkus.

Avots: EH II, 662