iztērpt

iztē̦rpt, tr., einkleiden, ausstatten, versehen: viņi tās katru reizi iztērpj savādākā ruotā. plakstiņu iekšpuse iztē̦rpta ar plānu caurre̦dzamu gļuotādu Konv. 2 270. Refl. - tiês, sich ausschmücken, ausstatten: smalkā uzvalkā.

Avots: ME I, 817


iztērpt

iztḕrpt (so zu lesen!),

2) entkleiden:
i. kailu nuo drēbēm Warkl. Refl. -tiês, sich entkleiden Warkl.

Avots: EH I, 489