Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tārpiņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tārpiņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
tārpiņš
tārpiņš, Südwestwind U.; tārpiņa vējš Glück II Mos. 26, 18; Psalm 78, 26, Südwind; târpiņu 2 vējš, ein Wind Stenden; vgl. tārpenis I.
Avots: ME IV, 150
Avots: ME IV, 150
Šķirkļa skaidrojumā (16)
dievsunītis
glezns
gle̦zns (li. glêžnas "schwach"),
1) widerstandslos, empfindlich, schwächlich:
tārpiņš sešām gle̦znām (vārīgām) kājiņām Jaun. R.;
2) zart, nett, zierlich, schön:
gle̦zna tautumeita; gle̦zna dzīve Fest., Fehsen. nuo vaigiem pazūd gle̦znās bedres Adam. dvēseles gle̦znākie ziedi Aps. stādīju šīs gle̦znās ruozes Akur. jaunākā māsa bija sīciņāka, nle̦znāka B. Vēstn. [Zu li. gležnùs "zert, weich, widerstandslos", glèžti "терять смлу" und weiterhin vielleicht zu bulg. gleźъ "verzärtele" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 302.]
Avots: ME I, 626
1) widerstandslos, empfindlich, schwächlich:
tārpiņš sešām gle̦znām (vārīgām) kājiņām Jaun. R.;
2) zart, nett, zierlich, schön:
gle̦zna tautumeita; gle̦zna dzīve Fest., Fehsen. nuo vaigiem pazūd gle̦znās bedres Adam. dvēseles gle̦znākie ziedi Aps. stādīju šīs gle̦znās ruozes Akur. jaunākā māsa bija sīciņāka, nle̦znāka B. Vēstn. [Zu li. gležnùs "zert, weich, widerstandslos", glèžti "терять смлу" und weiterhin vielleicht zu bulg. gleźъ "verzärtele" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 302.]
Avots: ME I, 626
grubināt
grubinât,
1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;
2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;
3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]
Avots: ME I, 664
1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;
2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;
3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]
Avots: ME I, 664
grubžināt
izpūst
izpùst (li. išpũsti), tr.,
1) hinaus -, ausblasen:
kuplu dūmu. izpūsta svece neiede̦gas. vējš izpūš rudzu asnus Grünh.;
2) blasend eine Ton hervorbringen:
fleites izpūstu par visiem stiprāki Apsk.;
3) blasend ausdehnen, hervorbringen:
pūsli. tanī pašā laikā tārpiņš izpūš nuo sulas pūslīšus;
4) aufblasen, aufblähen, erheben, wehen lassen:
šņākdams, izpūstu asti, izlaistiem nagiem runcītis glaužas pie glābējas AU.;
5) schiessen:
izpūtis šāvienu gaisā JU. Refl. - tiês,
1) sich aufblähen:
plauši viņam izpūstuos uotru tik lieli A. XX, 231;
2) zur Genüge blasen:
vējš diezgan jau izpūties.
Avots: ME I, 787
1) hinaus -, ausblasen:
kuplu dūmu. izpūsta svece neiede̦gas. vējš izpūš rudzu asnus Grünh.;
2) blasend eine Ton hervorbringen:
fleites izpūstu par visiem stiprāki Apsk.;
3) blasend ausdehnen, hervorbringen:
pūsli. tanī pašā laikā tārpiņš izpūš nuo sulas pūslīšus;
4) aufblasen, aufblähen, erheben, wehen lassen:
šņākdams, izpūstu asti, izlaistiem nagiem runcītis glaužas pie glābējas AU.;
5) schiessen:
izpūtis šāvienu gaisā JU. Refl. - tiês,
1) sich aufblähen:
plauši viņam izpūstuos uotru tik lieli A. XX, 231;
2) zur Genüge blasen:
vējš diezgan jau izpūties.
Avots: ME I, 787
Jānis
Jãnis, Johann: Jānis ve̦d pļāvējus pļavā, Jē̦kabiņš druvās. Jānītis kalnā, Jānītis lejā, von einem Menschen, über den viel gesprochen wird. Der Plur. Jãņi, der Johannistag, das Johannisfest, der 24. Juni. Jaņuos, pa Jāņiem, zu Johanni: izdzīvuojās kâ pa Jāņiem. jaunie Jaņi, vom 24. Juni;
2) genitivische Verbindung: Jāņa od. Jāņu bē̦rni, die Teilnehmer am Johannisfest;
Jāņa māte, tē̦vs, die Wirtin, der Wirt, die (der) Jāņu bē̦rnus am Johannisfest aufnimmt; Jāņa diena, der Johannistag; Jāņa ruociņas od. dze̦guzenes, Knabenkraut (orchis) Konv. 2 677; Jāņa tārpiņš od. jãņtārpiņš, Johanniswürmchen; Jāņu uguns od. jãņuguns, -s, Johannifeuer; Jāņa zâle, [Johanniskraut (hypericum) U. od.] Wachtelweizen (melappyrum) Mag. IV, 2, 55; RKr. VI, 74;
a) baltā,
b) dze̦lte̦nā,
c) ziemeļu Jāņu zāle,
a) weisses Labkraut (galium mollugo
Dobl.),
b) galium verum,
c) nördliches Labkraut (g. boreale)
RKr. II, 71, III, 70; Konv. 1 ; Jāņu zāle, auch jedes am Johannisabend gepflückte Kraut; Jāņa ziedi, pirola rotundifolia Trikaten, RKr. III, 72;
3) Jānis, ein Schiff ohne Segel
Konv. 1
4) das Deminutiv Jānītis im Scherz,
a) der Hase:
re, kur Jānītis aizskrej;
b) ein Mensch, von dem man viel spricht:
Jānītis kalnā, Jānītis lejā; auch ein energieloser Mensch: tie tik tādi Jānīši; daudz apsāk, bet galā ne˙kuo neizve̦D Gaweesen n. A. XV, I, 407;
c) scharfes Berufkraut (erigeron acer)
Etn. IV, 69.
Avots: ME II, 106
2) genitivische Verbindung: Jāņa od. Jāņu bē̦rni, die Teilnehmer am Johannisfest;
Jāņa māte, tē̦vs, die Wirtin, der Wirt, die (der) Jāņu bē̦rnus am Johannisfest aufnimmt; Jāņa diena, der Johannistag; Jāņa ruociņas od. dze̦guzenes, Knabenkraut (orchis) Konv. 2 677; Jāņa tārpiņš od. jãņtārpiņš, Johanniswürmchen; Jāņu uguns od. jãņuguns, -s, Johannifeuer; Jāņa zâle, [Johanniskraut (hypericum) U. od.] Wachtelweizen (melappyrum) Mag. IV, 2, 55; RKr. VI, 74;
a) baltā,
b) dze̦lte̦nā,
c) ziemeļu Jāņu zāle,
a) weisses Labkraut (galium mollugo
Dobl.),
b) galium verum,
c) nördliches Labkraut (g. boreale)
RKr. II, 71, III, 70; Konv. 1 ; Jāņu zāle, auch jedes am Johannisabend gepflückte Kraut; Jāņa ziedi, pirola rotundifolia Trikaten, RKr. III, 72;
3) Jānis, ein Schiff ohne Segel
Konv. 1
4) das Deminutiv Jānītis im Scherz,
a) der Hase:
re, kur Jānītis aizskrej;
b) ein Mensch, von dem man viel spricht:
Jānītis kalnā, Jānītis lejā; auch ein energieloser Mensch: tie tik tādi Jānīši; daudz apsāk, bet galā ne˙kuo neizve̦D Gaweesen n. A. XV, I, 407;
c) scharfes Berufkraut (erigeron acer)
Etn. IV, 69.
Avots: ME II, 106
klaudzeklis
noņemt
nùoņemt,
1): kāja nuoņe̦mta (amputiert)
līdz celim Frauenb. kad dārzus (= dārza augus) nuoņēma, tur ielaidā guovis Siuxt;
5): tārpiņš nuoņēma savu dzīves vietu (siedelte sich an)
vecīšu pagultē Pas. IV, 494. Refl. -tiês,
2): vor "vornehmen"
ME. II, 825 Ist "sich" zu ergänzen; tagad viņš ir nuoņēmies uz lielu lîšanu (der Regen wili nicht aufhören) Orellen; ‡
4) für sich nehmen
(perfektiv): nuozaņēme tī jauniete lielu ... kristamāti Tdz. 57396, 12; nu tu labi nuoņēmies (= nuodzēries) nuo buteles Frauenb. ‡ Subst. nùoņē̦mums, das (einmalige) Abgenommenhaben: raudās ... līgaviņa ... par vaiņaga nuoņe̦mum[u] Tdz. 52999.
Avots: EH II, 72
1): kāja nuoņe̦mta (amputiert)
līdz celim Frauenb. kad dārzus (= dārza augus) nuoņēma, tur ielaidā guovis Siuxt;
5): tārpiņš nuoņēma savu dzīves vietu (siedelte sich an)
vecīšu pagultē Pas. IV, 494. Refl. -tiês,
2): vor "vornehmen"
ME. II, 825 Ist "sich" zu ergänzen; tagad viņš ir nuoņēmies uz lielu lîšanu (der Regen wili nicht aufhören) Orellen; ‡
4) für sich nehmen
(perfektiv): nuozaņēme tī jauniete lielu ... kristamāti Tdz. 57396, 12; nu tu labi nuoņēmies (= nuodzēries) nuo buteles Frauenb. ‡ Subst. nùoņē̦mums, das (einmalige) Abgenommenhaben: raudās ... līgaviņa ... par vaiņaga nuoņe̦mum[u] Tdz. 52999.
Avots: EH II, 72
ratenis
ratenis Bielenstein Holzb. 384, ratens Spr., rate̦ns Dond., ratiņš U., Karls., Salis, Preekuln (in Kurl.), Wolm., das Spinnrad, der Wocken: vidzemnieku dze̦ltānītes, visas vērpa ratiņuos (Var.: rateņuos) BW. 6969. smalki sprēst ratenī (Var.: ratiņā) 6669 var. ieci, teci, ratenīt, jauna tava sprē̦dājiņa! 22662, 2. kuŗas mātes tā meitiņa strupajiem lindrakiem? vai liniņi tai neauga, vai ratenis (Var.: ratiņš) nelecēja? 20488. vērpu, vērpu, šļūcen šļūcu ar deviņi rate̦niem 25436, 8 var. tārpiņš vērpa zīda diegu zeltītā ratenītī 2752. ratenis sāka dūkt savu vienmuļīguo, nebeidzamuo dziesmu Valdis Stabur. b. 249. piektvakariem, kad rateņi neŗūca Apsk. v. J. 1903, S. 149. ratenim spuoli dreijāt Druva III, 250.
Avots: ME III, 480
Avots: ME III, 480
rubināt
II rubinât, tr.,
1) einkerben, nagen, anfressen, ein Loch machen
U.: smuks, sarkans ābuoliņš, tārpiņš serdi rubināja (Var.: ēda, grauza, krimta, urbināja) BW. 12285, 19. (puiši) skaiņus grabināja, circen[i]s viņus rubināja 12946. (meitiņām) uotru (galu) puiši rubināja (Var.: kņubināja, skrubināja, plucināja, lupināja) 35025 var. rubināt (= urbināt) ar pirkstu ausi Dond. n. FBR. V, 127. putniņš, ... se̦bu cēlies, asti vien rubina Br. sak. v. 981; "kutinât" Frauenb.;
2) aus dem Kartoffelfelde mit der Hand grössere Kartoffeln hervorholen, indem man die kleineren stehen lässt
Hasenpot n. U.;
3) uneben spinnen (?), eigentlich wohl synonym mit kņubinât, lupinât: tu, māsiņa villu (für vilnu) vērpi, es pakulas rubināju BW. 7062. es būš[u] tavas pakuliņas dienu, nakti rube̦nāt (für rubināt) 13015, 1. pirmajam dēliņam slēžu kre̦klu šūdināju; uotram un trešajam nuo pakulām rubināju 3013. Refl. -tiês, etwas nagen, sich mit Nagen zu schaffen machen: kād iebrien ūdenī, tad mailes klāt pie kājām un rubinājas tām apkārt Dond. Zu li. rubinėti "fortgesetzt ein wenig stochern" (Būga LM. IV, 440) und vielleicht (nach Zubaty AfslPh. XVI, 410) zu serb. rbina "Scherbe", sowie vieileicht zu got. raupjan "rupfen" resp. (wenn mit f aus ide. bh ) zu an. rauf "Loch", riúfa "brechen, zerreissen", reyfa "rupfen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 354 f.
Avots: ME III, 552
1) einkerben, nagen, anfressen, ein Loch machen
U.: smuks, sarkans ābuoliņš, tārpiņš serdi rubināja (Var.: ēda, grauza, krimta, urbināja) BW. 12285, 19. (puiši) skaiņus grabināja, circen[i]s viņus rubināja 12946. (meitiņām) uotru (galu) puiši rubināja (Var.: kņubināja, skrubināja, plucināja, lupināja) 35025 var. rubināt (= urbināt) ar pirkstu ausi Dond. n. FBR. V, 127. putniņš, ... se̦bu cēlies, asti vien rubina Br. sak. v. 981; "kutinât" Frauenb.;
2) aus dem Kartoffelfelde mit der Hand grössere Kartoffeln hervorholen, indem man die kleineren stehen lässt
Hasenpot n. U.;
3) uneben spinnen (?), eigentlich wohl synonym mit kņubinât, lupinât: tu, māsiņa villu (für vilnu) vērpi, es pakulas rubināju BW. 7062. es būš[u] tavas pakuliņas dienu, nakti rube̦nāt (für rubināt) 13015, 1. pirmajam dēliņam slēžu kre̦klu šūdināju; uotram un trešajam nuo pakulām rubināju 3013. Refl. -tiês, etwas nagen, sich mit Nagen zu schaffen machen: kād iebrien ūdenī, tad mailes klāt pie kājām un rubinājas tām apkārt Dond. Zu li. rubinėti "fortgesetzt ein wenig stochern" (Būga LM. IV, 440) und vielleicht (nach Zubaty AfslPh. XVI, 410) zu serb. rbina "Scherbe", sowie vieileicht zu got. raupjan "rupfen" resp. (wenn mit f aus ide. bh ) zu an. rauf "Loch", riúfa "brechen, zerreissen", reyfa "rupfen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 354 f.
Avots: ME III, 552
smatrāns
sunītis
sunĩtis,
3): saules s. Dunika; dieva s. "ķirpis, jāņtārpiņš" AP.;
4): auch (Bed. wie in Segewold ME. III, 1122) Orellen; "kuoka daikts, kas aužuot rēgulē nītis" Liepna: nītis ir pakārtas sunīšuos pie ruociņām Mahlup; ‡
5) kalna s. Lipsthusen, der Bergfink (fringilla montifringilla).
Avots: EH II, 603
3): saules s. Dunika; dieva s. "ķirpis, jāņtārpiņš" AP.;
4): auch (Bed. wie in Segewold ME. III, 1122) Orellen; "kuoka daikts, kas aužuot rēgulē nītis" Liepna: nītis ir pakārtas sunīšuos pie ruociņām Mahlup; ‡
5) kalna s. Lipsthusen, der Bergfink (fringilla montifringilla).
Avots: EH II, 603
tārps
I tā`rps,
1): tārpiņš (Var.: tārpi) tavu sakni grauž BW. 12285; die Schlange
(mit ā`r 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Sonnaxt, (gaŗais târps 2 ) Frauenb.; Jāņa t. (mit âr 2 ) Sassm., lampyris splendidula; ‡
2) "auf einem Grasplatz ausgebreitete Leinwand, die einem grossen Wurm ähnelt"
(mit âr2) Seyershof. Zur Etymologie s. aucb Walde Vrgl. Wrtb. I, 732.
Avots: EH II, 671
1): tārpiņš (Var.: tārpi) tavu sakni grauž BW. 12285; die Schlange
(mit ā`r 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Sonnaxt, (gaŗais târps 2 ) Frauenb.; Jāņa t. (mit âr 2 ) Sassm., lampyris splendidula; ‡
2) "auf einem Grasplatz ausgebreitete Leinwand, die einem grossen Wurm ähnelt"
(mit âr2) Seyershof. Zur Etymologie s. aucb Walde Vrgl. Wrtb. I, 732.
Avots: EH II, 671
tārps
I tā`rps, Demin. verächtl. tārpelis MWM. X, 522, ein Wurm, eine Raupe U.: tu dzīvuotu... kâ tārps pa speķi Alm. Meitene nuo sv. 97. kalpu dē̦li kâ tārpiņi luocījās BW. 5962, 1. tārpa (ēdēja) vārdi Br. IV, XXXI. zuobu tārpi 117; tārps Sussei n. FBR. VI1, 145, Borchow, Warkh., cē̦rtamais tārps Lixna, garais tārps Etn. I, 51, Ronneb., Smilt., die Schlange; tārps ar trejām galvām Pas. IV, 19 (aus Ružina), ein Drachen; Jāņa tārpiņš, das Johanniswürmchen, Glühwürmchen; kuoku tārps; die Raupe U.; mēles tārpi, linguatulidae Konv. 2 2686; 3663; rudzu tārps, agrotis segetum Balt. Lauksaimnieks; salnas tārps, geometra brumata ebenda; saules tārps (tārpiņš Blieden, Mitau), eine glänzende Raupe U., = dievsunītis. Am ehesten wohl als der "Zerbohrende" nach Persson Beitr. 858 und Būga KSn. I, 292 (s. auch J. Schmidt Voc. II, 331 f.) nebst li. tárpas "Zwischenraum" (eigentl.: *Loch ) und ksl. trapъ "Grube" Zur Wurzel ter- "(zer)reiben, bohren" in lat. terere "(zer)reiben", aksl. trěti (prs. tьrǫ), r. терéть "reiben" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 324 f.; dazu auch gr. τερηδών "Holzwurm"). Anders Krček Grupy 71 ff. und Štrekelj AfslPh. XXVIII, 503.
Avots: ME IV, 150
Avots: ME IV, 150
urbināt
ur̃binât (li. ùrbinti "ein Loch machen" Būga Aist. Stud. 173) Arrasch, Dunika, Jürg., Līn., Nigr., N.-Wohlfahrt, PS., Salisb., Stenden, Strasden, Wolmarshof, (mit ùr) Drosth., (mit ur̂ 2 ) Bauske, Dond., Ruj., Segewold, Selg., Siuxt, Widdrisch, fortwährend, wiederholt (dabei auch: nicht energisch) bohren U., durchlochern, Locher herstellen: tārpiņš serdi urbināja BW. 12285, 19 var: urbināt riekstus ar nazi pušu Strasden. urbināja galdā caurumiņu BW. ar saules sargu urbinādama pa izpuvušuo grīdu Zemn. dēls 16. maizi nedrīkst urbināt ar pirkstiem RKr. XIX, 98. ķirpji egļu sienas urbina MWM. X, 215. kaza urbina jumta sūnas Zeif. III, 2, 132. ka var (acis Jēcim) platas urbināt BW. 20266, 1 var. urbina (bearbeitet pflūgend oder eggend oberflächlich) . . . tēvu ietaisītuos tīrumus MWM. v. J. 1897, S. 690. Refl. -tiês,
1) stochern, wühlen:
kuo tu urbinies ausī? Dond. kuo tu urbinies man ap sāniem? Golg.;
2) ohne Erfolg arbeiten
Stenden.
Avots: ME IV, 301, 302
1) stochern, wühlen:
kuo tu urbinies ausī? Dond. kuo tu urbinies man ap sāniem? Golg.;
2) ohne Erfolg arbeiten
Stenden.
Avots: ME IV, 301, 302