Paplašinātā meklēšana

aptḕrpt, bekleiden, einkleiden, schmücken: drēbes; slimnieku siltās drēbēs, te atrada tuo cilvē̦ku... aptē̦rptu sēžam Luk. 8, 35. Refl. -tiês, sich an kleiden (drēbes), schmücken, ausrüsten: kungs, tu esi ar guodību aptērpies Psalm 104, 1; ar greznību Hiob 40, 5.

Avots: ME I, 130

aptērpt, anschwellen: pirksts aptērpis AP. [heil werden: auguons sāk aptērpt in Alt-Ottenhof].

Avots: ME I, 130

I aptḕrpt, ‡

2) (Land) anbauen, kultivieren:
neaptē̦rpti tīrumi "arva requiescunt" Elger Dicliun. 314. Refl. -tiês: pats aptērpjas ar ādu Pas. IX. 482.

Avots: EH I, 121

ìetḕrpt, tr., einkleiden, einhüllen: kājas viņa ietērpa kurpēs. vakara krē̦slā lē̦ni ietērpa dabu Vēr. II, 140. ietērpt sava laika kultūras garu paliekamuos tē̦luos II, 241. Refl. - tiês, sich einkleiden, sich einhüllen: zaldātiņš ietērpjas tīrā ze̦ltā LP. VI, 807.

Avots: ME II, 81

iztḕrpt (so zu lesen!), ‡

2) entkleiden:
i. kailu nuo drēbēm Warkl. Refl. -tiês, sich entkleiden Warkl.

Avots: EH I, 489

iztē̦rpt, tr., einkleiden, ausstatten, versehen: viņi tās katru reizi iztērpj savādākā ruotā. plakstiņu iekšpuse iztē̦rpta ar plānu caurre̦dzamu gļuotādu Konv. ² 270. Refl. - tiês, sich ausschmücken, ausstatten: smalkā uzvalkā.

Avots: ME I, 817

[nùotḕrpt,

1) = nùoģērbt, auskleiden: nuotērpt kailu Warkl.;

2) schön bekleiden:
māte bē̦rnus gre̦zni nuotē̦rpusi. Refl. -tiês, sich gut ankleiden: viņš krāšņi nuotērpies.]

Avots: ME II, 874

[pãrtḕrpt, umkleiden: p. citā tē̦rpā. Refl. -tiês, sich umkleiden.]

Avots: ME III, 183

satḕrpt, (schön) ankleiden: māte visus bē̦rnus jau satē̦rpusi. Refl. -tiês, sich (schön) ankleiden.

Avots: ME III, 762

I tērpt, Pferden das Maul reinigen U. Zu tērpinât I.

Avots: ME IV, 174

II tḕrpt: ankleiden (auch ohne jeden Schmuck; mit ḕr ² ) Warkl. ‡ Subst. tḕ̦rpums, beendetes Ankleiden; das Angezogene: nuo kuŗa smagais pīšļu t. krita Fausts (1936) 85. "zein" ME. IV, 174 zu verbessern in "sein".

Avots: EH II, 678

II tērpt Bilsteinshof, Blumenhof, Drosth., Freudenberg, Lindenhof, Nötk., N.-Wohlfahrt, Schujen, Serben, Sermus, Smilt., Stolben, (mit ḕr ² ) Kl., Lennew., Odsen, Pilda, Sessw., Warkl., (mit êr ² ) Līn., tērpt U., Wessen, -pju, -pu, kleiden, schmücken: bē̦rnus kluosteris pats baruoja un tērpa Kat. kalend. v. J. 1901, S. 32. viņi savus bē̦rnus tē̦rpuši gre̦znuos āpģērbuos Lennew. istaba bija tē̦rpta vītnēm un karuogiem ebenda. ciems bijā tē̦rpts pe̦lē̦kajā miglā Upītis st. 23. dzejās daiļums ir ... saistīts ar tuo valuodu, kurā tas tē̦rpts Vēr. II, 14. Refl. -tiês, sich ankleiden, sich schmücken: viņš tērpies svē̦tku uzvalkā, darba drēbēs Smilt. apvārksnis bija tērpies .gaiši sārtā se̦gā Alm. Meitene no sv. 56. kur daba brangākā skaistumā tērpjas Lapsa Kūm. 1. vienkāršība, kas tērpjas ... rituošuos vārduos Vēr. I, 1323. Das zugehorige tē̦rpums II (zur Bed. vgl. ģē̦rbums

2) weist auf eine ältere Bed. "reinigen, säubern"
(zur Bed, vgl. ģērbt: li. ger̃bti); es scheint also mit tērpt I ursprünglich identisch gewesen zu zein, vgl. auch Leskien Abl. 367 und Osthoff Perf. 87, sowie le. aiztērpe.

Avots: ME IV, 174

III tērpt: "milzt" N.-Peb.

Avots: EH II, 678

III tērpt, zu erschliessen aus aiztērpis, aptērpt "anschwellen" und tē̦rpums I. Wohl zu tirpt.

Avots: ME IV, 174

uztḕrpt, ankleiden (perfektiv), aufputzen: skaisti uztērpt. Refl. -tiês, sich ankleiden (perfektiv), aufputzen.

Avots: ME IV, 392

uztērptiês, sich auffüttern, aufmästen: saimnieks labi uztērpies.

Avots: ME IV, 392

tḕrpelis ² Bers., Schwanb., Sessw., Sissegal, = tērpiķis, ein Pferdearzt. Zu tērpt I.

Avots: ME IV, 174

tērpiķis Mag. II, 3, 46, Zaravič, ein Pferdearzt U., ein Aderlasser der Pferde Mag. V, 1, 192, ein quasi Menschen- und Vieharzt, der den Finger in den Hals steckt und dadurch Erbrechen hervorruft resp. den Tieren Würmer aus dem Halse zieht Mag. XIII, 2, 63. Zu tērpt I.

Avots: ME IV, 174

I tērpinât,

1) freqn. zu tērpt I, Pferdekuren machen (etwa auch bei Menschen
U.) Bers., Lis., (mit ẽr) Ronneb., Pferde adern Mag. V, 1, 192, Pferden das Maul reinigen U., Wessen, (mit ẽr) Jürg., (mit ḕr ² ) Bers., Kl., Sessw., Warkl.: zirgam ienāši; jātērpina kakls Wessen;

2) (eine Pfeife) reinigen
(mit ḕr ² ) Warkl.;

3) (eine Sache) verbessern
Salisb. n. U. Wohl nebst tērpīt I, tērpt I, tē̦rpums II, tē̦rpa II, tārpinât I 1 (mit hochle. ā aus ē̦? ) und II zu tārpa, s. Meringer IF. XVIII, 226 und Boisacq Dict. 958 f.

Avots: ME IV, 174

III tērpinât, freqn. zu tērpt II, mit Kleidern versehen U.: sāimnieks kālpus tērpinā, der Wirt sorgt für die Kleidung der Knechte U. meitu Rīgā vedu tērpināt BW. 35135 var.

Avots: ME IV, 174

II tē̦rpums, eine Wiese Lvv. II, 72 (aus Auermünde), 112 (aus Kabillen), 113 (aus Kandau), 108 (Plur, tē̦rpumi, aus Ahsuppen), I, 104 (tē̦rpuma pļava, aus Alt-Salis), II, 118 (in der Zstz. mežtē̦rpums, aus Nogallen), 127 (in der Zstz. kaztē̦rpums, aus Senten); ein Feld Lvv. I, 110 (aus Waidau), II, 116 (tē̦rpumi, aus Matk.), 110 (kazas tē̦rpums, aus Selg.); vgl. auch tē̦rpuma purvs Lvv. I, 103 (aus Rosenbeck) und tē̦rpuma kalns II, 130 (aus A.-Autz). Zu tērpt II.

Avots: ME IV, 175