Paplašinātā meklēšana

‡ attīkstît Lös., = attîstît.

Avots: EH I, 176

netìksme ,* das Unbehagen Konv ^2. 1500

Avots: ME II, 737

netìksmîgs,* ‡

2) unlustig, nicht wollend:
paņe̦m darbu netīksmīgiem pirkstiem Brigadere Dievs, daba, darbs 177.

Avots: EH II, 21

netìksmîgs ,* unbehaglich: netīksmīgā salā meklēt darbu JR. IV, 80.

Avots: ME II, 737

‡ tìks ² Kaltenbr., still, ruhig. Nebst od. durch li. tykùs aus slav. tixъ dass.

Avots: EH II, 685

tīkls (?) L. "gefallig; tugendhaft".

Avots: ME IV, 200

tīksma, tīksme,

1) die Annehmlichkeit, Anmut, Glückseligkeit, das Behagen; das Gefallen:
siltas dzīvības un tīksmas pilnuo dailumu Janš. Bandavā 1, 159. pašus pārņēma savāda, it kâ gurdas uomulības pilna tīksma 195, tā sirdi neizjaustā tīksmē ceļ Juris Brasa 157. karsta, tirpaiņa tīksme pārskrien pār . . ķermeni Deglavs Rīga II, 1, 60. tīksme dzīvuot Seibolt;

2) der Wunsch, die Neigung, das Verlangen:
visas tavas tīksmes ir piepildītas Pas. VI, 136. Janš. habe dies Wort selbst gebildet.

Avots: ME IV, 200

tīksmîgs: Adv. tîksmīgi ² AP. "jūsmīgi".

Avots: EH II, 685

tīksmîgs, tīksms, gefallig, angenehm; behaglich: tīksmi gre̦umojās maiguos zīdainuos audumuos Veselis Daugava I, 428. viņš tiksmīgi muorēcās id. Saules kapsēta 34.

Avots: ME IV, 200

tīksminât, Refl. -tiês: Maija tīksminājās ap lakatu Azand. 8.

Avots: EH II, 685

tīksminât angenehm erregen: griba iedzert . . , tīksmināja jūtekļus Skuju Fridis. Refl. -tiês, sich ergötzen.

Avots: ME IV, 200

‡ *tĩksnâtiês, zu erschliessen aus nuôtĩksnâtiês ² Siuxt, sich mit Spinngewebe beziehen.

Avots: EH II, 685

‡ *tīkstît, zu erschliessen aus ‡ attīkstît.

Avots: EH II, 685

‡ tīkstuoklis Nötk., = tīstuoklis.

Avots: EH II, 685

‡ tīkstuolis, = tīstuoklis (?): rakstāmgalds nuokŗauts lieliem tīkstuoļiem A. Upītis Sm. lapa 271.

Avots: EH II, 685

tīksts Wid., = tīstuoklis.

Avots: ME IV, 200

atstàipît, tr., freqn. von atstìept,

1) los-, zurückspannen:
tavas virves būs atstaipītas Jes. 33, 23;

2) ausstrecken, recken:
kaulus, luocekļus LP. V, 326. Refl. -tiês, sich ausstrecken: viņš tīksmīgi atstaipās JR. IV, 82.

Avots: ME I, 197

dīsele dīslis, dĩstele, dĩksele, dĩkstele, die Deichsel. [Nebst li. dyselỹs, estn. tīksel, tīstel od. tīzel aus mnd. dis(s)el od. distel.]

Avots: ME I, 478

nùogrudzinât, ‡ Refl. -tiês eine Weile wiehernde Laute von sich geben: viņa ... tīksmīgi nuogrudzinājās kâ kumeļš, kad tam nuoglāsta kaklu Delle Neg. nieks 189.

Avots: EH II, 47

I nùosilt,

2): sirds tīksmi nuosila Daugava 1934, S. 578.

Avots: EH II, 84

nùotikt,

2): lai nuotīkst pēc šīs lūgšanas Manc. Spred. ⁴ , Pielik., S. 243. lūgšana nuotiek, eine Bitte wird erfüllt
BielU.; = nùoderêt 2: tās visur nuotīkuot Dünsb. Krist. stāstītājs (1848) 96 (ähnlich IMM. 1932 I, 21, aus Dond.). tas gauži nuotiek, ja tie (= zirgi) allaž ir pie ruokas un nav jāzaudē daudz laika, zirgus ... nuo ganībām mājā vācuot Pēt. Av. III, 204; ‡

5) verspüren, wittern:
suns nuotika smaku Skaista n. FBR. XV, 48. ‡ Subst. nùotikšana, das Geschehen: ni˙vienam nestāstīs par nuotikšanu Pas. XII, 347.

Avots: EH II, 100

nùotikt, intr.,

1) hingelangen, hinkommen, herabkommen:
žē̦l, ka nevaru nuotikt turp. bē̦rns nevarēja nuo krē̦sla nuotikt;

2) [li. nu(si)tikti], prs. nuotīku Schwanb., geschehen, vorfallen, zuteil werden, zupass kommen:
tavs prāts lai nuotiek. lai nuotīkst dieva prāts Fürecker. kad nelaime nuotikusi, tad visi gudri. [nelaime nuotīk Für. I unter ka ar nazi ieskājuot nuotīk, ka... galvā griež Für.I unter ieskāt. kad tas nuotīkst Glück III Mos. 5, 4.] tas nuotiek pie daža, kam nava sava naža. man nuotika nelaimīte BW. 29921. tâ˙pat ar vilku un lāci nuotika LP. VI, 261. lielajam vedējam slikta slava nuotikuse BW. 16327, 1. nuotīk (eignet sich?) mana ve̦ca druva, nuotīk ve̦ca māmulīte: ve̦ca druva ganīklēm, māmulīte - paduomam Mag. XX, 3, 148. ticības mācība arī nuotiek vācu valuodā Kronw. nuotiks tev (plekste) svē̦tu rītu BW. 19355. [lai jau Pudiķim nuotiek viņa dievinātā! De̦glavs Rīga II, 1, 317;

3) umkommen:
viņš nuotika karā Bergm. n. U. ("nicht gehört");

4) da sein:
vai jums nenuotiek kādas zâles U., habt ihr nicht zufällig eine Arzenei?] Refl. -tiês, geschehen, sich ereigwen, sich zutragen: man raizīte nuotikās BW. 18403. nezināja, kas ar meitu nuoticies LP. VII, 128. kad es nee̦smu, kad es nevaru, tad jau tâ nuotīkstas Siuxt n. LP. VI, 2.

Avots: ME II,

‡ pusmiedzis PV., = pusmìegs: tīksmīgā pusmiedzī A. Upītis Ģertr. 35.

Avots: EH II, 333

smeldzinât,

1) "?" : (tuvības sajūta) tīksmīgi smeldzināja A. Brigader Daugava I, 1205;

2) staubregnen
(mit elˆ ) Festen, (mit el˜ ) Siuxt; besprengen, anfeuchten (vor dem Beuteln) Arrasch (mit elˆ );

3) "stechen
(dzelˆt)" Tadaiken: nātres smeldzina; smel˜dzinât ( dzeldinât) ar nātrēm A.-Autz;

4) "schmerzen"
(mit el˜ ) Luttringen. Zur Bed.2vgl. sme̦lganât und smildzinât I, zur Bed. 3 - li. smel˜gia "stichelt" KZ. LII, 253.

Avots: ME III, 956, 957

I tĩkât,

1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,

2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡

3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.

Avots: EH II, 685

I tikt: ein prs. tīkstu unter nùotikt; pa vē̦suo laiku guovīm tika ēst Siuxt. rāceņiem tīk tāds silts laiks Iw. Refl. -tiês,

1): jākrīt vien, vai tīkas, vai ne Behnen. raibie jē̦ri bē̦rniem labāki tikās Siuxt;

3): kas te tikās tam rateņam? Kaltenbr.;

4): auch Dunika, Kaltenbr., (prs. tīkuos) Sonnaxt.

Avots: EH II, 680

I tīkt (?) U., = tikt 1. Zu tikt I gehört das prs. tīkstas (auch tîkst ² Nigr.; prt. tika resp. tikâs) in tavi mati... ir tik skaisti, ka man tīktin tīkstas tanīs skatīties Janš. Mežv. ļ. l, 41.

Avots: ME IV, 200

tīktin, zur Verstärkung von tikt I: man tiktin ² tīkstas . . . skatīties Janš. Mežv. ļ. 1, 41.

Avots: ME IV, 200

tirpaîns, Sahauer erregend: karsta tirpaiņa tīksme pārskrien pār... ķer-meni Deglavs Rīga II, 1, 60.

Avots: ME IV, 196