Paplašinātā meklēšana

‡ rũtẽ̦ts AP., karriert: r. priekšauts.

Avots: EH II, 390

tēte: auch (mit ẽ) Puhren, (mit è ² ) Saikava, BW. 2190; Demin. tètīte ² BW. 4195, 3 und 19857, 1. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 704.

Avots: EH II, 678

tēte (li. tė˜tė) U., tētiņš, tētis, tētītis U., der Vater, das Väterchen U., (tēte) LP. VI, 451, 865; VII, 685, (tētis) Dunika (mit ẽ ), Grundsahl., Nigr.; der Vorbeter in der Herrnhutergemeinde U., (tētītis) MWM. VII, 503, (tētiņš) Apsk. v. J. 1905, S. 310: te gul mans mīļš tētītis, mans maizītes devējiņš BW. 3945. duos tētiņš, duos māmiņa 15062, 6. ne̦sam putru tētim bruokastī LP. V, 338. ne˙viens jau nava tik labais, kāds iraid tētis A. v. J. 1900, S. 617. jauni puiši atveldzē rīkles, un ve̦ci tētiņi dara tuo pašu Blaum. Pie skala uguns 25. Krišs Laksts bij muižas tētiņš Krišs Laksts 1. diakoni jeb tētiņi A. v. J. 1899, S. 23. atlaist zvē̦rastu ir svē̦tā tētes varā A. v. J. 1899, S. 275. In Ausrufen: tu dieviņ, tētiņ! Wid., Gott (und) Vater! ak dieviņ, tētīt! kuo tu nu runā! A. XI, 107. dievin augstais un tētiņ žēlīgais! Kav. ak tu žēlīgais tētiņ! LP. VI, 959; Kaudz. M. 6. un strādīga - tu tētīt! (d. h. in überraschendem Masse arbeitsam) U. b. 104, 15. - ganiņu tētiņš Alksnis-Zundulis, = zemes vēzis; meža tētītis Etn. III, 111, viškin-tētiņš A. XX, 52, der Bär. Zu li. tėtùžis od. tėtýtis "Väterchen", apr. thetis "Grossvater", ai. tāta-ḥ "Väterchen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Boisacq Dict. 962, Walde Wrtb.2 764.

Avots: ME IV, 176

‡ tētele BW. 33605, Demin. zu tēte.

Avots: EH II, 678

‡ tẽtelis Blieden "ve̦ctē̦vs".

Avots: EH II, 678

bazũnêt, -ēju, posaunen: kungs bazūnēs ar bazūni Zach. 9, 14. "tēte mājā!"bazūnēja puisē̦ns Niedra.

Avots: ME I, 269

izjādinât [li. išjodinti], izjādelêt, gehörig hopsen, reiten lassen: tēte tuo paņēma uz celi un izjādināja Kleinb., [C., Dond.].

Avots: ME I, 745

pepe: kaujam ežus, me̦tam katlā, vārīsim. tētem p. (Var.: gaļa), memmei p., bē̦rniem suliņa BW. 2186, 5.

Avots: EH XIII, 224

pìečâpuôt, langsam und schwerfäliig herzukommen, hinzugehen: lejā pie laîiņas piečāpûja tēte Stari I, 47.

Avots: ME III, 242

tēta Oppek. n. U., Grundsahl, Plūd. Rakstn. I, 103, tē̦ta AP., Drosth., Ruj., Schujen, Treiden, tẽta Segew., = tēte: atej, tēta, kliņģeriem, me̦mma siltiem pīrāgiem! BW. 2914. nāk iekšā mammas... un tētas Juris Brasa 295.

Avots: ME IV, 176

I teteris (aruss. тетерь bei Срезневскiй wruss. ćećer ; vgl. Le. Gr. 1542),

1) teteris U., Arrasch, C., Dond., Golg., Ogershof, PS., Ruj., Selg., Selsau, Sessw., Widdrisch, Wolm., Wolmarshof, teteris Frauenb., tetîris ² (wohl aus *tetirvis) Dunika, Demin. verächtl. te̦te̦rē̦ns BW. 35763 var., das Birkhuhn (tetrao tetrix):
teteris purpina, tirina, rubina Etn. fI, 51. birze pilna raibu teterīšu BW. 30438, 4. - baltais teteris, das Morasthuhn (tetrao lagopus); jūŗas teteris, der Gänse-Sägetaucher U.; die Trauerente (anas nigra);

2) in genitivischen Verbindungen:
teteŗa kāpuosti Sassm. od. teterkāpuosti Serbig. n. FBR. IV, 62; Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, (scherzhaft) Ruten, Prügel; teteŗa raibumi, Sommersprossen Golg., Ogershof, PS., Sessw.: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83. Zu li. teterva "Birkhuhn", tētervinas "Birkhahn", tetirvà "Birkhenne", apr. tatarwis "Birkhuhn", r. тéтеревъ "Birkhahn", ksl. тетрѣвь "φασιανός", gr. τέτρας "Auerhahn", npers. taδarv "Fasan" u. a., s. Thomsen Beröringer 231, Būga PФB. LXXV, 149, Torbiornsson Liqmet II, 87, Trautmann Wrtb. 320.

Avots: ME IV, 169

tētiņš (unter tēte),

1) Demin. zu tē̦vs (mit è ² ) Sonnaxt;

2) ein Alter; ein ältlicher Junggeselle
(mit è ² ) Saikava.

Avots: EH II, 678

tētis (unter tēte): Vater BW. 15067, 6 var., (mit ẽ) AP.; Demin. voc. s. tètīt ² Atašiene; spē̦ka t. (mit ẽ) Frauenb. "ein sehr starker Mann". Vgl. li. tėtis "?" Tautosakos darbai III, 86.

Avots: EH II, 678

tẽ̦tuks Bauske, (mit ẽ ) Segew., tè̦tuks ² A.-Schwanb., Deminutivform zu tēte, Väterchen: atnāca tam ziņa, ka tētuks pēšņi miris MWM. VIII, 486.

Avots: ME IV, 176

tētus, Demin. *tētulis, tētulītis Celm., = tēte: nuo tās zemes, kuŗu tētus, tu un mēs visi apstrādājām Balss.

Avots: ME IV, 176

tētusis (li. tėtušis Miež.), = tēte: Pē̦rkuoņ[a] tētuša liesm[a] Seifert Chrest. III, 2, I 13.

Avots: ME IV, 176

žurnît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) = žulnît 1, (eine weiche Masse) mit einem stumpfen Messer schneiden Bers., Dunika, Erlaa, Fehsen, Lubn., Setzen, (mit ur̃ ) Wandsen, (mit ur̂ ) Arrasch, (mit ùr ² ) Lubn., Prl., Selsau, (mit ur̂ ² ) N. - Bartau: mazais Reinītis žurnīja tētem striķus pušu Krišs Laksts 76;

2) kauen
Kosenhof, Wid.;

3) drücken, würgen, quetschen, knautschen, (aus)ringen
(mit ur̂ ) C., Jürg., KatrE., Laitzen, Lettihn, Mahlup, Mar., Schujen, (mit ur̂ ² ) Bauske, (mit ùr ² ) Lubn., Saikava, Selsau; "staipīt, murdzīt kaut kuo (pa slapjumu)" Vīt.: suns sāka kaķi žurnīt Saikava. kaķis žurnī peli Mar. n. RKr. XV, 146, A. - Laitzen, Kosenhof, Odsen, N. - Schwanb., žurnī drēbes (d. h. Wäsche)! ebenda. kuo tu tuo bē̦rnu tik daudz pa klēpi žurnī? Mahlup. sivē̦ni žurna (saugen) cūku Vīt.

Avots: ME IV, 834, 835