stīdzenieks

stîdzeniẽks Lubn., (mit î 2 ) Bauske, stīdzinieks Zalktis l, 155,

1) wer auf einem Saiteninstrument spielt;

2) "?": tuo var tik dzejas stīdzenieki, kuriem nav savas individuālitātes Apsk. v. J. 1903, S. 109;

3) stîdzinieks "eine dünne Stange, um die sich eine Schlingpflanze windet"
N. - Wohlfahrt.

Avots: ME IV, 1074, 1075