attaisnot
attàisnuôt, tr., freisprechen, rechtfertigen: lai nu attaisnuotu savu druošību Vēr. I, 1237. Refl. -tiês, sich rechtfertigen: nabadziņš gan attaisnuojies, bet neviens neticējis LP. V, 77.
Avots: ME I, 203
Avots: ME I, 203
'taisnot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: