tūpelêt, -ẽju "?": tūpele, tūpele tā dē̦la māte: trīs dienas tūpelēja gar vienu bizi (vom langsamen Haarflechten) RKr. XVI, 187 (aus N.- Bartau). Refl. -tiês, saumselig sein beim Ankleiden N.-Bartau (mit ũ).

Avots: ME IV, 282

tūpelét: auch Tdz. 47574.

Avots: EH II, 708