Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tāte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tāte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

apstāte

‡ apstâte 2 Dond., die Erholung (Unterbrechung): stradā visu dienu bez apstātes.

Avots: EH I, 117

šitāteitanās

‡ šitâ˙teîtanâs 2 Lemb., Morizberg, šitâ˙teĩtanas (Adv.) Roop n. FBR. XV, 157, Zögenhof, = šitâ.

Avots: EH II, 627

stāte

‡ stāte Staat (= Prunk, Pracht): tādiem stātes puisīšiem BW. 5541.

Avots: EH II, 573

štāte

‡ štãte Siuxt, = štāts I; apģērbt visu savu štãti ("gre̦znumu, le̦pnas drēbes") Dunika.

Avots: EH II, 656

štāteitan

‡ štâ˙teîtan 2 Zögenhof, soweit: ūdens man sniedzās š.

Avots: EH II, 656

stātenis

‡ stātenis,* der Schaft (eines Kreuzes) J. Veselis Dienas krusts 159.

Avots: EH II, 573

svētāte

‡ svē̦tāte, eine Art āte (ein gewisser Fisch): s. paliek gaŗa līdz 7 pē̦du Kawall (1860) 172.

Avots: EH II, 616

tāte

tãte, der Vater (in der Kindersprache) Dond.

Avots: ME IV, 151

tātelis

tātelis "der Zigeuner": tāteļam tas nebij divreiz jāsaka LP. I, 184.

Avots: ME IV, 151

tātelis

‡ II tãtelis Popen n. FBR. XVI, 121, = tãtiņš I ?

Avots: EH II, 672

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izbrīvēt

izbrĩvêt, befreien, erlauben, gönnen: izbrīvē viņu uz stundu, lai viņš var atnākt līdz Mar. ceļš jāizbrīvē ar varu Druva I, 981. kad tev tuo izbrīvē, tad makšķerē vien Blaum. skouluotãjs izbrīvēja skuolē̦niem paruotātes pa pagalmu A. XIV, 2, 73. Refl. -tiês, frei werden: vidū izbrīvējās vieta priesteŗiem Vēr. II, 348.

Avots: ME I, 719

nebeigulis

nebeigulis, einer, der etwas nicht zu Ende bringt, so z. B. das Studium: aiziet kâ nebeigulis nuo universitātes Niedra.

Avots: ME II, 708

sprindzināt

spriñdzinât,

2): darba intensīvitātes sprindzināšanai Burtnieks 1935, S. 113.

Avots: EH II, 560

stātis

stātis (nom. pl.), stātes, in den Verbindungen; saule stāv stātīs (Kurl. n. U.) od. uz stātīm (Peb. n. Stērste), die Sonne ist im Wendepunkt. tā lieta vēl uz stātīm (stātēm; in Golg. und Adl.; stâtim), die Sache ist noch unentschieden Ronneb., Peb., Serb., Oppek. n. U. Nebst av. stāiti- "Stand", an. stōd "Standort" u. a. zu stât.

Avots: ME III, 1052

stīdzenieks

stîdzeniẽks Lubn., (mit î 2 ) Bauske, stīdzinieks Zalktis l, 155,

1) wer auf einem Saiteninstrument spielt;

2) "?": tuo var tik dzejas stīdzenieki, kuriem nav savas individuālitātes Apsk. v. J. 1903, S. 109;

3) stîdzinieks "eine dünne Stange, um die sich eine Schlingpflanze windet"
N. - Wohlfahrt.

Avots: ME IV, 1074, 1075

uzdiegt

I uzdiêgt,

2): "reihen, fädnen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; "izdiegt" ME. IV, 325 durch "uzdiegt" zu ersetzen! ‡ Subst. uzdiegumi J. Ezeriņš Majestātes kaz. 112.

Avots: EH II, 721