tīpt
tìpt (li.
tim̃pti "sich dehnen") C., PS.,
tîpt 2 AP., Arrasch,
-pstu. -pu, sich bewölken: gaiss tīpst. būs drīz lietus AP.
Zu tieptiês (vgl. Lidén IF. XIX, 331 und le. stiepulis 2).Avots: ME IV,
202
tīpt
‡ *
tīpt,
zu erschliessen aus ‡
nùotīpt II.Avots: EH II,
686
tīpt
I tìpt:
auch Smilt.Avots: EH II,
686
tīpt
‡
II tìpt 2 , -pstu, -pu Auleja "nīkt nuo neēšanas, bada".Avots: EH II,
686