tũpele N.-Bartau n. RKT. XVI, 1871, eine, die bei der Arbeit langsam ist:tūpele, tūpele tā dē̦la māte: trīs dienas tūpelēja gar vienu bizi RKr. XVI, 187. Vielleicht zu tupêt; vgl. tūpļâtiês.
tūpelêt, -ẽju "?": tūpele, tūpele tā dē̦la māte: trīs dienas tūpelēja gar vienu bizi(vom langsamen Haarflechten) RKr. XVI, 187 (aus N.- Bartau). Refl. -tiês,saumselig sein beim Ankleiden N.-Bartau (mit ũ).