Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tīpt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tīpt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

notīpt

‡ I nùotìpt ² Auleja, Hungers sterben; nuotīpis Grawendahl "nuobaduojies".

Avots: EH II, 101

notīpt

‡ II nùotīpt (mit ostle. ī aus ie?) Korwenhof, = nùodzer̂t: n. glāzi ūdens.

Avots: EH II, 101

tīpt

‡ *tīpt, zu erschliessen aus ‡ nùotīpt II.

Avots: EH II, 686

tìpt (li. tim̃pti "sich dehnen") C., PS., tîpt ² AP., Arrasch, -pstu. -pu, sich bewölken: gaiss tīpst. būs drīz lietus AP. Zu tieptiês (vgl. Lidén IF. XIX, 331 und le. stiepulis 2).

Avots: ME IV, 202

tīpt

I tìpt: auch Smilt.

Avots: EH II, 686

tīpt

‡ II tìpt ² , -pstu, -pu Auleja "nīkt nuo neēšanas, bada".

Avots: EH II, 686

Šķirkļa skaidrojumā (3)

notiept

nùotiept, ‡ Refl. -tiês "abstreiten" P. Alunāns. Vgl. auch ‡ nùotīpt II.

Avots: EH II, 101

tiept

tiept (li. tem̃pti "ziehend spannen"), -pju, pu,

1) tìept C., tìept ² Kl., Kr., recken, steifen
Bielenstein Holzb. 28: viņš man tiept uztiepa savu kažuoku C., KL;

2) stramm halten, behaupten
L., U.: es viņam pierādīju, bet viņš tiêpa ² un tiepa, ka . . . (oder: tiepa un tiepa savu) Stenden. viņš grib tiept, ka es tuo e̦smu darījis Notk. viņš man sāk tiept (nee̦suošu) parādu virsū (aufbürden) Golg.;

3) "nepareizi apvainuot" Wessen. Refl. tìeptiês Neuenb., Wolm., (mit iê ² ) Iw., Līn., auf sein angebliches Recht bestehen, hartnäckig Recht haben wollen, sich (auf etwas und gegen etwas) steifen
U.: kas pret viņu varē̦tu tiepties un pastāvēt Hiob 9, 4. žīdiņš šâ, tâ stīvējās un tiepās Dīcm. pas. v. I, 35. tē̦vs negribēja ne par kuo tuo darīt un ilgi tiepās ar dēlu 44. tu ar mani tiepies Kav. citi tiepjas, ka viņa ir tagad tur vēl e̦suot LP. V, 398. - Subst. tìepšanâs, das Sichsteifen: tiem nelīdz ne˙kāda tiepšanās BW. III, 1, 21; tiepums,

1) tiẽpums Bauske, Plur. tiẽpumi Siuxt, das Sichsteifen, die Nücke(n):
bē̦rnam uznāca tiepums Bauske. žīds re̦dzē̦dams, ka nuo F. saviem tiepumiem ne˙kādu taisnību nedabūs Jaun. mežk. 90; Wortstreit L., St.;

2) s. tiẽpums. Nebst tīpt, li. tampýti " mehrfach dehnen", tamprùs "zäh", tìmpa "Sehne" an. ƥambr "angeschwollen" ƥǫmb "Bogensehne", lat. tempus "Zeit; Schläfe" u. a. (s. Lidén IF. XIX, 331 f., Persson Beitr. 484 f., Boisacq Dict. 942, Walde Wrtb .2 769, Fick Wrtb. III ⁴ , 181, Trautmann Wrtb. 317 f.) zur Wurzel. von tît.

Avots: ME IV, 211, 212

tīpulis

I tīpulis, eine kleine, dünne Wolke (mit ĩ) AP.; eine Wolke, die aus vielen kleinen KlIImpchen besteht (mit ì ² ) Plm. n. RKr. XVII, 83; Plur. tĩpuļi, kleine (Arrasch, PS.), dünne (C.), zerstreute (Wid.) Wolken. Zu tīpt.

Avots: ME IV, 202